Pansionāti vēl joprojām viens no Covid-19 perēkļiem. Kad vakcinēs seniorus? 4
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sociālās aprūpes centros saslimstība ar Covid-19 ir nedaudz samazinājusies, tomēr tā joprojām ir augsta. Taču vakcinācijas process tur tikšot sākts ne agrāk kā februāra vidū.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts ir informējis, ka nākamo vakcīnu kravu – ASV uzņēmuma “Moderna” 20 000 devas – mūsu valsts saņemšot ne agrāk kā februārī, bet Nacionālā veselības dienesta (NVD) eksperte veselības aprūpes jautājumos Līga Gaigala vakar Latvijas Pašvaldību savienības rīkotajā videokonferencē sacīja, ka pansionātos šīs vakcīnas nonākšot līdz februāra vidum.
Ņemot vērā Slimību profilakses un kontroles centra datus, decembra beigās sociālās aprūpes centros tika konstatēti 13,4% kovida slimnieki no visiem valstī reģistrētajiem saslimušajiem, savukārt patlaban tie ir 10% un, kā sacīja Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vadītājs Aldis Dūniņš, pamazām varot ieraudzīt, ka “tuneļa galā sāk parādīties gaisma”.
Taču pagaidām nav precīzi skaidrs, kurš pansionāta iemītniekus vakcinēs, kas izvērtēs, kurus nevajadzētu potēt, kurš dos atļauju vakcinēt garīgi slimus cilvēkus (jo cilvēks, kurš sirgst, piemēram, ar demenci, pats nav spējīgs pieņemt lēmumu potēties vai ne), cik daudz ir tādu personu, kurām pēc slimošanas ir pagājuši trīs mēneši jeb laiks, kad drīkst vakcinēties utt.
NVD ierēdne L. Gaigala minēja vien aptuvenās prognozes. Ņemot vērā 115 aptaujātos sociālās aprūpes centrus, 20 no tiem strādājot mediķi, kas paši spējot vakcinēt savus darbiniekus un iemītniekus, 33 centros to varētu darīt sadarbībā ar ģimenes ārstiem, bet 62 pansionātos vakcināciju varētu veikt mobilās mediķu brigādes. Tādas esot vairākās privātajās ārstniecības iestādēs, kā arī Bauskas un Limbažu slimnīcā, arī Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā un Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā.
Gaigala sacīja, ka to, vai pansionāta iemītnieku var droši vakcinēt vai vakcinācija jāatliek, izvērtēšot tas mediķis, kas veiks slimnieka pirmsvakcinācijas aptauju. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis mierināja, ka līdz februāra vidum esot krietns laiks un līdz tam tas būšot zināms, kurš tas būs.
Ārstam svarīga loma
Taču situācija nav tik vienkārša, kā varbūt šķiet pirmajā brīdī, jo pansionātos liela daļa cilvēku ir ar smagiem veselības traucējumiem. Imunizācijas valsts padomes vadītāja infektoloģe Dace Zavadska brīdināja, ja cilvēkam ir alerģiska reakcija uz vakcīnas pirmo devu, tad otro devu nedrīkst potēt. Arī tad, ja bijusi nopietna alerģiska reakcija uz polietilenglikolu, kurš ir arī “Modernas” un “Pficer” vakcīnā, nedrīkst veikt pretkovida poti. Zavadska uzskata, ka ārstam, kurš atbildēs par pansionāta iemītnieku vakcināciju, būs svarīga loma, jo viņam šī informācija būs jāpiefiksē.
“No citām valstīm dzirdam, ka tie sociālo centru iemītnieki, kas ir izteikti dekompensētā stāvoklī jeb ļoti kritiski slimi un knapi velk elpu, būtu jāizvērtē. Tā nenozīmīgā reakcija, ko pēc potes piedzīvo vesels cilvēks, šādam ļoti slimam pansionāta iemītniekam varētu būt ļoti nopietna,” skaidro Zavadska.
Imunizācijas valsts padome izstrādās rekomendācijas senioru vakcinācijai, kas balstīsies uz zinātnisku izpēti un starptautiskajiem ieteikumiem. Norvēģijas Zāļu aģentūra ir ziņojusi par nāves gadījumiem pēc vakcinācijas pret Covid-19 cilvēkiem, kuri vecāki par 80 gadiem un kuriem bijusi ļoti vāja veselība.
Šobrīd Eiropas Zāļu aģentūra un Pasaules veselības organizācija veic padziļinātu izpēti, lai izprastu, kas ir bijuši nāves iemesli. Visi dati par “Pfizer/Biontech” vakcīnu pret Covid-19 lietošanu tiekot nepārtraukti analizēti, un šobrīd neesot secināts, ka šo pacientu nāvi ir izraisījusi tieši vakcīna.
Norvēģijā un dažās citās ES valstīs, sākot plašu vakcināciju pret Covid-19, kā prioritārās grupas tiek vakcinēti gados vecāki cilvēki. Norvēģijā tiekot vakcinēti arī gados veci cilvēki ļoti smagā veselības stāvoklī. Šobrīd Norvēģijas Zāļu aģentūra ir sniegusi oficiālu paziņojumu par 23 nāves gadījumiem pēc vakcīnas saņemšanas.
Ātrie testi slimības agrīnajai fāzei
Lai samazinātu saslimšanu ar kovidu sociālās aprūpes centros, labklājības ministre Ramona Petraviča (“KPV LV”) ieteikusi darbiniekus testēt ar Covid-19 antivielu eksprestestiem. Ministru kabinets pēc lielām domstarpībām ar ekspertiem tomēr nolēma iepirkt un nodrošināt testus gan valsts, gan pašvaldību sociālās aprūpes institūcijās. Šāds lēmums pieņemts tādēļ, ka reizi nedēļā vai divas reizes mēnesī veiktie laboratorijas testi nespējot infekciju atklāt operatīvi, tādēļ saslimst liels skaits darbinieku un klientu.
Taču Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas laboratorijas galvenais speciālists Sergejs Ņikišins, tāpat kā infektologs Uga Dumpis uz ātrajiem testiem raugās diezgan skeptiski. S. Ņikišins pastāstīja, ka koronavīrusa antigēna tests, kas pēdējā laikā tiekot plašāk lietots, diemžēl ir jutīgs tikai neilgu laiku, tāpēc ir jābūt speciāliem nosacījumiem, kad tas būtu vislabāk izmantojams. Visprecīzākais tomēr esot parastais tests, ko Ņikišins dēvē par zelta standartu.
Kad būtu lietderīgi izmantot tā saukto ātro testu? “To izmanto cilvēkiem ar kovidam raksturīgajiem simptomiem agrīnajā slimības fāzē, proti, pirmajās piecās saslimšanas dienās, kad vīrusa daudzums ir vislielākais. Vēlāk vīrusa daudzums samazinās un ar šiem testiem vairs nav iespējams noteikt SarsCoV2 vīrusu, tāpēc ir jāveic parastais vīrusa noteikšanas tests. Jāņem vērā arī tas, ka negatīvs antigēna testa rezultāts neizslēdz koronavīrusa infekciju, it īpaši tiem pacientiem, kuriem ir simptomi, līdz ar to obligāti ir jāveic klasiskais tests,” skaidroja Ņikišins.
Antigēnu testu izmantojot cilvēkiem no riska grupām, piemēram, sociālās aprūpes centra vai medicīnas iestāžu darbiniekiem tajos gadījumos, kad pastāv diezgan augsta varbūtība Covid-19 infekcijas izplatībai un ir ātri jātiek pie rezultāta.
“Saskaņā ar Eiropas Komisijas ieteikumiem šāda veida skrīningu ir lietderīgi veikt regulāri – ik pēc divām, četrām dienām. Latvijas situācijā ir ieteicams to darīt ik pēc četrām dienām, jo paralēli skrīningam ar antigēnu testiem joprojām ir plaša iespēja izmantot siekalu testus, kuriem ir augstāka jutība un līdz ar to augstāka ticamība.
Jebkuru pozitīvu koronavīrusa anitigēna testu ir jāapstiprina ar jau ierasto jeb zelta standarta testu, bet līdz apstiprinoša testa rezultātam cilvēks ir uzskatāms par infekciozu,” stāsta laboratorijas galvenais eksperts.
Ātrajam testam ir nepieciešams paņemt gļotādas paraugu no deguna un rīkles vai mutes un rīkles. Parauga paņemšanu nodrošina speciāli apmācīts medicīnas darbinieks, kurš zina, kā to pareizi izdarīt, bet, pats galvenais, kā pareizi interpretēt rezultātus.
Ātrā testa rezultāts ir zināms apmēram pēc 30 minūtēm.
LM Sociālo pakalpojumu departamenta direktors nevarēja atbildēt uz jautājumu, kad šie testi būs pieejami sociālās aprūpes centros. Patlaban notiekot iepirkums un neesot zināms, kad tas beigsies.
