Panteļējevs: Mēs krievu armiju nedabūjām ārā no Latvijas ar varu, ieročiem vai karu, bet sarunu ceļā 207
“Principā precīzu karavīru skaitu mēs līdz šim brīdim tā arī nezinām. Tiek lēsti dažādi skaitļi – no kaut kādiem 130-230 tūkstošiem. Mēs zinām, ka kopā Baltijā bija 3000 karaspēka daļas. Ja ņem Latviju, tad sanāk, ka karaspēka daļas toreiz bija gandrīz vairāk nekā pašvaldības visā Latvijā,” tā vēsturiskos faktus TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum” atgādināja publicists, bijušais LR Augstākās Padomes (AP) un 5., 6., 7.Saeimas deputāts Andrejs Panteļējevs, intervijā stāstot par laiku, kad 1994.gada 31.augustā Latviju pameta Krievijas – agrākās PSRS – karaspēks.
“Gandrīz katrā pašvaldībā bija kaut kāda Krievijas armijas kara daļa. Tā ka tas bija tāds varens tīklojums pa visu teritoriju. Tā nebija kaut kāda kompakta vienība vienā vietā. Un tas, protams, lielā mērā sarežģīja visu šo izvešanas procesu. Te uzreiz es gribu atzīmēt – 31.augustā mēs svinam [Krievijas] armijas izvešanu, bet man jāsaka, ka paradoksālā kārtā pats līgums par armijas izvešanu tika parakstīts tikai pāris mēnešus pirms tam. Faktiski tad, kad lielākā krievu armijas daļa bija jau aizvākusies,” stāstīja Panteļējevs.
Bijušais AP un Saeimas deputāts piebilda, ka, viņaprāt, toreiz notika “dīvaini paralēli procesi” – no vienas puses, sarunas ar Krieviju par dažādiem noteikumiem, bet, no otras puses, paralēli notika “ļoti neorganizēta un ļoti haotiska” Krievijas armijas izvešana no Latvijas. “Tur bija izlaupīšanas – pašu noliktavu izlaupīšanas, pārdošanas vietējiem, ieroču pārdošanas vietējiem… Daudzi mūsu zemessargi savus pirmos ieročus ieguva no kādas krievu karaspēka daļas, ko kaut kāds virsnieks bija iztirgojis. Notika samērā haotisks šis izvešanas process,” teica Panteļējevs.
Jau 1992.gadā sākās PSRS karaspēka izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1994.gada 31.augustā. “Toreiz to ar lielu pompu pasniedza, ka armijas izvešana ir sākusies. Bet, kā mēs vēlāk noskaidrojām, tad īstenībā to karaspēka daļu jau sen bija paredzēts likvidēt un pārvest. Nu bet krievi to pasniedza diezgan pompozi, jo jāsaprot, ka tas viss tomēr notika saziņā ar Kremli, ar Jeļcinu, un zināmā mērā ļoti daudz ko spēlēja Jeļcina un Klintona attiecības šajā jautājumā, jo Klintons visu laiku bija tas, kurš spieda to darīt,” sacīja Panteļējevs intervijā TV24 raidījumā “Nedēļa.Post scriptum”.
Bijušais AP deputāts norādīja, ka mums ir jāatceras pāris faktori par krievu armijas izvešanu no Latvijas.
“Pirmais faktors – mēs krievu armiju nedabūjām ārā ar varu, ar ieročiem vai karu. Tas nozīmē, ka krievu armiju mēs dabūjām ārā sarunu ceļā. Bet ja ir sarunas, tas nozīmē, ka vienmēr vieniem ir vienas prasības, otriem – otras, un sarunas noslēdzas tikai tad, ja ir kāds kompromiss. Tā ka skaidrs, ka, ja mums nebija spēka un neviens sabiedrotais mums netaisījās palīdzēt ar spēku izvest šo armiju, tad mēs varējām, kā saka, tikai izrunāt ārā to armiju no mūsu teritorijas. Tad skaidrs, ka vajadzēja būt kādam kompromisam, kas arī galu galā bija no Latvijas puses,” atgādināja Panteļējevs. “Bet viena prasība no sākuma līdz galam bija kategoriska – tā bija, ja nemaldos skaitļos, tad vismaz 13 tūkstošu miltāro pensionāru palikšana Latvijā,” piebilda viņš.
Plašāk skatieties pievienotajā video!
Pilnu TV24 raidījumu “Nedēļa.Post scriptum” variet skatīties video šeit:
