“Reizēm mugura slapja no bailēm.” Dainas kundze Bauskā 80 gadu vecumā iziet datorkursus 6
Mūsu ikdiena šobrīd nav iedomājama bez datoriem. Liela daļa senioru negrib atpalikt no pārējiem un vēlas prast lietot datoru, tāpēc daudzviet Latvijā tiek organizēti kursi tieši vecākajai paaudzei.
Ikdiena un bērni mudina mācīties
Īpaši pozitīva pieredze šajā ziņā ir Ventspilij. Te jau četrpadsmit gadus darbojas pašvaldības iestāde “Ventspils Digitālais centrs”. To dibinot, viens no mērķiem bija sniegt iedzīvotājiem atbalstu tehnoloģiju lietošanā. Ventspils Digitālā centra direktora vietnieks Raitis Roze stāsta – ventspilnieki, viņu vidū arī seniori, šo gadu laikā jau pieraduši, ka te var saņemt atbalstu jebkurā digitālā jautājumā. Pensionāri zina, ka klientu atbalsta speciālisti bez maksas palīdzēs veikt jebkuras darbības ar datoru. Piemēram, nesen Ventspilī ieviesa kārtību, ka par komunālajiem pakalpojumiem var norēķināties elektroniski. Tas nozīmē, ka katram ventspilniekam bija jāatver sava e-pastkaste un jāprot pareizi ievadīt rādījumus. Ļoti daudzi seniori vērsās Ventspils Digitālajā centrā, kur bez maksas saņēma konsultācijas un atbalstu.
Gadās, ka doties uz Digitālo centru pensionāru ir pamudinājuši pieaugušie bērni, jo vecākiem ir uzdāvinājuši datoru vai planšetdatoru. Uz centru var arī atnest savu portatīvo datoru vai citu digitālo ierīci un pārbaudīt, vai tajā no drošības viedokļa viss ir kārtībā. Šo iespēju pensionāri var izmantot “E-prasmju nedēļā”, ko reizi gadā rīko Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācija, stāsta Raitis Roze.
Ventspils Digitālais centrs senioriem organizē arī datorapmācības grupu nodarbības. Tās notiek abās Digitālā centra filiālēs. Kopā ar “Swedbank” centrs organizē digitālās skoliņas, kurās seniorus apmāca, kā veikt elektroniskos norēķinus.
Ar senioru apmācību datora lietošanā aktīvi nodarbojas arī Ventspils bibliotēka. Tajā nupat sākusies jaunā mācību sezona.
Pie datora pat 95 gadu vecumā!
Arī Talsu novada seniori izrāda lielu interesi par datora lietošanas apguvi, stāsta Talsu novada Pieaugušo izglītības centra vadītāja Inga Sokolova. Viens no galvenajiem iemesliem – viņi vēlas iemācīties lietot skaipu un sociālos tīklus, piemēram, www.draugiem.lv, lai sazinātos ar saviem tuviniekiem ārzemēs, kā arī apmaksāt rēķinus internetbankā. Ne tikai jaunieši, arī viens otrs seniors izsaka vēlmi apgūt datorgrafiku, dimensiju grafiku u. tml. programmas, kas rada iespēju pelnīt naudu, atrodoties dzīvesvietā. Taču šīs programmas ir ļoti dārgas, un lauku pašvaldībai ir grūtības tās iegādāties. Trūkst arī speciālistu, kas to visu varētu mācīt.
Datorapmācības kursi Talsu novada Pieaugušo izglītības centrā nav gluži par velti, tas ir maksas pakalpojums. Pašvaldība garantē bezmaksas telpas, projekta ietvaros iegādāti datori un pārējais aprīkojums, bet kursu apmeklētājiem jāapmaksā pasniedzēja darbs, aptuveni 20 eiro no katra kursanta par 20 stundu ilgu mācību kursu. Kursā zinības parasti iegūst aptuveni 14 cilvēki. Vecākajai datorapmācības kursu apmeklētājai bija 95 gadi. Viņa dzīvoja pansionātā un gribēja iemācīties internetā sazināties ar bērniem ārzemēs. Pansionātā īpaši viņas vajadzībām tika ievilkts interneta kabelis un pieslēgts dators.
“Seniori ir ļoti atsaucīga auditorija. Visi izturas ļoti draudzīgi un izpalīdzīgi,” teic centra vadītāja Inga Sokolova.
Liels atspaids
Arī Bauskā vēl pirms dažiem gadiem tika rīkoti datorapmācības kursi senioriem, ar to nodarbojās bibliotēkas, kurām īpaši šim nolūkam tika sagādāti datori, bet šobrīd šādas apmācības vairs nenotiek. Taču jebkurš pensionārs ar savu vēlmi var vērsties gan Bauskas centrālajā, gan pagasta bibliotēkās, kur saņem palīdzību. Un seniori to arī aktīvi dara. Vecākajiem pensionāriem, kuri vēlējās iemācīties strādāt ar datoru, bija pāri 80 gadiem. Bibliotēkas darbinieces sirmgalvjiem sniedz padomus, kā ar datora palīdzību samaksāt rēķinus, piemēram, par dzīvokli, zemes vai nekustamā īpašuma nodokli, izdrukāt ceļojuma vai citas biļetes, aizpildīt VID ienākumu deklarāciju, klientu portālā elektrum.lv sameklēt vajadzīgo iesniegumu, to aizpildīt, ieskenēt, nosūtīt “Latvenergo” un izmantot vēl citus elektroniskos pakalpojumus. Šāda iespēja pensionāriem bieži vien ir liels atspaids, jo nav jāmēro ceļš uz pagasta pārvaldi vai citu institūciju. Tie pensionāri, kuru bērni vai mazbērni pārcēlušies dzīvot uz ārzemēm, vēlas apgūt skaipa un vatsapa lietošanu. Ne viens vien seniors vēlas iemācīties strādāt ar portālu www.latvija.lv, stāsta Bauskas centrālās bibliotēkas vadītāja Baiba Tormane.
Tā ir interesantāk!
Baušķeniece Daina Ziemele (85) datorkursos mācījās pirms trim četriem gadiem. Tie notika Bauskas centrālās bibliotēkas lasītavā. Divas šīs bibliotēkas darbinieces viesojās pie sirmgalves mājās – ierādīja, kā sagatavot e-pastu un citas datora lietošanas iemaņas.
“Mans vīrs ir miris. Dzīvoju kopā ar dēlu. Viņam drīz būs 60 gadi, bet viņš datoram neiet pat tuvumā. Sanāk, ka esmu vienīgā, kura mūsu mājās to lieto,” stāsta Daina. “Kopš protu strādāt ar datoru, mana dzīve ir kļuvusi interesantāka, raibāka. Nesen rīkojām dzimtas salidojumu. Ja nebūtu datora, savstarpēji sazināties un noorganizēt šo pasākumu būtu bijis daudz grūtāk. Turklāt, ja es neprastu strādāt ar datoru, man būtu jāapstaigā vairākas vietas, lai samaksātu par televīziju, mājokli, elektrību utt. Tagad viss ir vienkārši un ērti – ieeju internetbankā un par visu norēķinos. Reizēm gan mugura ir slapja no bailēm par to, ka neizdaru kaut ko nepareizi. Ja kaut ko nesaprotu, lūdzu padomu Bauskas centrālās bibliotēkas darbiniecēm. Ar padomu palīdz arī bijušie kolēģi vietējās avīzes redakcijā un datoru centrā netālu no manas dzīvesvietas.”
Alma Eglīte (75), pensionāre no Ventspils, dažādos datorkursos, ko piedāvājis Ventspils Digitālais centrs un arī Ventspils Augstskola, mācījusies jau no pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem. Vispirms apguvusi datora lietošanas pamatprasmes, vēlāk – kā veikt aprēķinus ekselī, un mācījusies datorkursos, kas paredzēti mazu un vidēju uzņēmumu vadītājiem.
Almas vēlmi apgūt datorprasmes pastiprinājis tas, ka viņas mazmeita aizbraukusi dzīvot uz Zviedriju. Arī meitas strādā ārzemēs. Šobrīd Alma ar viņām sazinās, izmantojot skaipu un vatsapu. Turklāt Alma kā pašnodarbinātā nedaudz iesaistījusies uzņēmējdarbībā, un tad dators ir neatsverams palīgs. Arī visus maksājumus viņa veic caur internetbanku. Tā nomaksā rēķinus arī savām draudzenēm, kuras ar datoru ir uz jūs. Un jaunākās ziņas lasa internetā. Avīze tiek abonēta Almas vīram, jo viņš neatzīst internetu. “Prasme lietot datoru man ir ļoti daudz palīdzējusi, padarījusi dzīvi vieglāku un ērtāku,” teic Alma.
