Ceturtais loks. Psihiatri 31
Kad cilvēki saprot, ka nav izejas, bet jādzīvo ir, viņi gatavi doties pie psihiatra. Lai gan psihiatrs arī ir ārsts, komunikācija ar viņu bieži vien ir atsevišķs stāsts. Pirmajā brīdī, aptaujājot klientus par viņu pieredzi, noskaidrojām, ka reizēm psihiatri lieto apšaubāmas medikamentozās ārstēšanas metodes. Netiek ievērotas pasaules prakses rekomendācijas (Tiek runāts par Krievijas praksi – Tulk.).
Otrs – pat tad, ja terapija noteikta atbilstoši mūsdienu standartiem, dažiem cilvēkiem tā var izraisīt blakusparādības un vēl lielāku trauksmi. Dažreiz antidepresanti nesniedz vēlamos rezultātus. Bet pats galvenais – ja ārstēšana notika tikai ar medikamentiem, bez psihoterapijas seansiem, pēc medikamentu lietošanas pārtraukšanas visi simptomi atgriežas.
Piektais loks. Psihologi
Kad zāļu lietošana nesniedz vēlamo rezultātu, cilvēki vēršas pie psihologiem un psihoterapeitiem. Tieši šiem speciālistiem arī būtu jānodarbojas ar neirozes un trauksmes ārstēšanu, bet diemžēl ne visi speciālisti ir apguvuši panikas lēkmju pārvarēšanas metodiku. Mūsu praksē bija pacienti, kuri vairāk nekā gadu apmeklēja psihoterapijas seansus, strādāja ar bērnības atmiņām, uzlaboja attiecības ģimenē, bet nebija īpaši tālu pavirzījušies trauksmes pārvarēšanā.
Sestais loks. Ģimene
Sākumā tuvinieki jūt līdzi cilvēkiem, kas cieš no panikas lēkmēm un aktīvi iesaistītās diagnostikā un ārstēšanā. Viņi palīdz atrast jaunus speciālistus un mudina uzsākt jaunu posmu diagnostikā un ārstēšanā. Tiklīdz saprot, ka minētajam stāvoklim ir psiholoģisks raksturs, sākas apvainojumi: “tu to visu izdomā” un “tas ir tavā galvā”. Seko aicinājumi “saņemt sevi rokās”, “cīnīties” vai “nepievērst uzmanību”. Šajā brīdī cilvēks ar trauksmi izjūt, ka radinieki nespēj saprast viņa stāvokli un pārdzīvo savu vientulību.
No otras puses, neskatoties uz to, ka nav izpratnes, radinieki bieži vien sāk rūpēties par cilvēku, cenšoties palīdzēt viņam tikt galā ar situāciju. Ja panikas dēļ viņš nevar aiziet uz veikalu, iet kopā ar viņu, gatavo ēst, pavada izejot no mājas. Neskatoties uz labo vēlmi palīdzēt, tas vēl vairāk pasliktina situāciju. Cilvēks, kurš cieš no trauksmes, pastāvīgi saņem atgādinājumu par savu bezpalīdzību, par to, ka viņš pats nevar tikt galā. Apburtais loks savelkas: jo bezpalīdzīgāks viņš jūtas, jo vairāk viņam vajadzīga palīdzība no malas. Bet jo vairāk palīdzības viņš saņem, jo bezpalīdzīgāks jūtas. Un tas ir diezgan grūts pārdzīvojums: justies vientuļam, citu nesaprastam un tajā pašā laikā izjust nepieciešamību pēc citu nepārtrauktas līdzdalības un pastāvīga atbalsta.
Septītais loks. Sociālā dzīve
Klejojot pa lokiem, cilvēks arvien vairāk un vairāk zaudē savu sociālo dzīvi. Visas intereses un hobiji paliek tālā pagātnē. Sociālās saites satrūkst. Draugi novēršas, mīļotie aiziet, profesionālā darbība kļūst neiespējama. Vienīgais, kas cilvēku interesē, ir viņa veselība, pašsajūta un ka tik atkal nekļūtu slikti. Viņa dzīve pārvēršas cietumā. Viņš nevar justies brīvi, nevar iet, kur grib. Šajā cietumā sienas veidotas no trauksmes un depresijas, un cietumsargs ir bailes. Un galvenie jautājumi, kas moka piespiedu kārtā ieslodzīto: “Kāpēc tas notika ar mani? Par ko man tas viss?” Bet atbildes nav. Viņš nevar saprast, kā viņa dzīvesveids, domāšana, emocijas un reakcijas noveda šajā cietumā, no kura viņš neredz izeju.
Ne visi cilvēki, kam ir trauksme, iziet tās lokus aprakstītajā secībā. Un ne visi vienmēr nokļūst visos septiņos lokos. Bet vismaz divus trīs lokus iziet katrs no viņiem. Skraidot pa šiem lokiem, no viena speciālista pie otra, cilvēki tērē lielas naudas summas, pārdod automašīnas un dzīvokļus. Bet nauda nav visvērtīgākā lieta. Visvērtīgākie ir dzīves gadi, kas pavadīti cietumā bez sienām par grēkiem, ko neesi izdarījis. Visbēdīgākais ir tas, ka ar pareizo izpratni un pieeju trauksmes ārstēšana var būt ļoti ātra un efektīva.
P. S. Uzraksti komentāros savu pieredzi – cik lokus esi izgājis?
Avots: bezpaniki.pro
