Kremlis gatavojas referendumiem: “Referendums nekavējoties – tas ir Krimas scenārijs un tas ir uz visu banku” 40
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Austrumukrainas pašpasludināto Luganskas un Doņeckas “tautas republiku”, saīsināti LTR un DTR, tā sauktās sabiedriskās palātas steigšus vērsušās pie šo republiku formālajiem vadītājiem ar prasību nekavējoties sarīkot līdz šim atliktos referendumus par pievienošanos Krievijai.
Pirmdienas vakarā notikusi Doņeckas “republikas” galvas Denisa Pušiļina telefonsaruna ar Luganskas “republikas” galvu Leonidu Pasečņiku, kurā pirmais uzaicinājis otro saskaņot darbības referendumu veidošanā. Līdzīgā garā izteikušies okupācijas varas ieceltie Hersonas un Zaporižjas apgabalu vietvalži.
Uzskata, ka prokremliskos separātistus izbiedējis veiksmīgais ukraiņu uzbrukums un pseidoreferendumu rīkošana būtu izdevīga arī Kremlim, jo aizbildināšanās ar Krievijas teritorijas apdraudējumu dotu formālu ieganstu mobilizācijai, kas iezīmētu jaunu pavērsienu Ukrainas – Krievijas karā.
“Uz visu banku”
Luganskas “republikas” sabiedriskās palātas priekšsēdētāja vietniece Lina Vokalova lēmuma steidzamību pamatojusi ar to, ka “Kijevas nacionālisti pārkāpuši visas sarkanās līnijas”.
Luganskas iedzīvotāji pilnībā atbalstīšot iniciatīvu, jo saprotot, ka tas garantēs LTR teritorijas drošību. Pēc neoficiālām ziņām, Ukrainas armija pēdējās dienās atkarojusi vairākas agrāk separātistu kontrolētas Luhanskas apgabala teritorijas un ieņēmusi apdzīvotu vietu Bilohorivku.
“Okupanti atkal ierunājušies par “vēlēšanām bez vēlēšanām”, jo Ukrainas bruņotie spēki viņus iedzinuši strupceļā,” situāciju sociālajos tīklos raksturojis Luhanskas apgabala ukraiņu kara administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs.
Tikmēr viena no vadošajām Kremļa propagandistēm, telekanāla “Russia Today” galvenā redaktore Margarita Simonjana savā “Telegram” kanālā ierakstījusi: “Referendums nekavējoties – tas ir Krimas scenārijs un tas ir uz visu banku. Šodien referendums, rīt atzīšana par Krievijas Federācijas sastāvdaļu. Parīt triecieni pa Krievijas teritoriju pārvēršas par pilnvērtīgu Ukrainas un NATO karu ar Krieviju, atbrīvojot tai rokas visās jomās.”
Par pirmo augsta ranga amatpersonu, kas reaģēja uz notikumiem, otrdien kļuva Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, eksprezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš tajā pašā platformā ierakstīja, ka pēc referendumiem un apgabalu pievienošanas Maskava varēšot “izmantot visus pašaizsardzības līdzekļus”, ja kāds “tīkošot” pēc Krievijas teritorijas. Medvedevs nepaskaidroja, vai tas iekļauj arī kodolieročus.
Abas “republikas” saskaņā ar starptautiskajām tiesībām joprojām ir Ukrainas Luhanskas un Doneckas apgabali. “Neatkarību” tie pasludināja 2014. gadā pēc Krievijas atbalstītā un organizētā promaskavisko spēku bruņotā dumpja. Ukrainai tā ir teritorija, ko uz laiku okupējis Krievijas karaspēks.
Pat Krievija pašas sarūpēto veidojumu “neatkarību” atzina vien šī gada 22. februārī, divas dienas pirms iebrukuma Ukrainā. Atskaitot Maskavu, LTR un DTR atzinušas vien Sīrija un Ziemeļkoreja, kamēr pārējās pasaules valstis, arī ANO, to uzskata par Ukrainas teritoriju. Lai kas arī netiktu sarīkots šajās teritorijās, starptautiskās sabiedrības acīs tas nebūs spēkā.
“Krievijas propagandisti iemīlējušies “referendumos” kā panacejā. Man viņiem ir sliktas ziņas. Pastāv globāls konsensuss un starptautiskās tiesības. Tas ir viennozīmīgi: Donecka, Luhanska un Krima – tā ir Ukraina. Jebkuri mēģinājumi pārkrāsot karogus ir fikcija. Tā neko nemainīs ne mums, ne mūsu partneriem,” tviterī ierakstījis Ukrainas prezidenta administrācijas vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks.
Apšaubāms efekts
Maskava vairākkārt prātojusi par pievienošanās pseidoreferendumiem, bet, mainoties situācijai frontē, mainījās arī plāni. Vispirms par to ierunājās martā. Tad pasludināja, ka “tautas nobalsošana” notikšot 11. septembrī un to rīkos Krievijas armijas kontrolētajos Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalos.
Plānoja, ka līdz tam tie pilnībā būs krievu rokās. Ukraiņu pretuzbrukums septembra sākumā rīkotāju optimismu atskurbināja. Tad ieteica Donbasa un Ukrainas dienvidu pievienošanas “referendumu” pielāgot “Krievijas tautas vienotības dienai”, ko atzīmēs 4. novembrī. Iespējams, pagaidām datums paliek spēkā.
Krievijas Valsts domes amatpersonas izteikušās, ka atzīšana par Krievijas Federācijas subjektiem gaidāma “rudenī, tuvākajā laikā”, jo vēl esot jāsagatavojas. ASV Kara studiju institūta (ISW) analītiķu skatījumā, steigšanās ar pseidoreferendumiem drīzāk liecina par paniku veiksmīgā ukraiņu uzbrukuma priekšā.
Maskava, protams, var cerēt, ka tas dos dzinuli mobilizācijai un sagādās papildspēkus “lielā mērā degradētajām un demoralizētajām apakšvienībām”, tomēr nez vai tā savāktas vienības radīs būtiskas kaujas jaudas. Turklāt, pasludinot par pievienotiem apgabalus, kas tikai daļēji ir okupantu rokās, Kremlis sevi nostādīs savādā, pat pazemojošā situācijā.
Sanāks, ka pārējās šo apgabalu daļas, it kā Krieviju, “okupējuši” ukraiņi. ISW lēš, ka dažu teritoriju pasludināšana par Krievijas sastāvdaļu neko būtiski nemainīs. 2014. gadā okupētā Krima taču jau skaitās Krievija, bet Ukrainas armija tāpat dod triecienus militārajiem objektiem tajā.
