Paņemsi čeku – laimēsi 200 eiro 11
Nākamā gada augustā Latvijā varētu notikt pirmā par iegādātajām precēm un pakalpojumiem saņemto un Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pieteikto pirkumu un pakalpojumu čeku izloze.
Pēc Finanšu ministrijas (FM) ieceres šādu izložu rīkošana pamudinātu pircējus pieprasīt čekus par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem. Pircēji bieži tos neprasa, jo uz pievienotās vērtības nodokļa rēķina tā pirkumi iznāk par aptuveni piektdaļu lētāki. Ja čekus neprasa, tad parasti tos arī nedod. Par precēm vai pakalpojumiem saņemto naudu nereģistrējot kases aparātā, komersanti var nemaksāt valstij pievienotās vērtības nodokli.
200 eiro nedēļā, 3000 eiro mēnesī
Jau šogad Izložu tehniskajam nodrošinājumam no valsts budžeta iztērēti 200 000 eiro. Bet divos nākamajos gados izložu rīkošanai un naudas balvām iztērēs vēl pusmiljonu eiro.
Nedēļu izlozēs desmit laimīgo čeku uzrādītāji katrs saņemtu 200 eiro. Bet mēnešu izlozēs viens laimīgā čeka uzrādītājs – 3000 eiro.
Lai cīnītos pret ēnu ekonomiku, arī citās Eiropas valstīs iedzīvotājiem piedāvā dažādus labumus apmaiņā pret godīgu nodokļu nomaksu. Tostarp tiek rīkotas čeku loterijas, kurās cilvēki ar laimīgajiem čeku numuriem var saņemt dažādas balvas.
FM sprieduši arī par viedtālruņiem un automašīnām, kuras saņemtu šo izložu uzvarētāji. Bet šī ideja atmesta, jo valstij tas maksātu pārāk dārgi un neatsvērtu plānotos papildu ieņēmumus valsts budžetā.
Lai piedalītos izlozē, pircējam pirkuma čeks būtu jāreģistrē VID un jāsaglabā. Izlozes dalībnieks, kura reģistrētais čeks atzīts par naudas balvu laimējušu, pēc izlozes rezultātu paziņošanas mēneša laikā ar saglabāto čeku pieteiktos laimesta saņemšanai, ierodoties VID klientu apkalpošanas centrā vai izmantojot VID uzturēto Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).
FM ierosina noteikt, ka, uzvarētājam nepiesakoties 14 dienu laikā pēc izlozes rezultātu paziņošanas, naudas laimests tiktu atgriezts valsts budžetā. Lai vairotu iedzīvotāju uzticību tam, ka izlozes notiek godīgi, tajās nevarēs piedalīties VID darbinieki.
Uzsvars uz pakalpojumiem
Kā skaidro FM valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas lietās Jana Salmiņa, izložu uzvarētājus noteiks, izmantojot gadījuma skaitļu ģeneratoru. Plānots, ka izlozes uzvarētāja noteikšanai tiks atlasīti 70% no čekiem, darījumu apliecinošām kvītīm un biļetēm par sniegtajiem pakalpojumiem. Savukārt 30% –no čekiem un darījumu apliecinošām kvītīm, kas izsniegtas par iegādātajām precēm publiskajās tirdzniecības vietās.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka visvairāk čekus neizsniedz un krāpjas pakalpojumu sniedzēji. No CSP pārskatos neietvertās ekonomikas 63% veido pakalpojumi. Savukārt VID dati rāda, ka pēc saimnieciskās darbības veidiem 55% no nedeklarēto darba algu apmēra veido pakalpojumu nozares.
FM cer, ka šādu izložu rīkošana ar laiku mainītu pircēju uzvedību. Tādējādi mazinātos krāpšanās ar nodokļiem un palielinātos ieņēmumi valsts budžetā. Pēc VID aplēsēm, turpmākajos trijos gados ieņēmumi palielinātos par aptuveni 7,8 miljoniem eiro.
Vai valstij būs kāds ieguvums, to gan precīzāk varēšot novērtēt pusotra gada laikā pēc izložu rīkošanas. Cerības iegūt papildu naudu budžetā pašlaik FM saista ar Lietuvas pieredzi. Kā liecina Lietuvas Valsts nodokļu inspekcijas dati, 2017. gada beigās kaimiņvalstī uzsāktā līdzīgu izložu rīkošana valsts budžetā papildus devusi 1,85 miljonus eiro.
Izložu rīkošana var aizķerties
Pret valdības un Saeimas pirmajā lasījumā apstiprināto jauno Čeku spēles likumprojektu un izložu rīkošanu valsts pārvaldē it kā neviens neiebilst. Bet likumprojekta pieņemšanu, kuru sākotnēji plānoja vēl šīs Saeimas laikā un kurš pēc šī plāna iegūtu likuma spēku jau no 2019. gada 1. janvāra, var aizkavēt tas, ka līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām atlicis pārāk maz laika. Priekšlikumi likumprojekta sagatavošanai otrajam lasījumam jāiesniedz līdz šā gada 3. septembrim.
Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu apakškomisijas sēdē atklājās, ka pirmo izložu rīkošana, kas atlikta pusgadu vēlāk, nekā bijis sākotnēji plānots, varētu aizķerties vēl citu iemeslu dēļ.
Pēc FM ieceres, izložu rīkotājs būtu valsts akciju sabiedrība “Latvijas Loto”. Bet “Latvijas Loto” valdes loceklis Edgars Lediņš iebilda, ka pašlaik to nevarot tāpēc, ka uzņēmumā izmantotās tehnoloģijas neesot piemērotas šādu izložu rīkošanai. Viņaprāt, tās jārīko VID.
Savukārt VID stratēģiskās vadības daļas koordinācijas nodaļas vecākā eksperte Anna Šapovala saka, ka arī VID tās nerīkos, vien nodrošinās izložu uzvarētāju pieteikšanos naudas balvu saņemšanai īpaši šim nolūkam izveidotā interneta mājaslapā, kam jābūt salāgotai ar mobilajā tālrunī izveidotu lietotni. Arī FM pārstāve Jana Salmiņa atzīst, ka izložu sākumu var aizkavēt to sarīkošanai nepieciešamā tehniskā izpildītāja iepirkuma konkurss.
Neskaidrības paliek
Uz Saeimas deputātu jautājumu, vai nav iespējams vienkāršot šo čeku reģistrēšanu tā, lai tā būtu pieejama arī gados vecākiem cilvēkiem, kuri dzīvo laukos un kuriem nav un diezin vai būs pieejams internets vai viedtālruņa lietotne, FM valsts sekretāres vietniece Jana Salmiņa atbild, ka par plašāku iedzīvotāju līdzdalību gan esot spriests. Diemžēl laukos dzīvojošajiem vecāko paaudžu cilvēkiem plašāku piekļuvi izlozēm nevarēs nodrošināt tāpēc, ka čeka reģistrēšanu un personas datu ievadīšanu viņu vietā nedrīkst uzņemties tirgotājs vai VID konsultants.
Esot apsvērta iespēja nodrošināt čeku reģistrēšanu, tiklīdz pirkums vai pakalpojums saņemts. Bet arī tas pašlaik neesot iespējams tāpēc, ka tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji pārāk gausi ievieš jaunākās paaudzes kases aparātus, kurus var izmantot čeku reģistrēšanai VID tiešsaistes režīmā.
Tādējādi nav skaidrs, cik būs to iedzīvotāju, kuriem būs iespējams piedalīties šajās izlozēs un vai pircēju un tirgotāju uzvedība mainīsies tik lielā mērā, ka valsts no tā daudz iegūs.
