Abas ārstes uzsvēra, ka reizi gadā bērniem un pusaudžiem profilaktiski ir jāapmeklē ģimenes ārsts. Ja ārsts zina, ka viņa pacients ir emocionāli jūtīgs un stresa situācijās viņam saasinās hroniskās kaites, kā tas bija ar ne vienu vien svētku dalībnieku, tad par to ir jābrīdina. Arī skolotāji būtu papildus jāizglīto gan par to, cik daudz šķidruma dienas laikā skolēniem vajadzētu izdzert, gan arī par to, ka bērniem ir jāģērbjas atbilstoši laika apstākļiem (trīs svētku dalībniekiem tika sniegta palīdzība noslēguma koncerta laikā tikai tādēļ, ka viņi bija pārsaluši), ka jāseko līdzi, lai skolēni paēd un izguļas, un, iespējams, pedagogiem un svētku organizatoriem jānolasa kāda lekcija par pūļa masu psihozi un to, kā šādā gadījumā rīkoties. Izglītības ministre viena pati par to nespēj atbildēt. Tiesa, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests bija izstrādājis un izsūtījis rekomendācijas svētku organizatoriem, bet acīmredzot tās nav lasītas. 10
J. Pavāre: “Kad sākās ģībšana, vajadzēja uz neilgu laiku pārtraukt ģenerālmēģinājumu un mierīgā balsī pateikt: tagad, lūdzu, visi apsēdieties, un paskaidrot, ka dažiem dalībniekiem kļuva slikti un viņiem tiek sniegta medicīniskā palīdzība. Bet ko izdarīja izglītības ministre? Sacēla paniku. Var jau to cilvēcīgi saprast – kļūdas būs vienmēr, tikai jautājums, kā mēs pret tām attiecamies.”
Reklāma
Reklāma