Panikas lēkmes: darbību algoritms to pārdzīvošanai 0
Par panikas lēkmēm nav rakstījuši tikai sliņķi. Tāpēc iztikšu bez lirikas: tam, kurš nezina, kas tas ir – šis raksts principā nav vajadzīgs, bet tam, kurš piedzīvojis lēkmes, nav jāskaidro, cik bieži sitas viņa sirds, kā trīc rokas, zeme izslīd zem kājām, visa ķermeni klāj sviedri utt., raksta psiholoģe, psihoterapeite Svetlana Ripka.
“Elle, nāves bailes, murgs, bezdibenis…” – tā un līdzīgi cilvēki, kuri cieš no panikas lēkmēm, raksturo šo stāvokli. Pēc pirmās panikas lēkmes (turpmāk tekstā – PL) cilvēks baidās no tās atkārtošanās un pastāvīgi atrodas spriedzē. Un, protams, šādā stāvoklī PL nav ilgi jāgaida.
Lielākā daļa cilvēku izmanto medikamentus, lai cīnītos ar PL simptomiem. Zāles var palīdzēt mazināt simptomus, bet, kā liecina mana prakse un citu ekspertu pētījumi, iemesli, kas noveda pie PL, sāk meklēt izpausmes ceļus citos veidos – kā psihosomatiskas slimības, nakts murgi utt. Tādējādi ārstēšanu ar zālēm šajā gadījumā nevar uzskatīt par problēmas risinājumu.
Kāds piedzīvo PL konkrētā vietā, piemēram, lidmašīnā vai sabiedriskajā transportā. Dažiem cilvēkiem to neietekmē atrašanās vieta, bet garastāvoklis vai domas: vienam klientam PL notiek atpūtas brīdī, otram – ja gaidāma biznesa tikšanās.
Tomēr ir kas visiem kopīgs – vēlme rast izeju no lēkmes gaidīšanas un to sākšanās apburtā loka. Kā tas ir iespējams? Ar psihoterapiju. Pirmais solis, strādājot ar klientiem, kas cieš no PL, ir attīstīt spēju neslēpties no PL aiz medikamentiem, bet atrast iekšējos resursus, lai tiktu galā ar lēkmi, kad tā notiek.
Lai to panāktu, es piedāvāju saviem klientiem šādu darbību secību.
Ja rodas pirmie PL simptomi:
Pievērsiet uzmanību savai elpošanai un vērojiet to. Visa apziņa jānovirza uz elpošanu: ieelpot – izelpot, elpošanas sajūta – gaiss nokļūst plaušās, tas palielina krūškurvi, – lēnām izelpot, ieelpot vēlreiz. Šāda koncentrēta elpošanas apzināšanās ļauj novirzīt uzmanību no PL attīstības (nāves bailēm, neziņas utt.) uz sajūtu iekšpusē. Vissvarīgākais – tā ļauj saprast, ka laiks iet, jūs elpojat, PL neattīstās, tas ir, dzīve turpinās. Dažas minūtes būtu jāvelta tikai elpošanas regulēšanai.
Pievērsiet uzmanību savam ķermenim. Pēc kontrolētas elpošanas nepieciešams novirzīt uzmanību no krūtīm uz visu ķermeni. Nepārtraucot elpot apzināti, sāciet “skenēt” savu ķermeni – roku, kāju, vēdera muskuļu, kakla un galvas stāvokli. Kā jūtas rokas – vai tās ir aukstas, siltas; vai pirksti ir savilkti – ja tā, tos vajag atslābināt; kā jūtas kājas – smagas kā akmens, kā no vates – tad jāpavēro tās ciešāk – kā tās stāv uz grīdas, jāpakustina kājas un jāatceras ieelpot – izelpot utt. Secinājums: ķermenis funkcionē, jūs varat to pārvaldīt, jūs elpojat – dzīve turpinās. Dažas minūtes veltiet savam ķermenim, līdz jūtat, ka ķermenis atslābinājies.
Pievērsiet uzmanību savam skatienam. Gadās, ka cilvēki PL brīdī burtiski neko neredz, viņu acis vērstas vienā punktā, apziņa sašaurinās, pārdzīvojot trauksmi, un attiecīgi arī viens simptoms izraisa nākamos. Tādēļ, kad kontrolējiet savu elpošanu un “noskenējat” ķermeni, mēģiniet paskatīties apkārt. Droši vien vidē atrodas kaut kas, kas varētu ieinteresēt un kam vajadzētu novirzīt uzmanību. Un tas apstiprina faktu, ka dzīve turpinās.
Ievērojot šo vienkāršo algoritmu, PL ātri samazinās un galu galā pāriet.
Protams, īstie PL cēloņi pagaidām paliek nezināmi, un ietekmēt tos jūs nevarat. Tomēr, tā kā galvenās PL bailes ir bailes no pēkšņas nāves, kā veidu pārdzīvot PL uzbrukumu, iepriekš aprakstītā algoritma darbību savā darbā esmu novērojusi kā teicamu.
Tas ļauj sajust un saprast galveno – dzīve turpinās!
Avots: psy-practice.com
