Papardes zieda meklējumos: amizanti pieredzes stāsti 0
Jau pienākusi tā maģiskā nakts, kad, kārtīgi ielīgojuši, no ugunskura gaismā apspīdētās un meiju ieskautās līgošanas vietas pazūd arvien vairāk cilvēku. Daži dodas pie miera, daži – mazgāt muti rīta rasā, bet kur pazūd tie, kas aiziet pāros? Amizanti papardes ziedu meklējuma stāsti.
Maija (34) ar sārtiem vaigiem atklāja savu Līgo pieredzes stāstu. “Ar savu draugu kopā bijām neilgi – kādus trīs mēnešus, man liekas. Jāņus svinējām kopā ar viņa ģimeni. Un viss jau bija skaisti, vien jau kuro stundu uz apli gāja “pieaugušo” garlaicīgās sarunas. Mums tauriņi vēderā un viss tik skaisti, tāpēc vēlējāmies izbaudīt šo svētkus pilnvērtīgi un sameklēt arī papardes ziedu. Tik ļoti vēlējāmies to sameklēt, ka sevišķi tālu netikām – turpat aiz mājas. Uzreiz gan jāpaskaidro, ka turp ved arī taciņa, lai aizietu uz labierīcībām, tāpēc, kad tik cītīgi jau bijām gandrīz sameklējuši papardes ziedu, garām gāja drauga onkulis. Mēs sastingām un centāmies pielāgoties mājas fasādei. Viņš pagāja garām, bet vai ieraudzīja mūs? Tas pat pēc pieciem gadiem ir aktuāls jautājums.”
Arvīds (29) stāsta par līdzīgu gadījumu, tikai šoreiz sanācis būt mainītās lomās un pieķert citu pāri. “Jāņus svinējām ar draugiem plašā kompānijā, tāpēc bija pat forši būt to brīvo vidū, lai izklaidētos un Jāņus nosvinētu godam. Kad biju atradis dāmu, kuru sauksim par Līgu, sapratu, ka arī viņa bija gatava tikpat ļoti līgot kā es – devāmies meklējumos. Protams, šķiet tikai loģiski, ka visērtāk to darīt uzslietajā teltī – tomēr matracis un sedziņa – viss kā pienākas. Devos uz savu zaļo telti, kurā paredzēts gulēt man bija vienam pašam… un Līgai. Veru vaļā telts durtiņas un tur – jau cita Līga ar Jāni, kuri vēl uzkliedz par traucēto gaisotni un saka, ka drīz varēsim nākt. Godīgi sakot, pēc tam negribējās tur gulēt ne ar savu Līgu, ne vienam pašam.”
Jānis (27) atklāj savu īso papardes zieda meklējumu stāstu. “Aizgājām divatā, pamodos viens. Laikam par daudz alu biju sadzēries.”
Kārlis (31) stāsta par savu pieredzi. “Aizgājām ar dūjiņu nokārtot visu vajadzīgo, viss bija lieliski. Vien atgriežoties atpakaļ pie mūsu kompānijas, secinājām, ka mūsu privātie papardes zieda meklējumi nebija nemaz tik privāti. Visa kompānija bija apklususi un klausījusies mūsu gandarījumā par atrasto ziedu. Jā, bija mazliet neērti, bet mums vismaz bija interesantāk nekā viņiem.”
Taču Jana (24) Līgo vakarā devās papardes ziedu meklējumos tā vistiešākajā nozīmē. “Nav vērts sākt ar ievadu, to jau noteikti tāpat ikviens var nojaust – nakts, romantiska ugunskura gaisma un alus. Ko tur daudz, devāmies meklēt. Bet tā, ka patiešām meklēt – uz mežu. Atradām patīkamu vietiņu. Viss likās labi. Bet te pēkšņi diezgan pamatīgi sāka kņudēt apaļumi, un ne tādā patīkamā nozīmē. Cietos, cietos, kamēr neizturēju. Izrādās, turpat mazāk kā metra attālumā reāls sarkano skudru pūznis. Visa mugura un kājas skudrās. Varbūt divi zaķi ar vienu šāvienu – atradām gan papardes ziedu, gan skudru pūzni.”
*Visi vārdi mainīti
