Papagailis kā mājdzīvnieks – ne visiem tas būs pa spēkam! Rūpes par putnu nav vienkāršas 3
“Vai Rīgā ir kāds veterinārārsts, kurš var pastāstīt par papagaiļiem: kā tos ārstēt un kādus vitamīnus drīkst dot,” – jautā Jūlija no Rīgas.
Konsultē Veterinārās klīnikas “Marijas Nami” veterinārārste Anna Malinene.
“Ja putns tiek barots pareizi, nekādus speciālus vitamīnus dot nevajag, ja vien putnam netiek novērotas kādas veselības problēmas. Vitamīni nepieciešami, ja putns ligzdo vai perē cāļus,” skaidro veterinārārste Anna Malinene. Ar dabīgo ēdināšanu putnam nav iespējams aizstāt ikdienā nepieciešamos vitamīnus, jo putns neuzņem tik daudz svaigas barības “no dobes”, viņa piebilst.
“Granulētajā barībā ir ierēķināts viss nepieciešamais, arī vitamīnu sastāvā. Problēma rodas, kad tiek izjaukts balanss, ja putnam papildus tiek dota vēl kāda barība, tādā gadījumā apēstais daudzums atšķaidās.
Protams, ja putns ēd daudz, visticamāk, uzņem arī daļu organismam nepieciešamo vitamīnu, tomēr tad rodas aptaukošanās risks, tāpēc nav jādod ēst tik, cik putns vēlas,” skaidro veterinārārste.
Putna, tāpat kā jebkura dzīvnieka veselība lielākoties atkarīga no ģenētikas.
“Dzīves videi un ģenētikai ir ļoti liela loma. Var gadīties, ka kāds putns visu dzīvi ēd draņķus, bet nodzīvo garu mūžu bez problēmām, kamēr kāds cits ēd labu barību, ir kustīgs, tomēr slimo.”
Lasītāja nav minējusi, par kādu papagaili ir runa, un kā piemēru veterinārārste apraksta visbiežāk izplatīto – viļņpapagaiļu uzturu un kopšanu.
Viļņpapagailis vidēji uzņem 5 gramus barības (aptuveni 1 tējkarote) un 5 ml ūdens. Putnu grants tiem nav nepieciešama, jo viļņpapagailīši pārknābj sēklapvalku, bet pārlieka grants uzņemšana var beigties ar guzas aizsprostošanos. Putnu smiltis noder tikai smilšu vannām, apspalvojuma kopšanai. Tās saēdoties papagailītim var aizsprostoties guza. Lielveikalos un zooveikalos nopērkamā barība nav pilnvērtīga, satur pārāk daudz tauku, bet maz olbaltumvielu, kā arī praktiski nesatur vitamīnus un minerālvielas.
No kā sastāv sabalansēta barība
To veido granulētā barība (60–70%), lapu salāti un dārzeņi (30%), augļi (5–10%) katru dienu un neliels daudzums diedzētu sēklu un dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas (vārītas olas, vājpiena biezpiens, tofu siers, posmkāji, liesa gaļa, piemēram, vārīta liellopa vai tītara gaļa) reizi nedēļā. Dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielas ir ļoti augstvērtīgs olbaltumu avots, kas nepieciešams putna organismam. Lai arī putni pārsvarā ir augēdāji, dabā tie uzņem arī dzīvnieku izcelsmes barību, taču to nedrīkst dot biežāk kā reizi nedēļā, jo putna nieres nav domātas, lai pārstrādātu pārāk daudz dzīvnieku izcelsmes olbaltumvielu.
Dzeršanai izmanto tīru, filtrētu ūdeni, ko maina katru dienu.
5 lietas, kas jāievēro, barojot viļņpapagaili
• Vienmēr jābūt pieejamam svaigam ūdenim un pārtikai.
• Nepieciešams atsevišķs trauks sausajai un mīkstajai barībai. Mīkstās barības trauciņš katru dienu jāizmazgā un jāizberž ar sūkli.
• Regulāri jāpārbauda, lai ūdens trauka apakšā neveidotos glumš pārklājums (baktēriju biofilma jeb bioplēve), tāpēc ūdens trauku vismaz reizi nedēļā izmazgā ar netoksisku trauku mazgājamo līdzekli un izberž ar sūkli, lai neveidotos nosēdumi.
• Sīki sagrieztus vai lielākus dārzeņu un augļu gabalus (ja putns tādus ēd) var dot katru dienu un atstāt barības trauciņā līdz 3 stundām, jo tie sāk ātri bojāties.
• Veselīgie kārumi – kukurūza, zirņi, pupiņas (sēklu pāksts/zirņu daļa), pākšaugi, lēcas, Ķīnas pupiņas, turku zirņi, visas sēklas un rieksti, ķirbju sēklas – nedrīkst pārsniegt 5% no kopējās pārtikas. Šādu daudzumu ir grūti dozēt, tāpēc labāk izvēlēties vienu dienu nedēļā, kad dot putnam kārumus, piemēram, darīt to svētdienās.
Pupiņas nedrīkst dot svaigas, bet tikai vārītas. Nevārītas pupiņas satur vielas, kas asinīs šķīdina eritrocītus.
Drīkst ēst katru dienu
Šiem kārumiem – brokoļiem, rukolai, pakčojam, čili (ne ļoti sēklainiem), paprikai, sējas lucernai, gurķiem, diedzētiem cukurzirņiem, kviešu zālei, kāļiem, cukīni, burkānu lakstiem, ūdenskresēm, pieneņu lapām – ir zema enerģētiskā vērtība, tāpēc tos putniem drīkst dot katru dienu.
Drīkst ēst divas reizes nedēļā
Saldie kartupeļi, ķirbji (tikai mīkstums!), burkāni, bietes, tomāti, kabači, cukurzirņi, redīsi – tiem visiem ir vidēja enerģētiskā vērtība.
Tomātus nedrīkst dot, ja putniem novērotas gremošanas problēmas.
Drīkst ēst divas reizes nedēļā nelielos daudzumos
Visi augļi, kauleņi un ogas ir ar augstu enerģētisko vērtību. Augļi pamatā satur ūdeni un cukurus, kas var izraisīt caureju. Iegādājieties veikalā organiskus, svaigus vai sasaldētus augļus bez pesticīdiem.
Nedrīkst putnus barot ar vārītiem vai konservētiem augļiem.
Aizliegts!
• Viļņpapagaili nedrīkst barot ar avokado, augļu kauliņiem, šokolādi, kofeīnu vai alkoholu, ķiplokiem, sīpollokiem, rabarberiem, selerijām, sēnēm, Limas un Haricot pupiņu dīgstiem, jo tie var izraisīt nopietnus veselības traucējumus, pat būt nāvējoši. Cukurs, balto miltu izstrādājumi, trekni un cepti ēdieni, piena produkti (izņemot skābpiena produktus) ir putniem kaitīgi, jo izraisa aptaukošanos, kas savukārt rosina dažādu audzēju attīstību. Arī olīvas putniem ir par treknu.
• Jāizvairās no gaišajiem salātiem – augsta ūdens satura dēļ tiem nav lielas uzturvērtības. Tumši zaļi lapu dārzeņi/salāti ir daudz vērtīgāki. Svaigās sēklas, piemēram, zāliena sēklas, satur augstu enerģētisko vērtību, bet tajās ir daudz vairāk barības vielu nekā žāvētās sēklās un riekstos.
Kā izskatās vesels putns
Vesels putns ir aktīvs, možs un sociāls. Ēd un dzer visas dienas garumā. Tam ir sausas nāsis un spožas, sausas acis. Knābis, kājas un pēda ir normāla izskata, kloāka tīra un sausa. Spalvas gludas, labi apkoptas.
Kā izskatās slims putns
Spalvas ir izplūktas vai netīras. Tas var sēdēt uz grīdas, var nelietot vienu kāju, nelietot laktu. Putns šķauda vai klepo, izdveš skaņas elpojot, var elpot ar atvērtu knābi, var būt izdalījumi no acīm un nāsīm, kā arī apsārtušas vai pietūkušas acis. Šķidras vai izmainītas krāsas fēces. Apetītes zudums.
Biežākās slimības
Audzēji (nieru, reproduktīvo orgānu, hipofīzes), aptaukošanās, hroniska pārmērīga olu dēšana vai olu aizture, ekto un endoparazīti, mikobakterioze, pārauguši nagi un knābis, dažādas traumas, podagra, A, D un E vitamīna, kalcija deficīts organismā.
Veterinārārste uzsver – ja ir aizdomas par putna saslimšanu, jādodas uz konsultāciju pie veterinārārsta, lai pašdarbības rezultātā nenodarītu vairāk kaitējuma.
UZZIŅA
Veterinārārsti, kas pārzina putnu veselību
Rīgā
• Anna Malinene, veterinārā klīnika Marijas nami
• Aleksandrs Makarovs, Dr. Makarova veterinārā klīnika
• Inga Birne, Rīgas Zooloģiskais dārzs
• Jekaterina Dubinska, Dino Zoo klīnika
Daugavpilī
• Dmitrijs Daņiļins
