Paolo Džentiloni: Globālās krīzes bieži paver ceļu svarīgām reformām, arī šī nav izņēmums 2
Paolo Džentiloni, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Globālās krīzes bieži paver ceļu svarīgām reformām. Vienošanās, kas reglamentē pašreizējo monetāro sistēmu un globālo tirdzniecību, tika panāktas pēc Otrā pasaules kara. Pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas galvenās īpatnības ir veidojušās aptuveni pirms gadsimta. Covid-19 sekas ir devušas jaunu impulsu reformēt šo sistēmu.
Rēķins par ārkārtas situācijas pārvarēšanu un ekonomikas atjaunošanu būs triljoniem eiro liels. Ir nepieciešams, lai visi – arī korporācijas, kuras guvušas lielu labumu no ierobežojumu veicinātā digitalizācijas paātrinājuma, – godīgi samaksātu savu daļu. Tas ir būtiski arī citām reformām un investīcijām, kas saistītas ar klimatisko pārkārtošanos.
Taču ar krīzes ietekmi vien nepietiktu, lai sāktu globālās nodokļu uzlikšanas reformu, ja Amerikas Savienotās Valstis neieņemtu savu nostāju šajā jautājumā. Vašingtonas mērķtiecīgā, konstruktīvā iesaistīšanās, kuru apliecinājusi Dženeta Jellena Londonas G7 sanāksmē un citās diskusijās, kas vairākus iepriekšējos mēnešus notikušas virtuāli, ir bijusi svaiga gaisa malks pēc Trampa administrācijas noraidošās attieksmes. Tā ir bijusi viena no spilgtākajām un visvairāk gaidītajām pazīmēm, ka ASV atgriežas pie multilaterāla redzējuma.
G7 vienošanās ir par nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz pasaules lielākajiem un ienesīgākajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tie maksās nodokļus tur, kur gūst peļņu, ne tikai tur, kur atrodas to galvenā mītne. G7 sanāksmes dalībnieki vienojās, ka valstīm vajadzētu būt iespējai uzlikt nodokli vismaz 20% apmērā no peļņas (pēc 10% maržas), ko šie uzņēmumi gūst no darbības attiecīgo valstu teritorijā.
Attiecībā uz vispārēju minimālu nodokļa likmi tika panākta vienošanās par faktisko likmi vismaz 15% apmērā atkarībā no valsts. G7 dalībnieki arī uzsvēra, ka paralēli jāpanāk vienošanās par abiem šiem pīlāriem, un apņēmās strādāt, lai tas varētu notikt nākamajā G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksmē, kas notiks Venēcijā 9.–10. jūlijā.
Tika panākta arī kopīga izpratne par to, kas līdz šim ir bijis būtisks transatlantisko nesaskaņu iemesls: iepriekšējos gados vairākās Eiropas valstīs ieviesto digitālo pakalpojumu nodokļu nākotne. Starp jaunu starptautisko nodokļu noteikumu piemērošanu un šo nodokļu atcelšanu, kā arī citiem līdzīgiem būtiskiem pasākumiem attiecībā uz visiem uzņēmumiem jābūt “atbilstošai koordinācijai”.
G7 ir pārtikušu demokrātisku valstu grupa, kurā ietilpst arī Eiropas Savienība. Tā ir kultūras ziņā daudzveidīga, taču – īpaši pašlaik – līdzīgi domājoša par būtiskiem jautājumiem. Protams, mums joprojām ir daudz darāmā, lai paplašinātu konsensu, kas panākts G7 valstu vidū, un tam pievienotos plašāka starptautiskā sabiedrība.
Es zinu, ka daži – arī Eiropā – joprojām ir piesardzīgi attiecībā uz šīm pārmaiņām. Taču, ja pagājušais gads mums kaut ko ir iemācījis, šī mācība ir tāda, ka mēs spējam atrisināt līdz šim nepieredzētās mūsu laika problēmas tikai tad, ja sanākam kopā un meklējam kopīgus risinājumus. Turklāt daudzas citas G20 valstis būtu ieguvējas no taisnīgākas nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanas. Tāpēc esmu optimistisks, ka šī kopējā G7 valstu pozīcija radīs spēcīgu impulsu diskusiju nākamajam posmam daudz plašākā ESAO/G20 iekļaujošā satvarā, kurā ir iesaistījušās 139 jurisdikcijas.
Eiropa un pasaule ir apņēmušās atjaunot savu ekonomiku vēl labākā stāvoklī, un mums ir iespēja izdarīt to pašu attiecībā uz starptautisko nodokļu uzlikšanu, iedvesmojoties no taisnīguma un ilgtspējas principiem. Šī procesa pozitīvs iznākums pielāgotu nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu mūsdienu pasaulei.
Tas dotu iespēju izbeigt globālo sacensību par zemāko uzņēmumu ienākuma nodokli – sacensību, kura starp valstīm ir pastāvējusi pārāk ilgi un kurā ir bijis ļoti maz uzvarētāju, taču daudzi miljardi zaudētāju. Tas ir mērķis, par kura sasniegšanu ir vērts cīnīties.
* Eiropas ekonomikas komisārs un bijušais Itālijas premjerministrs
