Paņēmieni bērna nomierināšanai, nesagaidot histērijas 0
Ja pieaudzis cilvēks spēj valdīt par savām dusmām, tad mazs bērns vēl neprot “nolaist tvaiku” tā, lai nekaitētu sev un apkārtējiem. Bieži vien mēs nezinām, kā pareizi nomierināt un atbalstīt bērnu, kurš tūliņ, tūliņ draud uzsprāgt no dusmām tūkstoš mazos gabaliņos.
Portāls “Letidor” atklāj kādas ārzemju blogeres Lauras Lifšicas noslēpumus par to, kas viņai palīdzējis tikt galā ar savas trīs gadus vecās meitiņas histērijām.
Viņa atzīstas: “Kad es un mans bijušais vīrs izšķīrāmies, mūsu mazā meitiņa (toreiz viņai bija trīs gadi) bija ļoti sarūgtināta par šīm pārmaiņām. Un kā vēl! Ierastā, ērtā pasaule tika sagrauta, un mīļais tētis un mamma sāka dzīvot dažādās mājās. Trīs gadus vecai mazulei ir ļoti grūti paskaidrot, kas tas ir – šķiršanās. Vēl grūtāk iemācīt saprast un tikt galā ar emociju sprādzieniem, kuri rodas trauksmes dēļ, neskaidrības un nepārliecības dēļ, kuru “translējuši” esam mēs – jaunie un nepieredzējušie vecāki.
Vairākas nedēļas pēc tam, kad mēs mazulītei pastāstījām par šķiršanos, no mīļās princeses viņa pārvērtās viesuļvētrā, kas dienas laikā izraisīja desmitiem histēriju.
Mēs ilgi meklējām veidu, kā nomierināt šo vētru – un rezultātā tikām ar to galā ar spēļu terapijas palīdzību.
Viss norima pēc pāris mēnešiem, pa to laiku es sagatavoju nelielu metožu sarakstu, kas patiešām palīdzēs bērnam iemācīt “nolaist tvaiku” un neiekrist histērijā.”
Un, lūk, Lauras piedāvātās metodes, kas balstītas uz pašas pieredzi!
Lai bērni iemācītos pareizi uztvert šīs tehnikas, vecākiem ir svarīgi atcerēties vairākas lietas, ko aprakstīsim zemāk.
Mācīt bērnus tikt galā ar emocijām ir jēga tikai “miera” brīžos. Ja tu šīs metodes sāksi izmantot, kad bērns tūliņ, tūliņ no dusmām uzsprāgs, izdarīsi tikai vēl sliktāk.
Ja mazulis jau ir “uzkarsis”, pareizā rīcība no vecāku puses būs nosaukt skaļi emocijas, kuras bērns piedzīvo. Piemēram: “O, tu tagad esi ļoti dusmīgs. Tu tagad trīci no dusmām. Tu esi nikns un aizvainots”.
Prasme nosaukt vārdā savas jūtas – viens no galvenajiem soļiem ceļā uz spēju valdīt pār sevi.
Kad tu bērnam stāstīsi par tehnikām, kā valdīt pār savām emocijām, ar personīgo piemēru parādi, kā tās piemērot. Lai to izdarītu, nav obligāti jākļūst niknam. Bet var notēlot dusmīgu cilvēku, kurš kļūst labestīgs.
Vienmēr komunikācijā ar bērnu izmanto pozitīvās nostiprināšanas metodi. Ja bērns veiksmīgi izmantojis metodi cīņā ar dusmām, neaizmirsti viņu par to paslavēt: ar labu vārdu, žestiem, smaidu.
Un te būs piesolītās sešas metodes, kas palīdzēs bērnam turēt sevi grožos!
Iemāci bērnam ar atpakaļskaitīšanas palīdzību krasi pārslēgt garastāvokli
Sejai pieplūst asinis, acīs riešas asaras, bet tu saki: “Desmit, deviņi, astoņi, septiņi, seši, pieci…”. To var darīt gan skaļi, gan pie sevis, nav svarīgi.
Galvenais, ka šī metode palīdz pārslēgt uzmanību un izvairīties no emocionālā sprādziena.
Iemāci bērnam krīzes brīžos apskauties
Ja šķiet, ka tavam bērnam tūliņ “aizbrauks jumts”, vienkārši viņam pasaki, ka šādos brīžos ir absolūti normāli palūgt, lai kāds viņu apskauj. Tas var skanēt dīvaini, bet tieši šī metode palīdzēja stabilizēt mūsu meitas garastāvokli, apgalvo Laura.
“Es par šo metodi pastāstīju mūsu mazulītei, un viņa sāka mani apskaut daudz, daudz reižu. Tagad es redzu, ka aiz dusmām bieži slēpjas dziļi pārdzīvojumi un aizvainojums. Apskāvieni atver īstās jūtas, un bērns var paraudāt. Apskāvieni vienmēr sniedz atvieglojumu un prieku. Jo biežāk meita lūdza man viņu apskaut, jo ātrāk viņa tika galā ar sakāpinātajām emocijām. Bet tā arī ir uzvara,” uzsver Laura.
Piedāvā bērnam padarīt kaut ko mierīgu
Tikai nesaki bērnam to tieši. Labāk rīkojies pats.
Bērns sāk kliegt, dusmoties, iespējams, pat mētāties ar priekšmetiem. Tā vietā, lai uz agresiju reaģētu ar agresiju (liktu stāvēt kaktā, piemēram), pacenties turēt sevi grožos. Sāc demonstratīvi likt puzli, skaļi lasīt.
Pēc kāda laika bērns tev piebiedrosies, bet pēc tam nomierināsies nodarbes laikā.
Nodziedi dziesmiņu
Tiklīdz tu pamani, ka bērns sāk “pūsties”, smagi elpo, pamēģini pārslēgt viņa uzmanību un elpošanu uz dziesmiņu. Lielākam efektam var pasvilpot, parukšķēt…
Piedāvā bērnam padauzīt spilvenu
Kad mēs sākam dusmoties, mums sakrājas enerģija, kuru prasās izlādēt uz āru. Iedod bērnam spilvenu, mīkstu bumbu vai jebko citu līdzīgu, un ļauj to padauzīt vai no visa spēka saspiest. Bērns atbrīvosies no uzkrātās negatīvās enerģijas un neviens no šādas nodarbes necietīs.
Iemāci bērnam dusmas izteikt vārdos
Pamudini bērnu savas dusmas izteikt ar vārdu palīdzību. “Es dusmojos, kad jūs man neļaujat darīt…”, “Es dusmojos, kad … ar mani nespēlējas.”
Emociju verbalizācija arī ved tuvāk pie spējas valdīt pār savām emocijām jeb pašsavaldīšanās.
Un te vēl papildinājums no Lauras personīgās pieredzes
“Un, lūk, te vēl pāris lietas, kuras es turu savā galvā, kad mans bērns sāk uzvesties ne pēc sevis:
Es cenšos ieslēgt empātiju un sevi iedomāties viņa vietā.
Es nekad bērnu nebiedēju ar briesmīgām sekām un histēriju dēļ nesodu. Mans uzdevums – atbalstīt un palīdzēt tikt pāri krīzēm.
Dažreiz es palieku maliņā. Kad bērnam sākas dusmu lēkme, es varu paiet maliņā, netālu (meita mani redz). Es ļauju sev izelpot, nedaudz atkāpties. Beigu beigās, esmu dzīvs cilvēks un nogurstu no pastāvīgiem emocionāliem sprādzieniem. Galvenais – būt redzamības zonā un bērnu neatstāt pavisam vienu.
Un vēl – ir svarīgi vienmēr meklēt dažādas izejas, variantus problēmas risināšanai. Svarīgi ir nepadoties. Tāpēc es šeit sniedzu tikai pamata rekomendācijas cīņā ar bērnu agresiju. Esmu pārliecināta, – kad tu sāksi strādāt ar šo problēmu, arī tev parādīsies savs mazais saraksts ar padomiem, ar kuriem būsi gatavs dalīties ar citām ģimenēm.”
Un, patiešām, metožu, kā cīnīties ar bērnu histērijām, ir daudz un dažādas. Zemāk atradīsi virkni “Cālis” rakstu tieši par šo tēmu – kā tikt galā ar histēriju, turklāt bez kliegšanas un citiem sliktajiem disciplinēšanas paņēmieniem.
