Taujāta par stripplastikas popularitāti Latvijā, Loreta atklāj, ka šobrīd konkrētais dejas veids gan sāk norietēt. Tagad aktuālas ir kļuvušas pole dance dejas, kurās tiek izmantots stienis: “Interesanti, ka vairums cilvēku gan tieši stripplastiku uzskata par vulgārāku, kamēr dejas ap stieni tiek vērtētas kā savdabīgs fitnesa paveids…” 3
Dejotāja uzsver, ka, lai gan asociācijas par stripplastiku lielākoties ir kā par ko vulgāru un vīriešus pavedinošu, patiesībā tā ir ļoti sievišķīga un kārdinoša deja, kurā turklāt nav vajadzīgi papildus elementi. Svarīgi ir vien nodrošināties ar kurpēm, kas nepieciešamas kā kustības atbalstošais elements*, taču dejot, ir iespējams arī ar basām kājām.
Uz jautājumu par iespējamo vecuma grupu un sagatavotību, kas varētu ierobežot to sieviešu loku, kuras konkrēto deju vēlētos apgūt, Loreta atbild, ka nepieciešama vien uzdrošināšanās. Pēc tam šķērslis vairs nav ne gadu skaits, ne fiziskās sagatavotības līmenis.
“Jebkurai sievietei iekšā “sēž” kāds komplekss. Lai cik ideālas mēs kādam ārēji nešķistu un lai kā arī censtos savus kompleksus slēpt, tāpat ikdienā sadzīvojam ar savām raizēm, neapmierinātību un citām emocijām, kas skar mūsu ārējo izskatu vai personību kopumā. Protams, šādas izjūtas mājoja arī manī un, nebaidos teikt, ka kaut kas no tā visa ir saglabājies arī līdz šodienai, taču nu jau krietni mazākā mērā.
Tas man vairs netraucē apzināties sevi. Pēc stripplastikas apgūšanas šīs iedomas kļuva mazākas un es sāku vairāk ticēt sev. Varu galvot, ka sievietes, kuras uzsāk šīs nodarbības, sāk uz sevi vairāk skatīties, vairāk apzināties sevi un patiešām ieraudzīt to cilvēku, kas uz viņām lūkojas no spoguļa. Ikdienā taču mēs tam paskrienam garām – it kā kaut ko ieraugām, it kā nē… Bet šeit visām, gribot negribot, nākas uz sevi skatīties tajā septiņus metrus garajā spoguļu sienā. Un pamazām mēs kaut kā pierodam pie tā, sākam sevi ieraudzīt, iepazīt, atskāršam, ka patiesībā nemaz nav tik slikti, kā domājām,” priecājas dejotāja.
“Ir gadījies, ka meitenes nāk dejot, lai sagatavotu pārsteigumu vīrietim, taču patiesībā biežāk sievietes stripplastiku tomēr apgūst savam priekam. Manuprāt, sievietēm noteikti vairs nav aktuāli būt pirmajām klubos vai citu priekšā. Krietni svarīgāk ir būt pirmajām sev, un stripplastika ļauj šo sajūtu un dvēseles stāvokli uzburt, attīstīt un noturēt arī ikdienā.”
Gluži likumsakarīgi, ka konkrēto dejas veidu īpaši atzinīgi vajadzētu novērtēt arī vīriešiem. Vaicāta, vai pārmaiņas partnerē ir fiksējis arī Loretas vīrs, dejotāja atbild apstiprinoši.
“Protams, pret manu nodarbošanos pozitīvi attiecas arī mans vīrs. Interesanti, ka abi esam radošajā sfērā, jo viņš ir pianists, kurš sadarbojas ar vairākiem Latvijas mūziķiem, tāpēc mums abiem ir izprotama šī mums piemītošā mīlestība pret mākslu. Protams, ir gadījies, ka viņam kaut ko arī nodejoju, taču lielākoties vīrs mani redz video ierakstos, gluži tāpat kā es viņu – koncertos. Mums ir tāda nerakstīta vienošanās – tu man nespēlē, es tev nedejoju. Un viss!” joko Loreta.
“Zīmīgi, ka pēc dejošanas uzsākšanas, mēs, sievietes, pašas pat nemanām, kā atplaukstam. To vairākkārt ir teicis mans vīrietis, kā arī sievietes, kuras dejo studijā un reizēm dalās savos ikdienas pārdzīvojumos.
Piemēram, kādai kolēģi jautāja, vai viņa ir mainījusi matu krāsu vai zaudējusi svaru, jo izskatā parādījās agrāk nemanīts starojums, bet skatienā – dzirkstele. Jā, arī seksualitāte un tāda kaķenes pašapziņa, elegance un neatkarība…”
