Papes ezera ledū ielūst meža zvēri; speciālisti aicina nesatraukties 0
Ziemā Latvijā skaistie dabas skati bieži vien slēpj skarbu patiesību. Ziema daudziem dzīvniekiem ir riesta un mazuļu iznēsāšanas laiks. Barību un guļvietu atrast nav viegli, jāizvairās no plēsējiem, tādēļ daudzi dzīvnieki turas baros, citi pastāvīgi migrē savas teritorijas ietvaros.
Papes dabas parks Dienvidkurzemē ir slavena putnu vērošanas vieta, taču arī dzīvnieku te ir ļoti daudz. Latvijas lielie pārnadži: aļņi, brieži, mežacūkas, stirnas dzīvo ezera piekrastē un tam piegulošajās platībās. Ziemā to ceļi bieži vien ved pāri seklā Papes ezera ledum, kas diemžēl ne vienmēr ir drošs.
Kāds lasītājs, Papes ciema iedzīvotājs Ivars sazinājās ar žurnālu “Medības”, lai padalītos novērojumos. Ivars ir amatnieks un individuālajām vajadzībām pļauj niedres Papes ezerā. Šādas tiesības ir vairākām personām un uzņēmējiem, jo ezera niedres ir augstvērtīgs jumtu seguma materiāls, kas tiek izmantots ekoloģiskajā celtniecībā.
Savās ikdienas gaitās Ivaram bieži nākas novērot dzīvniekus savvaļā. Viņš atsūtīja fotogrāfijas, kurās redzamas kāda liela dzīvnieka ielūšanas pēdas ledū. Citu reizi esot pats redzējis, kā kuilis gājis pa ledu, ielūzis, ticis ārā, gājis uz priekšu un tā vairākas reizes, līdz sapratis, ka tālāk būs tāpat, pagriezies un iznācis uz sauszemes.
Ivars vaicā, vai tā ir normāla parādība un bažījas, ka pie vainas ir nepārdomātā rīkošanās ar Papes ezera slūžām, kas šobrīd esot vaļā. Tādēļ zem ledus veidojas gaisa kabatas un dzīvnieki ielūzt.
Ivars stāsta, ka padomju laikos būvētās Papes ezera slūžas savulaik nojauktas un, piesaistot dažadu fondu līdzekļus, uzbūvētas jaunas, taču tās īsti nedarbojas. Tagad tās stāvot vaļā, jo visas apkārtējās teritorijas ir applūdušas un ir jāglābj savvaļas zirgu, tauru un sumbru ganības. Tā kā šos dzīvniekus ziemā nepiebaro, ir svarīgi, lai Papes ezera pļavas tiem būtu pieejamas. Taču rudens lietavu un atkušņa dēļ viss ir applūdis un dzīvnieki cieš badu. Tādēļ ezera slūžas tiek turētas vaļā. Kad ūdens aizies, slūžas taisīs ciet.
Tikmēr Papes dabas parka koordinators, mednieks un daudzu projektu autors Ints Mednis uzsver, ka slūžu stāvoklim ar dzīvnieku ielūšanu ledū nav liela saistība. Tā ir noticis katru ziemu un šāda parādība vērojama ne tikai Papē. Ikvienā lielā ezerā veidojas “baltais ledus”. Ūdenim sasalstot, tā apjoms mazinās un līmenis krītas. Vietās, kur ir niedres, “baltais ledus” ir novērojams sevišķi uzskatāmi.
Pirmais ledus slānis paliek, it kā balstoties uz niedrēm, bet zem tā, dažreiz pat pusmetru apakšā veidojas nākamā ledus kārta. Dziļākās ūdenstilpēs ielūšana “baltajā ledū” un pēc tam varbūt arī īstajā ledū varētu nozīmēt dzīvnieka bojāeju.
Protams, arī Papē tā notiek, sevišķi, kad ledus vēl ir plāns un ielūzt mazi mežacūkas sivēni, jauni dzīvnieki vai stirnas. Taču lielākiem pārnadžiem, proti, aļņiem un briežiem ielūšana nav tik bīstama. Papes ezers ir sekls, tā dibens līdzens. Plašās teritorijās dziļums sasniedz vien pusmetru. Maksimālais dziļums ir tikai viens metrs un desmit centimetru.
Uzziņai
– Papes ezers ir lagūnas tipa ezers Rucavas pagastā. Tas atrodas Piejūras zemienē, mazāk kā viena kilometra attālumā no Baltijas jūras. Ezera rietumu krastā atrodas Papes ciems;
– Papes ezers ir aizaugošs, lielāko daļu tā virsmas klāj plašas niedru audzes. Gultne dūņaina, krasti zemi. Ezerā sastopamas sešu sugu zivis. Krasta līnijas garums – 40,4 km;
– Ezerā ir piecas līdz divpadsmit salas, atkarībā no ūdens līmeņa. Liela daļa ir apaugusi ar kokiem un krūmiem un ir blīvi apdzīvotas. Ezerā visu gadu uzturas visu sugu pārnadži. Ziemā pa ezera ledu pārvietojas lapsas un vilki. Dzīve Papes dabas parkā rit savu gaitu;
– Papes dabas parks ir pirmā vieta Latvijā, kur pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu beigās ar Pasaules Dabas fonda atbalstu savvaļā izlaisti lielie zālēdāji. Projekta mērķis bija atjaunot bioloģisko daudzveidību, dabiski noganot pļavas un ezera piekrastes joslu. Ieguldītie līdzekļi attaisnojās, jo zālaugu biotopiem klājas labi, krūmāju izplatība ir palēnināta, Konik poliski šķirnes zirgi un savvaļas taurgovis veiksmīgi vairojas, bet sumbru bars jau dzīvo ārpus iežogojumiem.
