Panteļejeva “Latgales rapsodija” un Heinrihsones “Augusts” 0
Savā personālizstādē “Latgales rapsodija” G. Panteļejevs turpina runāt par materiālās un nemateriālās pasaules attiecībām. Izstādi veido seši no koka un bronzas veidoti objekti. “Šoreiz par materiālu darbu tēliem pieteicās Latgales daba, cilvēki, vēsture, tās unikālā garīgā telpa. Kaut neesmu ar to saistīts ne ģenētiski, ne konfesionāli, ļoti asi uztveru garīgās enerģijas impulsus, kas nāk no šīs zemes. Visas interesantās un nākotnē svarīgās lietas notiek marginālijās, pierobežā, fiziskā vai garīgā. Latgale ir mūsu frontīrs ģeogrāfiskā un garīgā izteiksmē,” atklāj tēlnieks.
G. Panteļejeva izstādes struktūras pamatu veido trīs centrālie objekti no koka. “Lielformāta skulptūras katra simbolizē vienu no trim man svarīgiem esamības pamatelementiem – garu, matēriju un cilvēku kā šo jēdzienu savienojumu, arī izstādes centrālais darbs ar nosaukumu “Lielais. Nezināmais”, bronzas jātnieka skulptūra, kas simbolizē neprognozējamo nākotni,” skaidro G. Panteļejevs. Ar Latgales lauku pamatīgumu asociējas no ozola koka veidotais objekts, kam dots nosaukums “Uzturs” un kas apvieno divus spēka avotus – zemi un debesis. “Darba centrā ir tradicionāla latviešu abra, kurā raudzē maizes mīklu, taču tā viela, kas redzama manā abrā, ir otrādi apgrieztas debesis. Tā ir vienkārši cita barība. Lai katrs skatītājs domā pats un izskaidro atbilstoši savām izjūtām,” teic G. Panteļejevs. Vēl izstādē ir arī darbs ar nosaukumu “Konservatīvās vērtības”, tam ierosmi tēlnieks guvis, kad dāvanā no Latgales saņēmis trīslitru burku ar šmakovku. Viņa darbu veido vesels trīslitru burku klājiens, tās izvirpotas no bērzkoka un aizvākotas ar metāla vāciņiem. Par šo darbu mākslinieks teic: “Tur ir viela pārdomām, ko nozīmē konservatīvās vērtības un vērtības vispār. Ar šo iekonservēšanas ideju es mēģinu dot mājienu vai ieganstu varbūt arī kritiskākam skatienam, jo pasaulē viss balstās uz konservatīvo un liberālo ideju saspēli.”
Vienlaicīgi ar tēlnieka G. Panteļejeva izstādi galerijas otrajā zālē skatāma mākslinieces Annas Heinrihsones izstāde “Augusts”. Lai arī abas izstādes nav apzināti saistītas, tās tomēr ļoti labi sasaucas, atzīst galerijas vadītāja Ilze Žeivate: “Gļebs savu izstādi ir veltījis Latgalei, bet Anna ir veltījusi Heinrihsonu dzimtai. Tās ir divas lielas Latvijas kultūras vērtības, jo arī Heinrihsonu dzimta ir jau atstājusi un atstās paliekošu vietu Latvijas kultūrā. Kas viņiem vēl tāds kopīgs? Ar skaudru humora izjūtu runāt par ļoti nopietnām un dvēseliskām lietām, kas katram cilvēkam, katram latvietim ir svarīgas.”
A. Heinrihsones 40 miniatūru personālizstāde “Augusts” turpina divas jau agrāk mākslinieces darbos aizsāktās tēmas – vecas grumbas un krūmi. Šajā mākslinieces izstādē tās redzamas vienkopus. “Savu darbību radošajā jomā vienmēr esmu saistījusi ar pētniecisko pieeju mākslai un dzīves procesiem. Šobrīd kļuvis saistošs ceļojums uz vecumu… un dziļākā interese pētīt sevi šajā ceļojumā…” atklāj A. Heinrihsone un par saviem izstādes darbiem teic: “It kā starp krūmiem, it kā starp ainavu. Stāsts virknējās ap veciem ģimenes notikumiem augusta karstumā. Tie, kuri šobrīd jau miruši, tur gatavojas baudīt dzīvi. Un pretim sejas, kas visu to saglabājušas savās rievās, starp dzīvību un nāvi, karājoties atmiņās augusta mēnesī, kaut kad sen atpakaļ.”
