“Paņem sapni – Saulcerīti – un dodas ar viņu kopā dzīvot.” Tapis jauns “Zelta zirgs” 1
Piektdien, 14. septembrī, LMT Jaunajā zālē pirmizrādi piedzīvo režisora Reiņa Suhanova iestudētā izrāde “Antiņš. Zelts. Kalns”, kas veidota pēc Raiņa lugas “Zelta zirgs” motīviem.
Reinis Suhanovs ir ne tikai izrādes režisors, bet arī scenogrāfs un kostīmu mākslinieks. “Manā uztverē par izrādi daudz pasaka jau tās nosaukums. Antiņš – tas ir varonis, cilvēks, izrādes dalībnieks. Zelts – tās ir iekšējās vērtības, gan viņa sapņi, gan mērķi, gan vēlmes. Un kalns ir tas, kam jāpārkāpj pāri. Kopumā šī Raiņa pasaka piedāvā skatīties ar nelielu ironiju uz ļoti nopietnām tēmām. Kā jebkurā Raiņa lugā, arī šeit ir iekodēts kaut kas par valsti, bet brīžiem notiek arī tā, ka ļoti nopietnas lietas pārvēršas par melno humoru. Un tā ir tā robeža, uz kuras mēs izrādē mēģinām noturēties. Cik tālu Antiņš sadzīvo ar melnā humora pasauli, un kurā brīdī viņš pasaka: stop! Man pietiek! Paņem savu sapni – Saulcerīti – un dodas ar viņu kopā dzīvot,” stāsta režisors.
Mums katram ir dota iespēja censties sasniegt augstākās virsotnes. Šajā ceļā, protams, sastopami ārēji ienaidnieki – skauģi, nelabvēļi un pretinieki –, bet grūtākā ir cīņa ar sevi, jo tikai retais spēj uzturēt aktīvu opozīciju slinkumam un nevarībai. Iekšēja totāla revolūcija, kuras mērķis ir kļūt nemirstīgam. Tie, kuri sevi uzvar, var veidot nākotnes sabiedrību.
Ar izrādi “Antiņš. Zelts. Kalns” Nacionālā teātra simtā sezona tiek atklāta LMT Jaunajā zālē, vienlaikus aizsākot vienoto četru izrāžu ciklu, kas konceptuāli veidos visas sezonas jauniestudējumu repertuāru šajā kamerspēles un joprojām arī drosmīgi eksperimentālajā zālē. Katrā no šī cikla izrādēm dominēs viens no teātra izteiksmes līdzekļiem – kustība, skaņa, vārds, bet cikla pirmajā uzvedumā – “Antiņš. Zelts. Kalns” – vizuālie izteiksmes līdzekļi – scenogrāfija, kostīmi un grims, ko izceļ gaismu partitūra un trāpīgi papildina video projekcijas.
Tomēr cikla idejas autors Reinis Suhanovs uzsver – par spīti konceptuālajam uzstādījumam, visu gaidāmo izrāžu centrā spēcīgākais un valdošais elements tomēr allaž paliks aktieris. Tieši tāpat paša Reiņa Suhanova radītā iestudējuma kodols ir Raiņa lugas teksts, no kura izrādes veidotāji nav atkāpušies, tieši otrādi – centušies analizēt un atkodēt īpaši precīzi, iespējams, aizstājot vairāk nekā simt gados iesakņojušos priekšstatus par to, kā uz skatuves būtu jāizskatās šai Raiņa pasakai, ar jauniem, brīžiem mazliet trakiem, bet allaž ļoti tēlainiem, asprātīgiem, turklāt loģiskiem vizuāliem tēliem.
