“Papardes zieds”: Daudzās ģimenēs seksuālā veselība ir “tabu” tēma, savukārt skolotājiem trūkst kvalitatīvu materiālu 52
Skolas un izglītības sistēma salīdzinoši fragmentāri un sadrumstaloti izglīto jauniešus par ģimeni, attiecībām, seksuālo un reproduktīvo veselību, un informācijas apjoms un pasniegšanas kvalitāte atkarīga no individuālas skolotāja iniciatīvas, motivācijas un izpratnes, uzskata biedrība “Papardes zieds”, raugoties uz vispārizglītojošo skolu pedagogu zināšanu pašvērtējumu.
Izvērtējot intervijas ar sporta un bioloģijas skolotājiem par seksuālo un reproduktīvo izglītību Latvijā, organizācija secina, ka izpratne sabiedrībā par šo tēmu ir dažāda un atšķirīga – cilvēki dzīvojot saskaņā ar vecākiem standartiem, nemeklējot papildus informāciju, kā arī jautājumi, kas skar seksualitātes un reproduktīvās jomas, nereti esot “tabu” tēmas ģimenēs.
Taujāti, vai jūtas ērti, runājot par seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām, lielākoties sporta skolotāji atzinuši, ka mēdz justies neērti un nepārliecināti zināšanu trūkuma dēļ. Mācību stundās viņi visbiežāk koncentrējas uz fiziskajām nodarbībām un personīgās higiēnas tēmām, neskarot seksuālās un reproduktīvo veselības tēmas.
Turpretim bioloģijas skolotāji kopumā jūtoties gana ērti, brīvi un pārliecināti, uzskatot, ka tā ir daļa no viņu lomas un ka viņu viedoklis ir tikpat vērtīgs kā jebkura cita cilvēka viedoklis.
Skolotāju ieskatā, galvenais ir nodrošināt, lai izglītošana notiktu pakāpeniski un būtu pielāgota jauniešu attīstības līmenim un izpratnei, kā arī informāciju būtu jāpasniedz objektīvi un izglītojoši.
Vienlaikus atšķiras viedokļi par to, no kura vecuma jauniešus būtu jāsāk izglītot par seksuālo un reproduktīvo veselību. Daži respondenti uzskata, ka izglītošana būtu jāsāk no 4.klases, jo šajā vecumā bērni jau var izpaust interesi viens par otru, un no šī vecuma varētu sākt diskutēt par tēmām, kas saistītas ar ķermeni, attiecībām un emocijām.
Izskanējuši arī viedokļi, ka optimālais vecums sākt izglītot jauniešus par seksuālo veselību būtu 9.klase, jo viņiem šādi jautājumi kļūst aktuālāki. Tāpat skolotāji piedāvājuši sākt ieviest pamatzināšanas un diskusijas par seksu un izsargāšanos arī 5. vai 6.klasē.
Pētījuma autori vērš uzmanību, ka iezīmējusies vajadzība pēc sistemātiskas un labākas sadarbības starp skolotājiem, lai sniegtu pilnīgāku izglītību par ģimeni, attiecībām, seksuālo un reproduktīvo veselību. Vairāki aptaujātie pedagogi norādījuši, ka būtu nepieciešams vairāk resursu un atbalsta no ārējām organizācijām vai ekspertiem, lai palīdzētu skolotājiem sniegt kvalitatīvāku izglītību šajās jomās.
Taujāti par mācību materiālu kvalitāti, izskanējuši pretrunīgi viedokļi. No atbildēm varot secināt, ka mācību materiālu kvalitāte par seksuālo un reproduktīvo veselību ir atkarīga no konkrētā materiāla veida un avota.
Skolotāji esot atzinuši, ka ir svarīgi būt informētiem par aktuāliem jautājumiem, piemēram, viendzimumu attiecībām, dzimumu psiholoģiskajām atšķirībām, kur šobrīd trūkstot kvalitatīvu materiālu.
Skolotāji arī norādījuši uz vajadzību pēc mūsdienīgākiem materiāliem, kas piesaista jauniešu uzmanību – digitālie materiāli, video, infografikas un vizuālie materiāli, kas ir īsi un precīzi.
Turpretim bukleti un grāmatas ar gariem tekstiem novērtētas kā mazāk pievilcīgi un maz izmantojami jauniešu vidū. Tāpat materiāliem jābūt brīvi pieejamiem klasē, lai jaunieši varētu tos skatīties un izmantot ne tikai mācību procesā, bet arī paņemt uz mājām, lai netraucēti vienatnē izpētītu.
Aptaujātie pedagogi norādījuši, ka izglītības iestādei būtu ieteicams aicināt speciālistus “no malas”, kuri ir kvalificēti un pieredzējuši seksuālās veselības jomā, jo šādi speciālisti, viņu ieskatā, var nodrošināt padziļinātu un ticamu informāciju, kas atbilst jauniešu izglītības vajadzībām.
Izskanējuši arī viedokļi, ka veselības mācībai būtu jābūt atsevišķam priekšmetam, iekļaujot un mācot par seksuālo un reproduktīvo veselību, kas ļautu nodrošināt vairāk laika un resursu sniegt padziļinātu izpratni. Skolotāji kā neveiksmīgu vērtē modeli iekļaut veselības mācību sporta nodarbībās gan skolotājiem iztrūkstošo kompetenču un pieredzes dēļ, gan arī uzskatot, ka sporta nodarbības paredzētas fizisko aktivitāšu, ne teorijas apgūšanai.
Vairāki respondenti uzskata, ka skolai un izglītības sistēmai būtu jākoncentrējas uz brīvprātīgiem pasākumiem ārpus mācību stundām, jo nereti attiecības starp skolotājiem un skolēniem esot lietišķas, kas mazina uzticēšanos.
Skolotāji arī pauduši nepieciešamību pēc vairāk informācijas, lai jaunieši spētu atšķirt toksiskas attiecības no veselīgām un kvalitatīvām attiecībām, kā arī, lai viņi būtu informēti par seksuālo un reproduktīvo veselību, kontracepciju un citiem saistītiem jautājumiem.
Dažādus informētības līmeņus un pretestību pret informāciju skolotāji novērojuši arī no jauniešu puses, lai arī kopumā pusaudžu un jauniešu vecumā no 12 līdz 18 gadiem izpratne par seksuālo un reproduktīvo jomu vērtējama kā labāka nekā iepriekš.
Kā viens no faktoriem, kas ietekmē jauniešu izpratni, pieminēts uzticamības un atklātības līmenis ģimenē. Ja ģimenē nav uzticības, pilnas un atklātas attiecības, jaunieši meklē informāciju pusaudžu vidū, veidojot informācijas tīklus, kas var saturēt gan noderīgu, gan neobjektīvu informāciju, norādījuši skolotāji.
Jauniešu izpratni ietekmē arī vide, kurā tie dzīvo.
Aptaujātie pedagogi uzsvēruši, ka, lai arī skola var sniegt svarīgu pamatinformāciju un atbalstu, tā nevar pilnībā sagatavot jauniešus ģimenes dzīvei, jo “tas ir ļoti komplekss jautājums, kas ietver daudzpusīgu izpratni un prasmes”. Skolotāju ieskatā, ir svarīgi veicināt sadarbību starp ģimeni un skolu, lai nodrošinātu vispusīgu izglītošanu par seksuālo veselību.
Daži skolotāji atklājuši, ka viņus satrauc, kā vecāki reaģētu uz seksuālās un reproduktīvās veselības tēmām skolā, jo pastāv bažas par sūdzībām, “skandāliem” no vecāku puses, kas liek izvairīties no šo jautājumu apspriešanas vai “rūpīgi atlasīt informāciju” jauniešu izglītošanai. Vecākiem būtu jābūt pārliecinātiem, ka skola piedāvā drošu un uzticamu informāciju.
Skolotāju pieredzes liecina, ka, lai arī jaunieši izrāda pārliecību par savām zināšanām, diskusijas mācību stundās pierāda, ka viņiem trūkst zināšanu.
Turpretim tie, kuri ir personiski pieredzējuši seksuālās attiecības, jautājumi un izpratne ir daudz dziļāki, kā arī viņi ir gatavi iesaistīties diskusijās.
Skolotāji norādījuši uz atšķirīgu pieeju jauniešu, pusaudžu vidū lēmumu pieņemšanā par drošu seksu un izsargāšanos. Ir jaunieši, kuri ir informēti un apzinīgi, īpaši, ja viņi ir attiecībās vai domā par nākotni. Tomēr ir arī jaunieši, kuri mazāk apzinīgi un var attiekties pret drošu seksu vieglprātīgi. Viņu spēju pieņemt apzinātus lēmumus var ietekmēt arī apreibinošas vielas.
Izpratne un lēmumu pieņemšana par drošu seksu un izsargāšanos ir atkarīga arī no jauniešu un pusaudžu vecuma posmu, norādīja pētījuma autori. Vidusskolā jaunieši var būt apzinīgāki, tostarp domājot par drošu seksu, bet pamatskolā viņi savā attieksmē var būt vieglprātīgāki un eksperimentējošāki.
Pētījuma autori vērsa uzmanību arī uz to, ka, lai arī jaunietis var būt labi informēts par dažādām izsargāšanās metodēm, viņš var būt mazāk informēts par atbildības dalīšanu abiem partneriem. Tāpat, ja jaunieši ir izglītoti par aizsarglīdzekļiem, tas nenozīmē, ka viņi tos izmanto vienmēr izmanto vai rīkojas atbildīgi.
Pētījums īstenots no šī gada maija līdz jūlijam, veicot 30 intervijas ar sporta un bioloģijas skolotājiem Rīgā, Pierīgā, Latvijas pilsētās un reģionos.
