“Itālietes” kūdrainai zemei. Vērtīga pieredze papeļu plantāciju audzēšanā 0
Audzējot Latvijai piemērotus papeļu klonus, četrpadsmit gados no hektāra varētu iegūt ap 250 kubikmetru koksnes. Šādu vērtīgu ražu varētu audzēt zemēs, kas nav izmantojamas ne lauksaimniecībai, ne citu meža kultūru stādījumiem.
Itālijas papeles iejutušās labi
Pagājušajā pavasarī Latvijas Meža īpašnieku biedrība organizēja pieredzes braucienu uz Itāliju, kur mūsu mežsaimnieki iepazinās ar kolēģu pieredzi papeļu audzēšanā. Vairāki meža īpašnieki toreiz atveda no Itālijas kūdras augsnēm piemērotus spraudeņus. Līdz šim Latvijā šādas papeles nav audzētas. Un nu jau var secināt – Latvijas centrālajā un rietumu daļā papeles iejutušās labi un, kā atzīst meža īpašnieks Edgars Dupužs, to augšanas potenciāls ir brīnišķīgs. Pagājušā gada maijā atvestie spraudeņi apsakņojušies un šovasar jau sasnieguši vairāk nekā trīs metru garumu. E. Dupužs: “Itālijā šie koki ciršanas vecumu sasniedz septiņos gados. Latvijā tas varētu notikt 12 – 14 gados. Domāju, ka 250 kubikmetrus no hektāra papeļu plantācijas Latvijas apstākļos četrpadsmitajā gadā vajadzētu iegūt. Tā ir reāla iespēja gūt peļņu no stādījuma vēl savas dzīves laikā. Es šogad nemeliorētā, neapsaimniekotā zemē ierīkoju 14 ha papeļu stādījumus arī ar citiem kloniem.”
Stādīšanas izmaksas šādai plantācijai ir ap 1000 eiro/ha. Žogs nav vajadzīgs, jo šie kloni meža zvēriem negaršo. Papele nomāc visus krūmus un nezāles, un, tā kā tai ir ļoti daudz lapu, papele ļoti labi samēslo zemi. Ceturtajā gadā zem papelēm nav nevienas nezāles – tikai lapu kārta, kas pamazām pārvēršas augiem izmantojamā zemē. Tā kā tiek stādīti tikai vīrišķie kloni, tad kokiem ziedēšanas laikā nekādu pūku nav.
E. Dupužs: “Šī ziņa ir pamudinājums padomāt, ko darīt ar zemi, lai uz tās bezjēdzīgi neaugtu krūmi. Protams, kūdras augsnē var audzēt arī bērzu un egli, taču egli kūdrā ātri vien var izgāzt vējš, bet bērzs kūdrā necik labi neaugs.”
Pasaulē papeļu audzēšanas pieredze ir liela. To klonu veidotāji cenšas radīt aizvien jaunus, dažādiem augšanas apstākļiem piemērotākus klonus. E. Dupužs uzsver: “Latvijā joprojām ir daudz lauksaimniecības zemes, kur ar lauksaimniecību nodarboties nav iespējams. Ja kūdras slānis virs divi metri, kāda tur lauksaimniecība. Traktors jau otrajā gadā pēc meliorācijas grimst nost. Pat nopļaut ir problēma, un tas ir bezjēdzīgi, jo sienu nav iespējams savākt. Tikai nodedzina bezakcīzes degvielu, ne tur labums valstij, ne pašam. Bet zemes auglīgas. Tāpēc mēs skatījāmies pēc kloniem, kas būtu piemēroti organiskām kūdras augsnēm, kuras citādi izmantot nav iespējams. Manā ieskatā papele varētu būt tā, kas var izmantot šo auglības potenciālu un nest īpašniekam peļņu.”
Ja pateiks A, jāsaka arī B
Edgars Dupužs saimnieko Kurzemes pusē. Šajā pavasarī ar priedi, egli un nedaudz arī bērzu atjaunojis 247 ha. Atjaunošanai izmantoti augstas kvalitātes stādi. Protams, ka šie stādiņi ļoti garšo meža zvēriem un repelentu izmaksas ir augstas, taču, kā secina meža īpašnieks: ja pateikts A, jāsaka arī B. Meža īpašnieks atzīst, ka investēt apmežošanā nav lēts prieks, bet pēc gadiem desmit tiešām esot prieks redzēt mežu, kas aptekāts un dabūts virs vecuma, kad to tik ļoti vairs neapdraud meža zvēri. Šobrīd milzu problēma esot aļņi, to pie mums uz ha esot jau vairāk nekā Zviedrijā. Un tas mežsaimniekiem ir liels izaicinājums.
E. Dupužs: “Apsaimniekot savu zemīti maksimāli labi – tas ir katra īpašnieka mērķis. Tā ir iespēja arī bērniem saimniekot Latvijā. Ir jāatrod līdzsvars starp sabiedrības un dabas aizsardzības interesēm, un primāri, es uzskatu, ir cilvēki, kas te dzīvo.”
Izmaiņas likumos, kas paredz, atjaunojot mežu, uz hektāra atļaut stādīt mazāk kociņu, Edgars vērtē pozitīvi, taču uzsver, ka tādā gadījumā obligāti jāizmanto augstražīgi stādi, jālieto repelenti un laikus jāveic jaunaudžu kopšana.
