Papardes zieds, kas atrasts par ātru… Kā ar pusaudzi runāt par attiecībām un seksu 11
Aija Krone, “Skola & Ģimene”, AS “Latvijas Mediji”
Konsultanti
Ginekoloģe Margarita Puķīte
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle
Psiholoģe Daina Žurilo
Psiholoģe Sanita Mende
Tuvojas vasara. Tas ir laiks, kad brīvības garša jo sevišķi jūtama. Arī skolēniem. Nav skolas un apnicīgo mājasdarbu, toties ir ballītes, atpūta pie dabas. Iespējams, tieši vasara ir laiks, kad pusaudži un jaunieši biežāk ir neapdomīgi. Tostarp arī seksā, tāpēc šis ir īstais laiks, lai runātu par diezgan kutelīgo tematu “Pusaudži un sekss”.
Vecāki, kuri audzina pusaudžus, droši vien ir bijuši pārdomās par to, kā ar pusaudzi runāt par attiecībām un seksu. Kā un kad to vislabāk darīt? Vecākiem gan var šķist, ka pusaudžu vecumā veidot seksuālas attiecības tomēr ir par ātru. Taču jāsaprot, ka mūsdienās viss notiek ātrāk nekā pirms gadiem divdesmit.
Mīlestības trūkums, hormoni vai ziņkāre?
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle stāsta, ka fizioloģiski mūsdienās pusaudži nobriest daudz ātrāk, nekā tas notika viņu vecāku jaunībā.
“Iztrūkstošo vai neesošo mīlestību viņi kompensē ar seksu. Sevišķi bērni ar intelektuālās attīstības traucējumiem šīs attiecības uzsāk jaunākā vecumā, jo meitenēm nav izpratnes un informācijas par to, kā rodas bērni un kā no tā izsargāties,” stāsta I. Ķelle. Tiesa, pētījumu par to, vai pusaudži uzsāk dzimumattiecības ziņkārības dēļ vai arī tamdēļ, ka vēlas atrast patiesu mīlestību, nav. Taču par mīlestības trūkuma kompensēšanu seksā runā daudzi psihologi.
Arī psiholoģe Daina Žurilo savā praksē redz, ka pārsvarā uz seksuālajām attiecībām pusaudžus virza vēlme saņemt to, ko viņi nav saņēmuši no saviem vecākiem – pietiekami lielu mīlestību.
Gadās arī, ka meitenes, kuras ļoti meklē sevi, pārāk ātri stājas seksuālajās attiecībās. Iespējams, tas ir kāds veids, kā viņas mēģina iepazīt dzīvi un sevi tajā.
“Pagājušajā gadā esam izglītojuši 13 000 jauniešu vispārizglītojošās skolās. Seksa tēma visos laikos un paaudzēs pusaudžus vienmēr ir interesējusi. Mūsu novērojumi rāda, ka jauniešu zināšanas un interese par seksu ir būtiski pieaugusi un diemžēl viņi ir skatījušies arī pornogrāfiju. Mūsdienās informācija par seksu bērniem un pusaudžiem ir daudz pieejamāka,” turpina I. Ķelle.
D. Žurilo redz, ka ļoti daudz jauniešu uzsāk seksuālas attiecības tieši lielās informācijas plūsmas dēļ. Bērni saņem informāciju, kam viņi vēl patiesībā nav gatavi. Jāņem vērā, ka seksuālas attiecības pēc būtības ir pieaugušo cilvēku attiecības.
Lai tās uzsāktu, jābūt nobriedušam ne tikai fiziski, bet arī emocionāli.
Psiholoģe uzskata, ka agrīnas seksuālās attiecības pusaudžiem visbiežāk rodas arī hormonālo svārstību ietekmē. Tās pamatā zēniem visbiežāk ir seksuāli impulsi un vēlme “pārspēt” vienaudžus, tostarp ātrāk par citiem uzsākot seksuālas attiecības, bet meitenēm – vēlme būt mīlētām un līdzināties vienaudžiem, kuriem ir šādas attiecības. Tomēr seksuālo attiecību uzsākšana negarantē mīlestības attiecības, uz ko tiecas vairākums pusaugu meiteņu.
Nospiedums uz visu dzīvi
Ginekoloģe Margarita Puķīte savā praksē sastapusi meitenes, kuras 15–16 gados uzsākušas dzimumdzīvi. Dakteres galvenais uzdevums ir iegūt meiteņu uzticību, nenosodot viņas par agro dzimumdzīvi, un izstāstīt viņām par kontracepciju, lai meitenes zinātu, kā izsargāties no grūtniecības.
“Es neprasu, kāpēc viņas tik ātri uzsāk šīs dzimumattiecības, jo tas nav mans uzdevums – viņas atnāk pie manis pēc palīdzības. Ja sāktu iztaujāt, meitenes secinātu, ka esmu vēl viens pieaugušais, no kā jābaidās. Man pašai gan vienmēr rodas jautājums: cik lielā mērā šie 14–15 gadus vecie jaunieši saprot mīlestības jūtas?
Ja es būtu pusaudžu vecāks, man būtu trauksme par to, ka šī agrīnā pieredze var radīt kaut kādas psiholoģiskas barjeras – psiholoģisku sajūtu deformāciju jauniešu turpmākajā dzīvē.
Pusaudžu sekss var nebūt ar tām sajūtām, kā ir tad, kad sieviete un vīrietis ir nobrieduši un izprot sajūtas.”
Tiesa, pusaudža seksuālā pieredze atstāj nospiedumu uz visu turpmāko dzīvi. “Pirmās seksuālās attiecības bieži vien nosaka, kāda būs jauniešu attieksme pret seksu arī viņu turpmākajā dzīvē,” atklāj psiholoģe Sanita Mende. “Ja pirmā pieredze ir neveiksmīga vai pat traumējoša, tā var ietekmēt arī attiecību veidošanu – ne vien seksuālā, bet arī emocionālā nozīmē. Ja ir pieņemts lēmums uzsākt šādas attiecības, būtiski, lai pusaudzis mācētu cienīt gan sevi, gan partneri.”
Īstais laiks seksam?
Pēdējais pētījums par pusaudžu seksu bijis pirms desmit gadiem. Toreiz tas uzrādīja, ka vidējais dzimumdzīves uzsākšanas vecums ir 17,6 gadi.
“Ir, protams, arī citi skaitļi, kuri mums liek aizdomāties, – 2020. gadā tika veikti četri aborti meitenēm līdz 14 gadiem, 77 aborti jaunietēm no 15 līdz 17 gadiem. Tas apliecina vien to, ka vēl joprojām ir jaunieši, kuri šādas attiecības uzsāk ļoti agri, nezinot, kā sevi pasargāt no nevēlamas grūtniecības,” secina I. Ķelle.
M. Puķītei dažreiz zvana pusaudzes mamma un lūdz meitai sniegt konsultāciju par kontracepciju. “Tikko vienai meitenei, kurai bija 18 gadi, piedzima bērns. Grūtniecība iestājās jau 17 gados. Bērnam piedzimst bērns. Jājautā, vai viņa ir gatava savam bērnam? Meitene gan izskatās apmierināta un uz jautājumu, vai viņai patīk būt mammai, atbild apstiprinoši. Svarīgi, lai šiem jaunajiem vecākiem pašiem būtu atbalstoši vecāki,” stāsta daktere.
Viņasprāt, nevar nosaukt konkrētu vecumu, kad uzsākt seksuālas attiecības. Ir jābūt sajūtai, ka esi kam tādam gatavs.
“Arī 27 gados var nebūt dzimumattiecību. Tas nav slikti, ja cilvēks nav tam gatavs. Tad, kad būs gatavs, tad viss arī notiks,” spriež M. Puķīte.
Viens no noteikumiem, kas pusaudžiem un viņu vecākiem jāsaprot: viss dzīvē notiek tad, kad tam ir jānotiek. Neko nevar nokavēt! D. Žurilo uzsver, ka jauniešiem būtiski izdzīvot savu dzīvi atbilstoši vecumam. “Lai pēc tam visu mūžu nav jāiet uz terapiju, meklējot sevi, lai rastu iekšējo mieru. Bet cēlonis miera zaudējumam var būt neveiksmīgs un pāragrs sekss. Seksuālās attiecības bieži vien ir ātri iegūstams mierinājums. Arī jauniešiem tas ir veids, kur atrast mīlestību, taču ilgtermiņā tas nav labākais veids sevis mierināšanai,” teic psiholoģe.
Vai jautāt bērnam par intīmo dzīvi?
Speciālisti iesaka: pārlieku par to interesēties nevajag. “Vērtīgāk ir jau no mazotnes ar savu bērnu veidot savstarpējās attiecības, kas balstītas uz uzticēšanos. Vecākiem jābūt padomdevējam bērnam, ar bērnu jārunā par visām tēmām, kuras mazo interesē,” uzskata I. Ķelle.
Ja kopš bērnības vecāki ar bērnu būs runājuši, tad arī uzsākt sarunu par seksualitāti un pubertāti nebūs problēmu. Ja uzticība vecākiem būs veidojusies no mazotnes, tad, saskaroties ar problēmām vai sarežģījumiem attiecībās, bērns vaicās padomu vecākiem. Ja uzticamība netiks veidota, tad pusaudži meklēs padomu un atbalstu citur – ārpus ģimenes. Ja pusaudzim daudz lielākas autoritātes būs vienaudži, nevis vecāki, sarunas par seksu, par drošību tajā un attiecībām uzsākt būs grūti.
I. Ķelle uzsver, ka vecāki noteikti nedrīkst jautāt bērniem, vai viņiem ir sekss, jo šāds tiešs jautājums var bērnu aizbiedēt.
“Es vienmēr vecākiem iesaku, lai mājas durvis ir atvērtas bērnu draugiem. Ja tās būs atvērtas, tad varēs redzēt, ar ko bērns draudzējas. Ja māja būs atvērta draugiem, meita vai dēls, veidojot attiecības, atvedīs draugu vai draudzeni, iepazīstinās ar vecākiem, un viss notiks ļoti dabiskā veidā. Savukārt vecāku jautājumi par to, vai sekss jau ir vai varbūt drīz būs, var pusaudžiem likt noslēgties.”
Par ko ir jārunā? Un kā?
Taču nemaz nerunāt par seksu arī nebūtu prātīgi. Vecāki var runāt ar pusaudžiem par seksa uzsākšanu, par to, ka jābūt abpusējām attiecībām un abiem jābūt vēlmei to darīt. Tāpat vecāki var pārrunāt ar pusaudžiem kontracepcijas metodes. Tās ir sarunas, kam jābūt jau, pirms jaunie cilvēki uzsāk seksuālas attiecības.
Labāk, ja par seksu ar bērnu runā tā paša dzimuma pieaugušais – ar dēlu tēvs, ar meitām mamma.
Pats būtiskākais, ko sarunās par seksu vērts teikt puisim – tā ir atbildība ne tikai par sevi, bet arī par meiteni un iespējamo grūtniecību, un mazuli, kas var rasties šajās attiecībās.
Runājot ar meiteni, arī jāuzsver atbildība par iespējamo grūtniecību. Pirms uzsākt dzimumattiecības, jauniešiem ir jāizprot, ko viņi no tām vēlas sagaidīt.
Ja seksuālās attiecības saistās ar vēlmi būt pieaugušam, jāuzņemas visa atbildība, ar ko sastopas pieaugušais.
Daktere M. Puķīte iesaka allaž jauniešiem atgādināt, ka pieaugušo dzīve nav vienkārša, jo tajā ir ļoti daudz problēmu. Ikviens pieaugušais vēlas atgriezties bezrūpīgā bērnībā, kad par viņu domāja mamma un tētis. Uzsākot pieaugušā dzīvi, kļūstot par tēti un mammu, nebūs vairs tik daudz brīva laika, nebūs iespējams atvēlēt laiku hobijiem, jo mazulis prasīs daudz laika un mīlestības.
Ja jaunieša vēlme sākt dzimumattiecības saistīta ar mīlestības trūkumu, jāsaka, ka arī draudzība spēj dot mīlestības sajūtu, iztiekot bez dzimumattiecībām, jo mēs mīlam ar sirdi, nevis ar baudām.
Vecākiem ir jājūt savs bērns – kas viņu satrauc, kādi ir jautājumi, kas interesē. Katra ģimene pati izvēlas, ko stāstīt par seksuālajām attiecībām. Iespējams, ir ģimenes, kurās tā ir aizliegta tēma, par kuru skaļi nerunā, taču diez vai tas ir pareizākais risinājums.
Nereti vecāki jautā: varbūt pašiem nopirkt un iedot pusaudžiem prezervatīvus? Tas nav vienkāršs jautājums – ja mēs atklāti pusaudzim dosim līdzi uz ballīti prezervatīvu, tad kāds no pusaudžiem, kas ir ļoti jūtīgs, varētu padomāt, ka mamma vai tētis domā, ka man vajag seksu, bet es nemaz negribu.
S. Mende arī iesaka: “Ja vecāki nav droši par to, ka paši tiks galā ar šādām “neērtām” sarunu tēmām, protams, var iegādāties pusaudža vecumam atbilstošu, attiecīgu izglītojošo literatūru. Ja pusaudzis nav lasītājs, tad gan šis nebūs labākais risinājums. Turklāt atklātu sarunu ar vecākiem tas, protams, neaizstās.
Nevajadzētu arī paļauties uz to, ka jūsu bērnam visu nepieciešamo par seksu iemācīs skola bioloģijā vai sociālajās zinībās. Ja vecāku un bērnu attiecībās ir uzticēšanās, bērns, visticamāk, jautās pats. Ja nejautā, var, piemēram, noskatoties filmu par saistītu tēmu, jautāt bērna viedokli un padalīties ar savējo. No pratināšanas un morāles lasīšanas vajadzētu izvairīties.
Seksuālas attiecības ir ļoti intīms un personisks jautājums, un tai būtu jābūt bērna brīvai gribai – stāstīt vai nestāstīt par to saviem vecākiem.
Vecāki pusaudzim var sniegt atbalstu, iedrošināt meklēt palīdzību ģimenē, ja radušās kādas grūtības, viņiem jābūt līdzās, kad tas ir nepieciešams. Vecākiem nav iespēju pasargāt savu bērnu no iespējamām kļūdām, bet viņiem ir iespēja savu bērnu sagatavot, lai viņš nejustos izmisis un bezpalīdzīgs problēmsituācijās, kuras varētu rasties viņa dzīvē.”
Vai manam bērnam ir sekss?
Dažkārt vecāki vienkārši intuitīvi jūt, ka šādas attiecības ir sākušās. Tomēr tādu absolūti drošu pazīmju nav, ja vien vecāki paši nepieķer pusaudzi, tā sakot, darbībā. Pat ja vecāks atrod prezervatīvu sava bērna lietās, tas automātiski nenozīmē, ka bērnam ir sekss. Iespējams tas ir, taču var būt arī citi motīvi kontracepcijas līdzekļa iegādei – tā var būt arī tikai vēlme demonstrēt sevi vienaudžiem kā pieaugušo.
Varbūtība, ka pusaudzis uzreiz pats informēs vecākus par seksuālu attiecību uzsākšanu, ir maza.
Izņēmums varētu būt, ja vecākiem ir ļoti brīvi uzskati un viņi akceptē pusaudžu / jauniešu kopdzīvi arī seksuālā aspektā, un tas notiek mājās, pusaudža ģimenes vidē.
Sekss un skola
D. Žurilo novērojusi, ka pandēmijas un attālināto mācību laikā vecāki bieži vien nav spējuši kontrolēt, ko viņu bērni skatījušies internetā. Taču viņa pati no sarunām ar bērniem secinājusi, ka “viņi ir ļoti daudz saskatījušies seksuālo informāciju”.
“Bieži vien tā ir bijusi pat ļoti traumējoša. Tajā brīdī, kad viņos uzkrājas šī ļoti lielā emocionālā spriedze no redzētā, viņi nes ieraudzīto uz skolu, rāda un dalās savos telefonos ar pārējiem vienaudžiem. Ja viņi dalās, tas viņos spriedzi mazina,” stāsta D. Žurilo.
Psiholoģe Sanita Mende savukārt pamanījusi, ka dažkārt pusaudži skolā visai atklāti izrāda savas savstarpējās simpātijas, un varētu domāt, ka viņu attiecībās pastāv arī seksuālā dzīve. Tomēr ne vienmēr jaunieši vēlas šo attiecību daļu afišēt tieši skolā.
Tāpēc seksualitātes atklātās izpausmes vairāk vērojamas ārpus skolas vai arī nereti – sociālajos tīklos, kur, protams, arī ir savi riski, kas saistīti ar seksuālās uzvedības publiskošanu. Nereti šāda informācija par skolēna seksuālo uzvedību nonāk līdz skolai.
“Veiksmīgāki risinājumi šajās situācijās ir tad, ja ģimene ar skolu sadarbojas, nepieciešamības gadījumā iesaistoties arī ārpusskolas institūcijām,” stāsta S. Mende.
Atbalsts nepilngadīgām grūtniecēm
Bērnu slimnīcas fonds šobrīd realizē projektu “Mazaizsargātas sabiedrības grupas interešu aizstāvība, veidojot valsts atbalsta sistēmu: rīcības plāns 2022. – 2025. gadam nepilngadīgo grūtnieču atbalstam Latvijā”.
Projekta mērķis ir sniegt informatīvi izglītojošu atbalstu un interešu aizstāvību nepilngadīgām grūtniecēm un nepilngadīgiem tēviem, veicināt izpratni par nepilngadīgo grūtnieču iekļaušanos sabiedrībā, kā arī izstrādāt rīcības plānu, kas vērsts uz nepilngadīgo grūtnieču nepieciešamo atbalsta pakalpojumu iekļaušanu valsts apmaksātā atbalsta sistēmā.
Šobrīd projektā norit pētījums – intervijas ar speciālistiem un nepilngadīgajām māmiņām, tāpat aktīvi norit diskusijas un domnīcas.
Portālā www.atbalstacelvedis.lv tiek integrēta sadaļa “Jaunajiem vecākiem”, kas būs atbalsts nepilngadīgajām grūtniecēm/tēviem.
Ņem vērā!
Ja vecāku savstarpējās attiecības ir labas, tās sniedz nepieciešamo aizsardzību bērnu veselīgai attīstībai. Attīstība tad norisinās atbilstoši vecumam un netiek sasteigta. Ja tēvs pozitīvi iesaistās meitas audzināšanā un māte rūpējas par savu emocionālo labklājību, ar lielu varbūtību bērnu attīstība norisināsies atbilstoši vecumam.
Ir pētījumi, kuri apstiprina, ka bērni, kuri ir pamesti novārtā, kuri no saviem vecākiem nav saņēmuši atbalstu un mīlestību, meklē mīlestību ārpus ģimenes, tostarp sākot pāragras seksuālās attiecības.
Psiholoģes Sanitas Mendes ieteikumi, ko teikt pusaudzim par seksu sekss nav obligāta pusaudžu attiecību daļa;
seksuālas attiecības automātiski nenozīmē, ka esi pieaudzis;
seksuālas attiecības vēlams uzsākt, kad esam tām gatavi ne vien fiziski, bet arī psiholoģiski;
drīkst un būtu pat vēlams teikt seksam “nē”, ja pusaudzis nav drošs, ka vēlas uzņemties šo attiecību daļu kopā ar atbildību par iespējamām sekām;
svarīgi pārrunāt arī seksualitātes jautājumus saistībā ar bērna aktivitātēm un drošību interneta vidē, sociālajos tīklos, piemēram, kādas sekas var būt atklātu fotoattēlu pārsūtīšanai – pat tad, ja adresāts ir draugs/draudzene, par sekstinga un kibermobinga riskiem.
