“Esmu izveidojusi specializētu deju studiju “Red Rose Lady Studio”, uz kuru dāmas var nākt, lai pilnībā atdotos savai sievišķajai pasaulei. Protams, līdz šim esmu darījusi arī daudz ko citu. Ir strādāts gan līzinga kompānijā, gan promoakcijās dažādās reklāmas aģentūrās. Jāatzīst, tur apgūto prasmi sarunāties ar visdažādākajiem cilvēkiem šobrīd vērtēju kā vienu no saviem lielākajiem trumpjiem, kas lieti noder arī deju studijas darba organizēšanā,” stāsta Loreta. 3
Lai gan pagaidām dejotāja ir apguvusi augstāko izglītību kultūras menedžmentā, dejošana ir neiztrūkstoša Loretas dzīves sastāvdaļa jau kopš četru gadu vecuma. Savukārt interese par stripplastiku Loretā radusies pamazām. Sākotnēji dejotāja vēlējusies profesionāli apgūt Latīņamerikas dejas, taču, neatrodot piemērotu partneri un pārsniedzot vajadzīgo gadu skaitu, tas nav izdevies. Turklāt ar laiku kļuvis arī garlaicīgi.
“Viss, protams, sākās ar tautas dejām, kuras dejoju līdz 14 gadiem. Kurš latvietis gan nav ar tām nodarbojies? Pēc tam līdz 22 gadiem dejoju Latīņamerikas sporta dejas, tiesa, tas vairāk bija hobija līmenī, jo lai ar tām nodarbotos profesionāli, biju jau par vecu. Tur kļuvu par pasniedzēja asistenti, savukārt pēc tam divu gadu garumā vienkārši apmeklēju sporta zāli, lai uzturētu sevi formā.
Tur esmu lielā mērā apguvusi to, ko šobrīd izmantoju arī sevis vadītajās stripplastikas nodarbībās. Arī šeit neiztrūkstošs elements ir stiepšanās un spēka vingrojumi, kā arī vispārēja ķermeņa uzturēšana tonusā, lai varētu izpildīt sarežģītākus akrobātiskus elementus un to kombinācijas,” stāsta Loreta.
“Apmeklējot sporta zāli, es turpināju interesēties par iespējām, kur dejot, taču ne zumba, ne, piemēram, salsa manī nespēja remdēt to vēlmi pēc īstas dejošanas, to patiešām izjūtot ar katru ķermeņa šūniņu. Tad sociālajos tīklos pamanīju iespēju apgūt stripplastiku un tā mani ieintriģēja. Sākumā gan man vajadzēja vismaz trīs mēnešus, lai es vispār saņemtos un aizietu uz pirmo nodarbību, taču, kad beidzot uzdrošinājos, man šis dejas virziens patiešām iepatikās,” smaida Loreta.
“Stripplastika, manuprāt, ir viens no sievišķīgākajiem un graciozākajiem dejas veidiem. Studijā, kurā mācījos, pēc neilga laika, pat nepabeigusi iesācēju kursu, kļuvu arī par pasniedzēju, taču, laikam ejot, nolēmu, ka vēlos izveidot savu deju studiju. Jāpiebilst, ka stripplastiku daļa cilvēku saista ar izklaidi un stereotipiem par striptīzu, taču manā gadījumā šī deja ir vērtējama kā sports.”
Taujāta par sevis pilnveidošanu, Loreta atzīst, ka to, gluži kā ikvienā citā jomā, arī dejā nepieciešams turpināt visu mūžu. Latvijā meistarklases konkrētajā dejas virzienā vēl gan nenotiekot, taču Loreta cītīgi seko ārzemēs atpazīstamu dejotāju jaunumiem, aizgūstot gan dažādas idejas, gan horeogrāfijas elementus.
“Nemitīgi sekojot visai pieejamajai informācijai par šo deju, es pamazām vairoju zināšanas, lai varētu tās nodot tālāk. Sākotnēji vienkāršākais kustību apgūšanas veids ir to atdarināšana. Piemēram, vienu video var un arī vajag skatīties neskaitāmas reizes, lai izprastu, kā konkrētajā kustībā tehniski pareizi jānovieto, piemēram, plauksta.
Tehnikai stripplastikā ir liela nozīme – kustības ir jāizpilda precīzi un pareizi, citādi pastāv liels savainošanās risks, kā arī gluži nevajadzīgi palielinās slodze. Uzskatu, ka iesācējiem, vien vērojot kādu dejojam un cenšoties to atdarināt, rezultāti noteikti būs sasniedzami krietni grūtāk.
Ikvienai dejai, ko iestudējam, veidoju savu horeogrāfiju. Pret savām dāmām jūtu atbildību ne tikai atrast konkrēto mūziku, bet arī izdomāt tai oriģinālus soļus un dejas kompozīciju, ko zināsim tikai mēs pašas,” atklāj dejotāja.
