Pandēmiska lejupslīde 2. ceturksnī, kam sekos atgūšanās 1
Autors: “SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis.
Koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 pandēmija strauji mainījusi ekonomiskos apstākļus. Ārkārtas stāvokļa ieviešanas dēļ visā pasaulē, 2. ceturksnī dziļa ekonomikas lejupslīde ir neizbēgama.
Taču IKP pieaugums gada otrajā pusē atjaunosies. IKP 36 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīs 2020. gadā kopumā samazināsies par 2,6%. 2021. gadā IKP palielināsies par 3,6%, bet bezdarbs būtiski pārsniegs pēdējos gados sasniegto līmeni.
Nevarēja paredzēt ierobežojošo pasākumu apmēru
Diezgan ilgu laiku pēc koronavīrusa uzliesmojuma dominēja uzskats, ka tā ekonomiskā ietekme būs neliela, īpaši ārpus Ķīnas. Galvenais iemesls, kāpēc vīrusa ekonomiskās ietekmes aplēses tikai dažu nedēļu laikā radikāli mainījās, bija tas, ka prognozētāji nevarēja iedomāties dramatiskos ierobežošanas pasākumus, kas tagad ir ieviesti.
Ietekmīgās organizācijas tiecās izvairīties no satraucošu prognožu publicēšanas, lai neradītu stresu sabiedrībā un finanšu tirgos, situācijā, kas jau bija pilna nenoteiktības.
Tagad, kad varas iestādes ir skaidri apzinājušas situāciju un ieviesušas ārkārtas pasākumus, kas acīmredzami ietekmē ekonomisko darbību, ekonomisti sāk mēģināt noteikt sekas.
Grūti paļauties uz vēsturiskajām zināšanām
Jau tagad ir redzams, ka iepriekšējo pandēmiju pieredzei nav lielas vērtības, īpaši novērtējot to ekonomisko ietekmi. Pēdējo desmitgažu lejupslīdes (1990. gadu nekustamā īpašuma krīze, IT / dotcom burbuļa plīšana un Lehman Brothers krīze 2008. – 2009. gadā) sākotnēji stimulēja pavisam citi spēki. Tie gan var dot norādes uz atbildes pasākumiem negatīvo seku novēršanai.
Pagaidām lejupslīde nav tik daudz saistīta ar optimisma trūkumu, samazinātām investīcijām vai citiem tradicionāliem spēkiem, kas izraisa lejupslīdi. Tā vietā galvenie lejupslīdes faktori ir Covid-19 izplatīšanās ātrums un preventīvie vīrusa ierobežošanas pasākumi. Tādējādi ir grūti paļauties uz vēsturiskajiem ziņnešiem, piemēram, noskaņojuma rādītājiem.
Marta pēdējās trīs nedēļas atstās savu ietekmi uz pirmā ceturkšņa datiem, taču lielākā daļa norāžu liecina, ka 2. ceturksnī notiks patiešām dramatisks kritums. No tā, cik dziļa lejupslīde būs, veidosies arī visa gada rezultāts.
Pašlaik prognozētāji apspriež iespējamo attīstīto valstu IKP kritumu 2. ceturksnī 5–7% robežās. Latvijas gadījumā tas varētu būt aptuveni 20% apmērā.
Tas ir straujāks kritums, nekā Lehmana krīzes sliktākajā periodā.
Ekonomikas atveseļošanās atkarīga no vīrusa tālākās izplatības
Atveseļošanās būs atkarīga no daudziem faktoriem. Visupirms tas izrietēs no vīrusa tālākas izplatības. Arī politiķu lēmumi attiecībā uz ierobežojumiem un to ilgumu būs svarīgi. Vīrusa izplatība var palēnināties, bet risks ir, ka līdz ar rudeni tas atgriežas ar jaunu sparu.
Jāatzīst, ka ekonomikas politikas veidotāji ir reaģējuši ātri un apņēmīgi. Gan valdības, gan centrālās bankas ir apzinājušās situācijas nopietnību un lieki laiku netērēja.
ASV Federālās rezerves ātri samazināja galveno procentu likmi līdz nullei un abās Atlantijas okeāna pusēs ir uzsāktas liela mēroga kvantitatīvās mīkstināšanas (QE) programmas. Šajā ziņā situācija ir pilnīgi atšķirīga no Lehmana krīzes, kad reakcija sākotnēji bija salīdzinoši negribīga un tad arī novēlota.
Šobrīd ir daudz neatbildētu jautājumu par šādas stimulēšanas politikas efektivitāti. Viena būtiska atšķirība salīdzinājumā ar iepriekšējām krīzēm ir tā, ka šobrīd ekonomikas pieprasījuma un piedāvājuma puses ir ļoti ierobežotas.
Kad tiek slēgtas starptautiskās robežas, veikali un restorāni, pazūd nozīmīgas mājsaimniecību patēriņa iespējas. Piedāvājuma pusē cieš daudzas citas nozares, piemēram, tāpēc, ka viņu darbiniekiem ir grūti strādāt no mājām. Tāpat daudzas stimulēšanas paketes ir izstrādātas tā, lai darbiniekiem būtu vieglāk palikt mājās.
Tādējādi šie pasākumi arī netieši veicina IKP samazināšanos īstermiņā. Sākam redzēt arī lielākos ražošanas uzņēmumus, kas pārtrauc ražošanu, jo slēgtās robežas noslēdz nepieciešamo izejvielu un strādnieku importu.
Šādā situācijā ekspansīvi fiskālie pasākumi var ierobežot īstermiņa IKP kritumu tikai ierobežotā mērā neatkarīgi no tā, cik lielu stimula devu mēs varam sniegt ekonomikai. Daudzu stimulējošo pasākumu mērķis ir mazināt ilgtermiņa kaitīgo ietekmi, dodot uzņēmumiem iespēju saglabāt darbiniekus, vai atvieglot sekas tiem, kuri īslaicīgi zaudē ienākumus.
Centrālās bankas rīcībai ir bijusi ļoti liela nozīme finanšu sistēmas stabilizēšanā, taču arī šeit ir būtiski ierobežojumi to spējai īstermiņā ietekmēt ekonomisko aktivitāti. Lai uzņēmumi būtu patiesi gatavi ņemt jaunus kredītus, tiem ir jāredz nedaudz gaismas tuneļa galā attiecībā uz viņu produktu pieprasījumu. Un joprojām kredītrisks gulstas uz komercbankām, kuras tādējādi saglabā savu tradicionālo kredītvērtētāju lomu.
Raugoties nākotnē, iespējams, valdības un centrālās bankas būs spiestas veikt pretrunīgākus pasākumus. Tas var ietvert subsīdijas, kas dod priekšroku noteiktām nozarēm un uzņēmumiem.
Tas eirozonas līmenī var radīt domstarpības, jo radītu atsevišķām valstīm priekšrocības. Iespējams, ka piedzīvosim arī tiešas intervences ekonomikā, kad valdības un centrālās bankas pārņem uzņēmumu kredītriskus.
Bezdarbs palielināsies, ietekmējot patēriņu un mājokļu tirgu. Akciju tirgus kritums kādu laiku arī mazinās patēriņu. Dažās nozarēs samazināsies vajadzība pēc kapitāla tēriņiem, un daudziem uzņēmumiem būs sliktāks finansiālais potenciāls, lai paplašinātu savas jaudas. Kopumā tas nozīmē, ka IKP nākamajos pāris gados augs lēnāk.
Mūsu galvenais scenārijs paredz, ka ekonomikas dziļākais kritums būs 2. ceturksnī. Tuvojoties vasarai, ierobežojumi mazināsies. Gada otrajā pusē un 2021. gadā notiks pakāpeniska atveseļošanās.
OECD valstu IKP 2020. gadā samazināsies par 2,6%, bet nākamgad atgūsies – uzrādot kāpumu 3,6% apmērā. Neskatoties uz pašreizējiem centieniem dot iespēju uzņēmumiem saglabāt darbiniekus, bezdarba līmenis nākamajā gadā ievērojami palielināsies.
Amerikas Savienotajās Valstīs bezdarbs 2021. gadā palielināsies no šodienas 3½ procentiem līdz aptuveni 7-8% pēc kā tas sāks samazināties. Eiropā augšupeja būs nedaudz mazāk izteiksmīga. Latvijas gadījumā bezdarbs var paviesoties arī virs 10%.
Dziļāka lejupslīde eirozonā
Pašreizējais vērtējums ir tāds, ka dziļākā lejupslīde gaidāma eirozonā. Tomēr, tā kā vīrusa izplatība ASV atpaliek, šī aina var mainīties.
Vājāki automātiskie stabilizatori Amerikas ekonomikā, pateicoties tādiem faktoriem kā vājāka sociālās apdrošināšanas sistēma, palielina epidēmijas ekonomisko ietekmi.
Tomēr, visticamāk, gaidāmas jaunas federālās programmas, kas šo modeli mainīs.
Ņemot vērā pašreizējo ārkārtējo nenoteiktību, ir dabiski vērtēt arī alternatīvus scenārijus.
Negatīvais scenārijs paredz, ka Covid-19 izplatība būs tik nopietna, ka ārkārtas pasākumi tiek pagarināti ievērojami ilgāk, nekā tiek pieņemts patlaban un paliek spēkā vismaz līdz jūnija beigām.
Tādā gadījumā ekonomikas lejupslīde būs ievērojami dziļāka. Šajā scenārijā ekonomikas politikas veidotājiem būs jāveic dramatiski un līdz šim nepieredzēta mēroga pasākumi. Pat tagad, piemēram, ASV jau ir ieviesušas kara laika veida tiesību aktus, kas paplašina potenciālo publiskā sektora tiesību loku.
Pozitīvāks scenārijs daļēji balstīts uz straujāku, nekā paredzēts, infekcijas izplatības ierobežošanu vai agrāku ierobežojumu atvieglošanu. Tas samazinātu arī negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju noskaņojumu, mazāku bezdarbu un ātrāku atveseļošanos. Tas uzlabotu arī ekonomikas politikas stimulēšanas pasākumu efektivitāti.
