Pandēmijas stimuls un bremze kurjerpastā! Kā “lokdaunā” rodas simtiem jaunu darbavietu 2
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas diktētās izmaiņas patērētāju paradumos pēdējā gada laikā gan aktīvi stimulējušas kurjerpasta nozares attīstību, gan sagādājušas tai grūtības. Pieprasījums pēc preču piegādes audzis lavīnveidīgi, tomēr globālā tirgus bremzēšanās kurjerpasta uzņēmumiem lielākoties nav ļāvusi paplašināt servisu tādā tempā, kādā tās vēlētos.
Paralēli augusi konkurence tirgū. Janvāra sākumā par ekspansijas plāniem Latvijas tirgū ziņoja starptautiskais pasta uzņēmums “Venipak”, atklājot plānus līdz gada beigām izvietot ap 200 paku skapju lielākajās Latvijas pilsētās. Tāpat arī pagājušā gada nogalē aktivitātes Latvijas tirgū sācis SIA “Itella Logistics” pakomātu tīkls “Smartpost”.
Tikām lielākais kurjerpasta uzņēmums Latvijā, SIA “Omniva”, ziņo, ka pagājušā gada laikā palielinājis savu tirgus daļu vietējo sūtījumu piegādēs uz pakomātiem no 80% līdz pat 87%. “2020. gads ir uzņēmuma vēsturē straujākās izaugsmes periods,” vērtē “Omnivas” vadītāja Latvijā Beāte Krauze-Čebotare. Uzņēmuma apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir audzis par 64% un pārsniedzis 12 miljonus eiro. Savukārt “Omnivas” peļņa, pēc “Firmas.lv” ziņām, pērn augusi par 19% un bijusi virs diviem miljoniem eiro. Vērienīgu izaugsmi piedzīvojis arī “DPD Latvija”. Piemēram, šī gada janvārī, salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmuma pasūtījumu apjoms uz paku skapjiem audzis par 190%. Par strauja pieauguma tendencēm kurjerpasta un pakomātu segmentā ziņo arī valsts a/s “Latvijas Pasts”.
Pieprasījums stabili augsts
Kurjerpasta tirgus dalībnieki stāsta, ka šogad pieprasījums pēc preču piegādes pakalpojumiem saglabājas augsts kopš pagājušā gada Ziemassvētkiem, un tradicionālais janvāra kritums pat nav ticis piedzīvots. Nekādas manāmas korekcijas pasūtītāju aktivitātē nav ieviesis arī nesenais valdības lēmums atļaut lielveikalu tīkliem tirgot pilnu preču sortimentu. Gluži pretēji: kopš valstiskā līmenī atkal tiek runāts par stingrākiem ierobežojumiem, atsevišķi tirgus dalībnieki pat izjūt nelielu pasūtītāju aktivitātes turpmāku pieaugumu. “Domājams, ka pieprasījums šobrīd ir jau tuvu savam maksimumam, tādēļ būtisks kāpums tuvākajā laikā vairs nav paredzams,” vērtē “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.
Meklējot dažādus risinājumus, kurjerpasta kompānijām lielākoties ir izdevies novērst vai ievērojami samazināt piegāžu kavēšanās laiku, kas izteikti bija vērojams ap gadu miju. “Sūtījumu saņemšanai Rīgā, Jelgavā un Cēsīs esam atvēruši vairākus sūtījumu saņemšanas punktus,” stāsta “Omnivas” vadītāja Beāte Krauze-Čebotare. “Tikai noslogotākajās vietās kurjeri turpina dalīt sūtījumus no mikroautobusiem.
Pašlaik tas tiek darīts Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, kā arī vairākās vietās Pierīgā.” Savukārt “DPD Latvija” tiecies visādi stimulēt to, lai uzņēmuma paku skapjos būtu maksimāli ātra sūtījumu aprite, rīkojot dažādas akcijas. “Uzņēmuma statistika liecina, ka šobrīd pasūtītājs izņem savu sūtījumu no “DPD” paku skapja vidēji trīs stundu laikā,” norāda “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants. Paku skapī aizstāvējušies sūtījumi tiek novirzīti uz “DPD Latvija” paku bodēm, kas visu diennakti darbojas “Circle K” un “Virši A” degvielas stacijās.
Pieņem jaunus darbiniekus
Turpinoties pieprasījuma pieaugumam pēc kurjerpasta pakalpojumiem, “Latvijas Pasts”, kas tradicionāli piesaistījis apakšuzņēmēju palīdzību ap Ziemassvētku periodu, šogad par 25% ir palielinājis savu autoparku un arī pieņēmis darbā jaunus kurjerus. “Darbinieku skaits mūsu kurjeru komandā ir audzis par aptuveni 20%,” skaidro “Latvijas Pasta” valdes loceklis Kristaps Krūmiņš.
“Tomēr piegādes jaudas joprojām ir nepietiekamas, tādēļ atsevišķos reģionos aizvien izmantojam ārpakalpojuma atbalstu.” Papildu darbiniekus gan noliktavā, gan kurjeru dienestā pēdējā laikā piesaistījis arī “DPD Latvija”. “Pēdējo mēnešu laikā – no decembra līdz martam – esam radījuši aptuveni 100 jaunas darba vietas,” stāsta “DPD Latvija” valdes priekšsēdētājs Jānis Grants.
“Pašreizējos apstākļos mūsu uzņēmumā sūtījumus nereti piegādā arī cilvēki, kas iepriekš ir strādājuši restorānu biznesā vai tūrisma nozarē.” Tāpat “Omniva” uz laiku vienojusies ar ārštata sadarbības partneriem – uzņēmumiem, kas nodrošina piegādes. “Šī ir plānota kā īstermiņa sadarbība,” skaidro uzņēmuma vadītāja. “Pastāvīgāka loma ārpakalpojuma resursu piesaistē varētu būt kravas mikroautobusu nomai.” Tiecoties uz ātrāku pasūtījumu apkalpošanu, “Omniva” ir palielinājusi arī uzņēmuma darbinieku skaitu. Pirms gada uzņēmums nodarbinājis aptuveni 200 cilvēku, savukārt pašlaik tā darbinieku skaits ir jau ap 300.
Attīstība – pandēmijas kavēta
Raugoties nākotnē, “Omnivas” vadītāja vērtē, ka visiem pašlaik nodarbinātajiem darbs uzņēmumā atradīsies arī pēc pandēmijas beigām. Jau rudenī “Omniva” nolēmusi vēl paplašināties un līdz gada beigām uzstādīt 51 jaunu pakomātu, kopskaitā sasniedzot 259 paku terminālu skaitu. Savukārt “DPD Latvija” lēmumu uzstādīt 120 jaunus paku terminālus visā Latvijas teritorijā pieņēmusi 2019. gada izskaņā. “Vēlākie notikumi liecina, ka tas bija ļoti tālredzīgs lēmums,” tā Jānis Grants. Summējot “DPD Latvija” paku bodes un paku skapjus, uzņēmumam pašlaik ir kopskaitā vairāk nekā 270 paku saņemšanas vietas Latvijā.
“Latvijas Pasts” pakomātu biznesā aktīvi iesaistījies salīdzinoši nesen. 2019. gadā uzņēmums iegādājies pakomātu tīklu ar nedaudz vairāk kā 60 pakomātiem. Papildus šiem paku termināliem, kas visi atrodas iekštelpās, jau drīz tika plānots ierīkot arī ārpus telpām izvietotu pakomātu tīklu, kas pandēmijas gausinātās starptautiskā tirgus aktivitātes dēļ pagaidām nav izdevies. Pandēmija bremzē arī citu tirgus dalībnieku attīstības ieceres.
Tikām “Latvijas Pasts” ir aktīvi lūkojis, ko attīstības virzienā būtu iespējams pasākt ar brīvāk pieejamiem resursiem. “Tikko esam vienojušies ar vietējo uzņēmumu, kas ražojis mūsu iekštelpu pakomātus, par vēl 18 iekštelpu paku skapju izgatavošanu mūsu vajadzībām. Šīs iekārtas esam iecerējuši uzstādīt vairāku “Latvijas Pasta” nodaļu priekštelpās, kur, līdzīgi kā āra pakomāti, tās būtu pieejamas klientiem 24 stundas diennaktī,” stāsta Kristaps Krūmiņš. “Plānojam šos pakomātus uzstādīt jau līdz aprīļa beigām.”
“Latvijas Pasts” arī pauž cerību, ka līdz Ziemassvētkiem varēs realizēt ieceri par vismaz 60 āra pakomātiem. “Nākamajā posmā esam plānojuši āra pakomātu skaitu palielināt līdz 120,” atklāj Kristaps Krūmiņš.
Interneta pasūtījumi top dažādāki
Pērn pavasarī, kad pandēmija vēl tikko bija satricinājusi pasauli, kurjerpasta kompānijas ziņoja, ka cilvēki aktīvi iegādājas spēļu konsoles, lielākus televizorus un virtuves ierīces. Savukārt rudenī, kad piedzīvojām atkārtotu infekcijas uzliesmojumu, iedzīvotāju izvēle bijusi praktiskāka. “Šajā laikā pasūtījumos dominēja apģērbu un apavu kategorijas, kā arī pārtikas mājražotāju produkcija.
Kad bija slēgtas grāmatnīcas, cilvēki aktīvi pasūtīja internetā arī grāmatas,” stāsta “Omnivas” vadītāja. Savukārt šajā pavasarī ilgstošais tirdzniecības liegums rezultējies ar interneta tirdzniecībai netipisku lielgabarīta preču pasūtījumu piegādi. “Cilvēki pērk vasaras riepas, bērnu slidkalniņus un zāles pļaušanas traktorus – preces, kuras bija raduši izvēlēties klātienē,” novērojis “DPD Latvija” vadītājs Jānis Grants. “Joprojām populārs ir arī apģērbs, stabilu vietu ieņēmusi datortehnika, kas daļēji ir saistāms ar skolēnu attālinātajām mācībām.”
Savukārt “Latvijas Pasts” šajā pandēmijas periodā sācis piedāvāt klientiem pārtikas piegādes, kas pašlaik jau iekarojušas zināmu popularitāti. “Mūsu mērķis nav konkurēt ar lielajiem tirdzniecības tīkliem, bet nodrošināt, lai pārtika būtu pieejama arī katram viensētas iemītniekam tālu laukos,” skaidro Kristaps Krūmiņš. “Šādus pasūtījumus no cilvēkiem jau tagad pieņem mūsu pastnieki, bet piegādes nodrošina kurjeri.”
Vērtējot nozares attīstības prognozes, “DPD Latvija” vadītājs Jānis Grants pauž viedokli, ka līdz ar pēdējā gada notikumiem mēs visi esam nonākuši jaunā realitātē: “Vīruss, protams, tiks iegrožots, bet tas nebūs uzvarēts. Jau tagad ir mainījušies cilvēku paradumi, turklāt līdz ar attālinātā darba iespējām daudzi ir pārcēlušies dzīvot ārpus lielajām pilsētām. Var prognozēt, ka pieprasījums pēc piegādes pakalpojumiem nemazināsies un cilvēki, kas šobrīd iegādājas preces internetā, to darīs arī turpmāk.”
