Veiks arī kontrolētu dedzināšanu 1
Briežu lanka ir Papes ezera lielākā sala (32 ha), padomju gados tur ganījās govis no tuvējās fermas, taču neatkarīgās Latvijas laikā sala aizauga – niedrājam cauri nevarēja tikt ne cilvēks, ne dzīvnieks. “Salu attīrām no kokiem un krūmiem, kā arī vienlaidus niedrēm, lai zosīm, pīlēm ir iespējams ligzdot. Ūdensputni ligzdo 15 – 50 metru attālumā no krasta līnijas,” stāsta I. Mednis. Pērnajā vasarā niedru pļāvējiem palīgā nāca uguns – lielākā daļa salas nodega. “Pēc ugunsgrēka šeit parādījās dzīvība – skudras, taureņi, spāres, citi kukainīši. Pirms tam salā bija izmiruši džungļi. Putniem vajadzīga atklāta ainava, lai nebūtu arī koku, jo tie piesaista plēsējus, piemēram, ērgļus, kas no tiem var labi novērot ligzdojošās zosis.” Šogad plānots izmantot kontrolētu niedru dedzināšanu.
Ezers turpina aizaugt, un par to liecina satelītbildes, kur uzskatāmi var vērot niedru uzbrukumu ezeram. Tāpēc dabas draugi arī šogad izpļaus koridorus starp niedrāju dīķiem. Tā kā šie dīķi ir strauji aizaugoši, nepieciešams veidot dažāda vecuma niedru audzes, veicot tā saucamo niedru fragmentāciju. Vitāli svarīgi uzturēt caurteci starp kanāliem un ezera lāmām, lai ūdens apmainās, līdz ar to ir skābeklis zivīm, putniem vairāk barības, kanālu malās putni var ligzdot. “Mēs fragmentējam niedrāju, lai dumpim ir labi. Tad būs labi arī citiem putniem. No dumpja dzīves kvalitātes ir atkarīgas arī zosis, pīles, kaijveidīgie. Viņiem visiem vajadzīgs daudzveidīgs ezers, nevis monotons niedrājs,” stāsta I. Mednis. Teorētiski nākotnē appļaušana vairs nebūs nepieciešama, jo zosis, kas ir zālēdāji, noēdīs niedru asnus.
