Latviešu alpīnisti neatkāpjas. ĀM sniedz savu komentāru 2
Latvijas karoga pacelšana Monblāna virsotnē ir skaists žests Latvijas simtgadei, taču ir jāapzinās visi ar šādu darbību saistītie riski veselībai un dzīvībai, aģentūrai LETA skaidroja Ārlietu ministrijā (ĀM).
ĀM noskaidrojusi apstākļus par Latvijas aktīvistu grupas došanos uz Monblānu. Aktīvistu grupa nav sazinājusies nedz ar Latvijas vēstniecību Francijā, nedz arī Konsulāro departamentu, līdz ar to ĀM pieņem, ka viņi paši saviem spēkiem tikuši galā, lai saskaņotu savu darbību ar vietējām varasiestādēm.
Šis kāpiens ir izpelnījies diezgan plašu publicitāti Francijas medijos, kā arī par to sociālajā tīklā “Twitter” izteicies Senžervē ciema mērs, novēroja ĀM. Apdzīvotās vietas vadītājs paudis bažas par aktīvistu plānoto kāpšanu kalna virsotnē, jo jau kopš jūlija vidus reģionā izsludināts paaugstinātas bīstamības stāvoklis, kā dēļ visi līdz 15.augustam aicināti atturēties no kāpšanas kalnā.
Ministrijā zināja stāstīt, ka lielais karstums radījis papildu nedrošību – kalnos kūst ledus un sniegs, kā arī novērojama papildu akmeņu krišana. Pēdējo dienu laikā vairāki tūristi tur jau zaudējuši dzīvību.
Tā kā bojā gājušo skaits kopš 2016.gada ir pieaudzis, Senžervē ciema mērs pieņēmis administratīvo lēmumu, kas nosaka, ka jebkuram alpīnistam līdzi jābūt atbilstošam ekipējumam, turklāt ceļu uz kalna virsotni var mērot tikai tie, kas laikus rezervējuši atbilstošās naktsmītnes.
Ņemot vērā radušos apstākļus un to, ka šī aktīvistu grupa par savu kāpienu uz kalna virsotni raksta sociālajā tīklā “Facebook”, ĀM lūdza Latvijas vēstniecību Francijā sazināties ar viņiem caur “Facebook”, mēģinot pievērst uzmanību vietējās varasiestādes lēmumiem un apsvērt to, vai viņi vēlas kāpienu turpināt. Iedzīvotāju uzrunāšana “Facebook”, kā norādīja ministrijā, nav ierasta ĀM prakse.
Kā ziņots, Francijas policija ir apturējusi kalnos kāpējus no Latvijas, kuri vēlējās uznest Monblāna virsotnē mastu ar Latvijas karogu, pirmdien ziņoja laikraksts “The Times”.
Policisti konfiscēja desmit metrus garo mastu un karogu, kurus Latvijas aktīvisti gribēja uzsliet Monblāna virsotnē par godu Latvijas simtgadei. Pēdējais termiņš, lai dotos uz virsotni un pēcāk atgrieztos nakšņošanas vietā “Refuge du Gouter”, ir 16.augusts, līdz ar to ekspedīcijas iecere par godu valsts svētkiem uzstādīt Ginesa pasaules rekordu, visdrīzāk, netiks realizēta.
Senžervē ciema mērs bija lūdzis policiju apturēt ekspedīciju, norādot, ka tajā devušies “pārgalvīgi cilvēki”.
Ekspedīcijas dalībnieki savā ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” norādīja, ka nevēlas padoties un cer uz diplomātisku risinājumu iecerētā mērķa sasniegšanai. “Mēs, “Monblāns 2018″ dalībnieki, lepojamies ar sasniegto un šo dienu notikumi tikai apliecina, ka mūsu mērķis sniedzas ārpus ierastā. Mēs ceram rast atbalstu starpvalstu līmenī, lai šis unikālais projekts tiktu realizēts,” teikts paziņojumā.
Šis incidents noticis laikā, kad Monblāna pakājēs esošās Šamonī dome cenšas panākt, lai slikti sagatavoti kalnos kāpēji nedotos uz 4810 metrus augsto virsotni, jo ceļš turp ir bīstams. Piektdien Monblāna nogāzē tika atrasti trīs miruši itāļi, bet kopumā šogad, cenšoties uzkāpt kalnā, dzīvību zaudējuši jau 15 cilvēki. Pērn Monblānā gāja bojā 14 cilvēki, no kuriem divu cilvēku līķi vēl nav atrasti. Ik gadu Rietumeiropas augstākajā virsotnē mēģina uzkāpt aptuveni 300 cilvēki.
Idejas autori bija iecerējuši Eiropas Savienības augstākajā virsotnē Monblānā uznest mastu un tajā pacelt Latvijas karogu, tādējādi uzstādot Ginesa pasaules rekordu.
Iepriekš 15. jūlijā Latvijas vēstniecība Francijā veltīja entuziastiem šādu ierakstu:
Ekspedīcijas dalībnieki turpina ceļu uz Monblāna virsotni
Savu paziņojumu šovakar izplatījuši arī alpīnisti, kuri ceļu uz virsotni turpinās, par spīti Francijas varasiestāžu centieniem.
“Lai arī Francijas policija šajā reizē ir arestējusi alpīnistiem 10 metrus garo karoga mastu, ekspedīcija turpinās un mērķis par 10 metru karoga mastu Monblāna virsotnē paliek nemainīgs,” sacīts paziņojumā.
Plānojot ekspedīciju, komandas pārstāvji bija sazinājušies ar Šamonī pilsētas instancēm un, izklāstot projekta-ekspedīcijas mērķi un plānoto scenāriju, jautājusi par papildus atļaujas saņemšanu masta uznešanai Monblāna virsotnē, uz ko tika saņemts rakstisks viedoklis, ka šāda darbība ir atļauta, ievērojot noteikumu, ka viss, kas kalnā uznests- tiek arī nonests.
Šamonī instances bija informējušas komandu par lielo alpīnistu plūsmu augusta mēnesī, tādēļ ekspedīcijas maršruts tika ļoti pārdomāts, tāpat komanda veica vairākus sarežģītu apstākļu masta nešanas treniņus vēl Latvijā esot un arī Monblāna kalna pakājē, imitējot un modelējot situāciju un masta pārvietošanas tehniku šauros, kalnainos apvidos, apejot šķēršļus, manevrējot ar iespaidīgā izmēra mastu un to drošinot.
Ceļš uz Monblānu sākās 6. augustā un pēc fiziski un tehniski smagas sestās ekspedīcijas dienas masts tika nogādāts 3137 m augstumā pirmajā nometnē.
Ierodoties Refuge de Tête Rousse, ekspedīcijas dalībniekiem “līdz galam neizskaidrotu iemeslu dēļ”, alpīnistu nometnes administrācija par viņu ierašanos ziņoja policijai, un pēc aptuveni stundas ar helikopteru ieradās augstkalnu žandarmērijas (PGHM) pārstāvji. “Monblāns 2018” grupas vadītāji tika aicināti uz sarunu, kuras rezultātā karoga masts tika arestēts un tā turpmāka pārvietošana virsotnes virzienā – aizliegta.
“Šobrīd saprotam, ka aizliegums tiešā veidā ir saistīts ar pagājušā otrdienā pieņemto paaugstināto kalna uzraudzības režīmu drošības paaugstināšanai, kurš, savukārt, tika pieņemts pēc vairākiem letāliem nelaimes gadījumiem tieši šajā maršrutā,” liecina informācija, kas ir ekspedījas dalībnekiem.
“Mēs, “Monblāns 2018″ dalībnieki, lepojamies ar sasniegto un šo dienu notikumi tikai apliecina, ka mūsu mērķis sniedzas ārpus ierastā. Mēs ceram rast atbalstu starpvalstu līmenī, lai šis unikālais projekts tiktu realizēts,” norāda ekspedīcijas komanda.
Grupas vadītājs Aldis ir pārliecināts, ka Šamonī ekspedīcijas komanda noteikti atgriezīsies vēlreiz un tad arī darbiņu paveiks līdz galam. Taču šobrīd komanda turpina ceļu uz virsotni, lai paceltu tajā Latvijas karogu par godu Latvijas simtsgadei.
“Monblāns 2018” vadīs alpīnisma vecmeistars Rolands Laveiķis un tās dalībnieki ir uzņēmējs Aldis Kunšteins, burātājs Māris Birzulis, uzņēmēja Ilze Seržāne, arhitekte Edīte Bokāne, fotogrāfs Kristaps Mozgirs, uzņēmējs un alpīnists Andris Citko, studens Kristians Krauklis un uzņēmējs Ilgonis Rudāks.
