Cilvēki, iegādājoties svaigus kartupeļus lielveikalos, dažkārt neaizdomājas, ka to piegādātājiem nākas veikt dažādas viltības, lai pie patērētāja nonāktu kvalitatīva prece.
Pieņemot, ka kartupeļu audzēšanas un novākšanas periodā izdarīts viss nepieciešamais kvalitatīvas ražas ieguvei un raža nogādāta glabātavā, kur iespējams nodrošināt optimālus uzglabāšanas apstākļus, uzsākot ceļu pie patērētāja (jo īpaši tas attiecas uz galda kartupeļiem), problēmas rodas ar bumbuļu asnošanu (tautā vēl joprojām lieto terminu – sadīguši tupeņi). Kartupeļiem tas ir dabisks process, tātad normāla parādība, kas izpaužas, beidzoties bumbuļu fizioloģiskajam miera periodam. Atkarībā no šķirnes īpatnībām, audzēšanas apstākļiem, ražas veselīguma un uzglabāšanas apstākļiem asnošanas process var sākties dažas nedēļas līdz vairākus mēnešus pēc kartupeļu novākšanas un ievietošanas uzglabāšanai. To lielā mērā nosaka konkrētas šķirnes īpašības, tāpēc ir jāpievērš uzmanība arī šim faktoram.
Asnu parādīšanās ir saistīta ar bumbuļu ķīmiskā sastāva izmaiņām (piemēram, tajos esošā ciete pārvēršas cukurā), kas pārtikas kartupeļiem ir nevēlama parādība, jo sadīgušiem bumbuļiem pasliktinās gan vizuālais izskats, gan kvalitatīvais sastāvs, kas patērētāju, protams, neapmierina. Turklāt bumbuļu asnošana saistīta arī ar pieaugošiem bumbuļu svara zudumiem, jo līdz ar asnu parādīšanos palielinās ūdens iztvaikošana bumbuļos, kā arī sadīgušie asni var kavēt gaisa plūsmas apriti sabērumā, kas turpmākajā periodā bieži izraisa temperatūras paaugstināšanos sabērumā. Tas savukārt ir pa prātam virknei kartupeļu slimību izraisītāju.
Bumbuļu miera periods Latvijas apstākļos parasti ilgst no novembra vidus līdz aprīļa beigām. Perioda sākumā bumbuļi atrodas fizioloģiskā miera periodā – guļ, tāpēc to asnošana nenotiek, bet pēc tam fizioloģiskie procesi pakāpeniski aktivizējas un sākas asnu veidošanās. Jo temperatūra glabātavā augstāka, jo miera periods īsāks, tāpēc jācenšas nodrošināt optimālu režīmu, kas agrīnajām šķirnēm ir 2–3 OC, bet vēlīnajām – ap 4 OC.
Asnu veidošanās sākums lielā mērā atkarīgs arī no glabātavā esošā gaisa gāzu koncentrācijas – tam jāsatur 16–18% skābekļa un 2–3% ogļskābās gāzes. Palielinoties ogļskābās gāzes daudzumam, bumbuļu vēlme dzīt asnus samazinās, tomēr tas nenozīmē, ka jāpārtrauc glabātavu vēdināšana, jo palielināts šīs gāzes daudzums var sekmēt bumbuļu nosmakšanu.
Metodes asnošanas ierobežošanai
Viena no pamatmetodēm pārtikā izmantojamo bumbuļu asnošanas aizkavēšanai ir pieļaujamās zemākās temperatūras (atkarībā no šķirnes 2–2,3 OC robežās) uzturēšana. Ne vienmēr tas ir iespējams, un ne vienmēr tas ir arī vēlams, piemēram, pārstrādātājiem – frī un čipsu ražotājiem – vēlams bumbuļus izsildīt temperatūrā, kas tuva 10 OC. Zemā glabāšanas temperatūrā bumbuļos palielinās reducējošo cukuru (galvenokārt glikozes) daudzums. Svarīgi, lai cukuru veidošanās process būtu līdzsvarā ar bumbuļu elpošanas procesā patērēto cukura daudzumu. Ja tas paliek pāri, augstāka glikozes koncentrācija pasliktina gala produktu izskatu (tie paliek tumši). Pierādīts, ka glabātavās jācenšas nodrošināt stabilu režīmu, jo temperatūras svārstības sabērumā sekmē dīgšanu.
Reklāma
Reklāma
Pēdējos gados aizvien lielāku interesi izraisa alternatīvu metožu izstrāde, jo sabiedrībai daudz pieņemamāka ir videi draudzīgas saimniekošanas koncepcija. Pieaugot bioloģiski audzēto kartupeļu apjomam, alternatīvo metožu lietošanas iespējas kļūst arvien aktuālākas, tāpēc šīs iespējas aktīvi tiek meklētas. Piemēram, Izraēlā ir izstrādāta metode, kuras pamatā ir ūdeņraža peroksīda lietošana (produkts SpuDefender ™ SA 117). Kartupeļu asnošanas ierobežošanai pārbaudīta arī ozonēšana. Savukārt Aidaho universitātē (ASV) pirms dažiem gadiem veica pārbaudes vairākiem nesintētiskiem preparātiem, kā alternatīvu izmantojot dažādu augu ēteriskās eļļas. Rezultāti bija pozitīvi. Tika pētīta krūzmētras, piparmētru un krustnagliņu eļļa. Komerciāli samērā plaši tiek lietots karvons (izejviela – ķimenes), bet tas ir salīdzinoši dārgi.
Asnošanas ierobežošanas nolūkos ASV ir pārbaudīti un patentēti arī jasmonāti (vielas ar hormoniem līdzīgu dabu) un aromātiskās karbonskābes. Konstatēts, ka papildus dīgšanas ierobežošanai šīs vielas uzlabo pārstrādes produktu – čipsu un frī – krāsu. Jasmonātus pašlaik jau izmanto smaržu rūpniecībā un kā aromatizējošās vielas pārtikā. Daudzās valstīs jau apstiprināta arī zaļā biopesticīda SmartBlock aktīvā viela.
Praktiskā lietošana
Ķīmiskos asnošanas ierobežotājus parasti piemēro kā siltumizolācijas aplikatoru salīdzinoši augstā temperatūrā, radot aerosolu vai termisku miglu, kas ir kustībā pakārtoti ventilācijas sistēmas darbībai. Savukārt alternatīvos preparātus, kas raksturojas kā izteikti gaistošas vielas, iesaka lietot auksto aerosolu veidā vai izmantojot dakts iztvaikošanas metodi. Metodes pamatā ir gaistošo eļļu absorbējoša materiāla piesātināšana ar attiecīgo eļļu un šīs dakts novietošana vietā, kur cirkulē gaiss. Lai gaisa cirkulāciju pastiprinātu, var izmantot arī ventilatoru. Noskaidrots, ka piparmētru un krūzmētras eļļa, lietota ar dakts metodi, ir efektīvāks asnošanas bremzētājs nekā termiskā vai aukstā aerosola programma. Nelielās glabātavās izveido dakti, to piesūcina ar eļļām un iekarina aptumšotā logā (lūkā). Lielā glabātavā gādā par to, lai gaiss virs kartupeļu masas būtu piesūcināts ar eļļām.
Gan piparmētru, gan krūzmētras eļļa jālieto pietiekamā koncentrācijā. Lai sasniegtu efektivitāti, piparmētru eļļa jālieto apmēram 100 ml/m3 mēnesī, procesu atkārtojot ik pēc divām līdz trim nedēļām. Abas minētās eļļas tiek raksturotas kā vienlīdz efektīvi asnošanas ierobežotāji. Arī krustnagliņu eļļa (produkts Biox–ASV C Pace) ir atzīta par labu asnošanas ierobežotāju, ja to lieto regulāri. Praktiķi neiesaka to lietot ar dakts uzklāšanas metodi, daudz efektīvāk to lietot silta aerosola veidā, izmantojot speciālu aplikatoru.
Ūdeņraža peroksīdu (ūdeņraža pārskābe, H2O2) lieto, tiklīdz sāk parādīties pirmie asni. Lietošana jāatkārto ik pēc 2–3 nedēļām, kad ar šo vielu bojātie asni atkal atauguši.
Zinātnieki Aidaho universitātē fiksējuši, ka sekmīgai bumbuļu asnu ierobežošanai labi jāpārzina arī šķirņu bioloģiskās īpašības. Ir šķirnes, kurām asni izveidojas ļoti īsā laikā (asni ir ātri un enerģiski), tāpēc tām nederēs maigās metodes.
Ir skaidrs, ka efektīva kartupeļu bumbuļu asnošanas kontrole ir galvenais komponents, kā nodrošināt uzglabāto kartupeļu kvalitāti pietiekami ilgu laiku, bet ir arī skaidrs, ka bez labas glabātavas (ar regulējama mikroklimata iespējām) to panākt grūti. Vai un kuru no aprakstītajām metodēm lietot, lielražotājiem diktē ekonomiskie apsvērumi, bet mazražotāji kādu no alternatīvajām metodēm var pamēģināt.
Pagaidām pasaulē ir visai vājas sekmes jaunas, efektīvas un vienlaikus organismiem un videi nekaitīgas kartupeļu asnošanu ierobežojošas metodes izstrādē, tomēr risinājumi aktīvi tiek meklēti.
Vai ir droši ēst saasnojušus kartupeļus?
Jā, pavisam droši uzturā var lietot kartupeļus, kad tiem jau parādījušies asni, jo lielākā daļa uzturvielu bumbuļos saglabājusies, kamēr bumbuļi nav kļuvuši sažuvuši un mīksti. Asni jānotrauc, bumbuļi jānomizo un – labu apetīti!
Kad tomēr saasnojušus bumbuļus uzturā neizmantot? Tad, kad asni jau ir gari, bet bumbuļi sakrokojušies un mīksti. Tad tajos jau zudusi liela daļa no uzturvielām, ir palielināts glikoalkoloīdu (arī solanīna) daudzums un to paaugstināta deva dažiem var izraisīt nepatīkamas sajūtas (kā nu kuram – galvas, vēdera sāpes, pat vemšanu). Labā ziņa – ir jāapēd liels daudzums asnu un zaļu mizu, lai saindētos.
ZINĀŠANAI
Ņemot vērā, ka daudzām namamātēm pilsētas tipa dzīvokļos nav piemērotas vietas kartupeļu uzglabāšanai ilgākam periodam, ieteikums:
1) iepirkt kartupeļus vienu divas reizes nedēļā, glabāt tos papīra iepakojumā vēsā un tumšā vietā;
2) sagatavot auduma maisiņu (vislabāk muslīna), iebērt tajā kaltētu ēteriskām eļļām bagātu augu maisījumu un ievietot to papīra maisā pie kartupeļiem;
3) pamēģināt iepakojumā iepilināt ēteriskās eļļas pilienus, vislabāk jau zinātniski pārbaudītās (piparmētru, krustnagliņu).
Vairāk lasiet žurnāla Agro Tops pielikumā “Augļu un dārzeņu uzglabāšanas knifi”.
Jūsu Safari tīmekļa pārlūkprogramma ir novecojusi! Iesakām to nekavējoties atjaunot, lai saturu šajā portālā varētu lietot pilnā apmērā. Vai varat izmantot kādu no populārākajām pārlūkprogrammām, piemēram, Google Chrome vai Firefox.
