Banku augstskolas profesors: Panikai nav pamata 7
Viedokļa autors – Banku augstskolas profesors Jānis Grasis
Tiklīdz parādās ziņas par problēmām banku sektorā, veidojas labvēlīga augsne dažādām baumām, var sākties panika, kad cilvēki skrien uz bankomātiem un cenšas izņemt savu naudu. To labi varēja redzēt 2011. gada nogalē, kad pēc Latvijas Krājbankas kraha sāka izplatīties baumas arī par citām bankām, veidojās rindas pie bankomātiem. Šobrīd nekam tādam nevajadzētu notikt, tomēr cilvēku rīcība ir grūti prognozējama. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ vienmēr esmu teicis: ir vērts turēt mājās kaut nedaudz skaidras naudas, lai nodrošinātos pret krīzes situācijām.
Neturēt visu vienā bankā
Banku klientiem šobrīd nav pārāk jāuztraucas par savas naudas drošību, jo Latvijas banku stāvoklis kopumā ir stabils. Latvijas banku sistēmā “ABLV Bank” nav tik liela loma, kāda savulaik bija “Parex bankai”, tādēļ pat iespējamo problēmu gadījumā ietekme uz Latvijas finanšu sistēmu būs daudz mazāka.
Turklāt jāņem vērā, ka kopš Latvijas pievienošanās eirozonai situācija ir mainījusies; Latvijas lielākās bankas tiek uzraudzītas no Eiropas Centrālās bankas puses, darbojas arī noguldījumu garantijas sistēma, kas bankas problēmu gadījumā klientiem nodrošina līdz 100 000 eiro atgūšanu. Nav pamata uzskatīt, ka pat sliktākajā gadījumā varētu atkārtoties “Parex bankas” scenārijs ar valsts budžeta naudas ieguldīšanu bankas glābšanā. Protams, ja kādam bankas kontā glabājas vairāk par 100 000 eiro, es ieteiktu mācīties no Raimonda Paula bēdīgās pieredzes: neturēt visu naudu vienā bankā, labāk sadalīt pa kontiem vairākās bankās.
Diemžēl šādas krīzes Latvijas banku sistēmā ir vērojamas pārāk regulāri: “Banka Baltija”, “Rīgas Komercbanka”, “Parex banka”, Latvijas Krājbanka utt. Protams, tas iedragā cilvēku uzticību banku sistēmai, jo viņi domā: kāpēc man turēt naudu bankā, ja tas nav droši? Turklāt šobrīd procenti, kas tiek maksāti par noguldījumiem, ir salīdzinoši niecīgi. Tādēļ cilvēki, kam ir brīva nauda, vairāk izvērtē alternatīvus risinājumus: pērk uzņēmumu akcijas, iegādājas nekustamo īpašumu u. c. Taču nevajadzētu arī pārspīlēt: ja vēlies stabilu un drošu naudas uzglabāšanas veidu, tad nekas labāks par bankām nav izdomāts.
Šobrīd vēl ir pāragri prognozēt, vai Latvijas banku sistēmā iespējama jauna krīze. Vispirms jāsaprot, cik pamatotas ir apsūdzības, kas izskanējušas no ASV varas iestādēm pret “ABLV Bank”. Ja tās ir patiesas, tad zināma daļa atbildības jāuzņemas arī Latvijas amatpersonām, kuru pienākums bija uzraudzīt banku darbību. Bet, ja apsūdzības nav pamatotas, tad mūsu valdībai būtu pienākums aizstāvēt Latvijas bankas. Šobrīd uz spēles ir likta ne tikai finanšu sektora, bet arī visas valsts reputācija.
Nav dūmu bez uguns
Runājot par aizdomām, ka Latvijas komercbankas tiek izmantotas naudas atmazgāšanas shēmās, jāteic, ka nav dūmu bez uguns. Taču nevajadzētu arī kaisīt sev pelnus uz galvas, jo Latvija šajā jomā nav sliktākā pasaulē. Pats esmu strādājis bankā, tādēļ labi zinu, kāds klientu loks apgrozās šajā jomā un kādi darījumi tiek kārtoti. Varbūt pagātnē arī ir bijuši kādi ne pārāk tīri darījumi, tomēr pēdējos gados šī nozare ir kļuvusi civilizētāka. Tas, ka mūsu bankas apkalpo nerezidentu naudu, pats par sevi nav nekas slikts. Piemēram, Eiropas bagātākā valsts ir Luksemburga, kas lielā mērā dzīvo uz finanšu pakalpojumu rēķina. Tas pats attiecas uz Šveici, un šo valstu bankās apgrozās daudz lielākas summas nekā Latvijā.
Kas attiecas uz krīzes situāciju Latvijas Bankā, ko radīja Ilmāra Rimšēviča aizturēšana, es piekrītu viedoklim, ka vajadzēja jau agrāk ierobežot Latvijas Bankas prezidenta pilnvaru termiņu skaitu, lai viens cilvēks šajā postenī varētu strādāt ne vairāk kā divus termiņus. Šādam ierobežojumam ir jābūt visās valsts pārvaldes jomās, vienīgais izņēmums varētu būt tieši no tautas ievēlētie amati, piemēram, Saeimas un pašvaldību deputāti. Ja nav pilnvaru termiņa ierobežojuma, agri vai vēlu sākas stagnācija, palielinās arī korupcijas un dažādu shēmu veidošanas risks.
Viedokli pierakstīja Ģirts Kasparāns.
