Dailes teātrī samazinās štatu, citviet izrāžu skaitu. Kādi būs pandēmijas robi kultūras nākotnē? 3
Ārkārtējā situācija valstī pagarināta līdz 12. maijam, un lielākās valsts kultūras organizācijas – teātri, orķestri, muzeji – pašlaik liek pārcelto koncertu, izrāžu un izstāžu savietošanas “pasjansu” nākamajās sezonās.
Tikmēr jau tagad lēšams, ka šajā sezonā iekrātais pasākumu “parāds” skatītājiem iestāžu budžetos ir radījis kopējo zaudējumu vairāku simtu tūkstošu apmērā, liekot savilkt jostas, taču lielāko neskaidrību rada redzējuma trūkums par kultūras procesu atjaunošanas scenāriju.
Krīze mainīs nākamo sezonu
“Principā sezona teātros ir beigusies,” sarunā ar “KZ” pauž Liepājas teātra direktors Herberts Laukšteins, norādot, ka ārkārtējās situācijas ietekme mainīs arī visas nākamās teātra sezonas plānus. “Sezonas sākumā plānotās pirmizrādes pārvietosim, lai būtu “vieta” pavasarī nenotikušajām pirmizrādēm.”
Tāpat kā citos Latvijas teātros, arī Liepājas teātrī marta, aprīļa un maija izrādes pašlaik ir pārcelšanas statusā. Uz nākamo sezonu pārceltas arī triju līdz sezonas beigām plānoto jauniestudējumu pirmizrādes, un pašlaik notiek divu izrāžu attālināti mēģinājumi.
“Vēl mēnesi var tādā veidā mēģināt, nodarbojoties ar izrādes analīzi, tālāk gaidām ziņas no epidemiologiem,” atzīst H. Laukšteins.
Normālas darbības gadījumā kopējie Liepājas teātra ieņēmumi gadā parasti pārsniedz 800 tūkstošus eiro, bet ir skaidrs, ka šogad tādu ienākumu nebūs.
Uz pārceltajām izrādēm ir pārdotas biļetes aptuveni par 80 tūkstošiem eiro.
Piespiedu dīkstāvē teātra darbinieku atalgojums ir saglabāts, taču teātra direktors bažījas, cik ilgam laikam tas varētu pietikt, norādot, ka katra diena nes jaunas nianses. “Pašlaik atlaists neviens netiek – izvērtējam situāciju, kā izmantot atvaļinājumus, kas parasti visiem bijuši vienā laikā – vasarā.”
Plāna, vai un kā īsti varētu atsākt darbību pēc ārkārtējās situācijas beigām, Liepājā pagaidām neesot. “Neesmu gaišreģis – nevienam cilvēkam uz pasaules nav šādas pieredzes. Uz iedzīvotājiem šī situācija atstāj gan fiziskas, gan emocionālas pēdas. Kā cilvēki reaģēs, mēs varam tikai minēt – to rādīs laiks. Skaidrs, ka pasaule būs savādāka.”
Simtgadē ar mazāku aktieru štatu
Arī Dailes teātrī šajā sezonā izrāžu, visticamāk, vairs nebūs. Kopumā no 13. marta līdz 12. maijam Dailes teātrī nenotiek aptuveni 100 plānotās izrādes. Tāpat atcelti arī visi plānotie nomas pasākumi teātrī.
Iecerēts, ka 12. jūlijā atsāksies pilnvērtīgi mēģinājumi teātra telpās
un jau augustā būs iespējams vērt teātra durvis skatītājiem – nākamā ir Dailes teātra simtgades sezona, ko iecerēts veidot kā mākslinieciski spēcīgu.
“Situācija var sarežģīties, ja septembrī nevarēs sākt spēlēt izrādes un ģenerēt ieņēmumus. Taču Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju būs risinājumi ne tikai, kā teātrim izdzīvot, bet, galvenais, kā būt gataviem atkal atvērties ar pilnu jaudu,” norāda Dailes teātra direktors Juris Žagars.
Jau tagad zināms, ka ārkārtējās situācijas dēļ tiks pārtrauktas darba attiecības ar četriem no 40 teātra skatuves māksliniekiem.
“Ar diviem jau tagad ir panākta vienošanās. Pieņemot lēmumu, tika izvērtēta aktieru noslodze pēdējās trīs sezonās un plānotā noslodze nākamajā pusgadā.
Vismazāk noslogotajiem aktieriem tika piedāvāts vienoties par darba attiecību pārtraukšanu
vai, ja neizdotos vienoties, šīs dažas štata vietas tiktu likvidētas,” atklāj J. Žagars.
Dailes teātra direktors sola, ka kolektīvs darbinieku atlaišanas process netiek plānots, un skaidro: “Mums bija jāatrod veids, kā, saglabājot 90% kolektīva, noturēt stabilu budžetu līdz pat septembrim.”
Teātra finansiālo situāciju tā vadītājs vērtē kā stabilu, lai arī zaudēti 60% pašu ienākumu daļas – teātra kontā esot atlikums no pašu nopelnītās naudas, kā arī netiks samazināta valsts dotācija.
Līdzko būs iespējams, tikšot plānoti arī mēģinājumi nepabeigtajām izrādēm (“Santakrusa”, “Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta”, “Monstrs”), kuras pie publikas nonāktu rudenī vai 2021. gada sākumā.
Par oriģinālu risinājumu padomājis režisors un teātra radošais direktors Viesturs Kairišs, kurš nolēmis veidot “Skype lugu”, iestudējot Roberta Mūzila “Jūsmotājus”. Lugas lasījums tiks veikts ar “Skype” programmas starpniecību – tā pirmo sēriju plānots publiskot drīz pēc Lieldienām.
“Skroderdienas” – tikai nākamvasar?
“Mūsu gadījumā ir aptuveni 200 izrāžu, ko pārceļam. Saprotam, ka līdz sezonas beigām ir palicis tikai mēnesis un atlikušās plānotās pirmizrādes izlaist nevarēsim – tās pārceļas uz nākamo sezonu. Elmāra Seņkova iestudētais “Sapnis vasaras naktī”, iespējams, tiks pārcelts uz nākamo pavasari, bet, tā kā “Skroderdienas” nevaram rādīt rudenī – uz nākamo vasaru,” atzīst Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba.
“Ir liela tukšuma sajūta, bet cenšamies nenokārt degunu un domāt dažādus citus risinājumus.
Ticam, ka viss reiz beigsies un mēs atgriezīsimies spēcīgāki, gudrāki, vairāk attīstīti, tolerantāki.
Jāsaprot, ka nav tā, ka mākslinieki sēž mājās un “kūko”. Mēs patiešām cenšamies kaut ko darīt. Reizē ir jāsaprot arī tas – ja mēs kaut ko publicējam “Ē-kultūrā”, skatītāji to saņem par velti, taču mums tie ir izdevumi. Tomēr ceram, ka tā ir jēgpilna darbība, ieguldot līdzekļus šajā labdarībā un domājot par to, kā ar kultūru noturēt cilvēku mājās,” situāciju vērtē Nacionālā teātra direktors.
“Ja šobrīd netirgojam biļetes, mūsu kasē ienākumi ir tuvu nullei. Šobrīd valsts dotāciju (40–45% no budžeta) un mūsu iekrājumus “nodedzinām” algās, lai, kaut samazinātā slodzē, saglabātu cilvēkus.
Līdz ar to atgriešanās nākamajā sezonā šajā ziņā būs apgrūtināta
un, iespējams, būs jāsamazina plānotais jauniestudējumu skaits. Iespējams, būs jāpārskata dotācijas noteikumi, taču par to ir pāragri spriest,” pauž J. Vimba.
Štata aktieru saņemtās algas pašlaik esot reducētas līdz minimumam – zudušas papildu atlīdzības par katru nospēlēto izrādi, kas nereti ir būtiskākā aktieru, arī tehnisko darbinieku, skaņotāju, gaismotāju, ģērbēju, izrāžu vadītāju, atalgojuma daļa. Bez darba ir kasieri un šveicari. “Pašlaik esam spiesti domāt par vairāku cilvēku atbrīvošanu no darba,” atzīst J. Vimba.
Monoizrāde – drošākais žanrs
“Lielākā problēma ir neskaidrība par to, kas notiks pēc datuma, kad beigsies ārkārtējā situācija – kā noritēs pandēmijas “exit”,” spriež Valmieras teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena. “Nav skaidra plāna, kā vajadzēs rīkoties, kad kaut kad publiskie pasākumi tiks atļauti, un tas būs droši cilvēku veselībai.”
Valmieras teātrī uz nenoteiktu laiku pārcelts ap 40 martā, aprīlī un maijā ieplānoto izrāžu, ieskaitot programmas “Skolas soma” izrādes, kā arī,
iespējams, tiks pārceltas arī maija otrajā pusē plānotās viesizrādes Rīgā.
“Vēl negribu teikt, ka sezona beigusies – iespējams, pēc 12. maija varēs notikt mēģinājumi,” cer E. Sniedze-Ašeradena.
“Darbs neapstājas, mēģinām saglabāt mieru un darbīgu noskaņojumu. Virtuāli piedāvājam tikšanos ar aktieriem un darbiniekiem. Top dekorācijas pirmizrādēm, mēģinām sakārtot teātra telpas. Piemērojoties situācijai, sāksim klātienes un neklātienes mēģinājumus.
Šobrīd aktieris Mārtiņš Meiers un režisore Inese Mičule sāk strādāt pie D. Makmillana lugas vienam aktierim “Visas labās lietas” – monoizrāde šobrīd ir drošākais žanrs mēģinājumiem.”
“Visiem teātriem būs jāatrod, kā “saspiest” noteiktā laikā izrādes, uz kurām skatītāji bija nopirkuši biļetes marta otrajā pusē, aprīlī un maijā, arī jūnijā, un reizē – kā veidot jauniestudējumus gada otrajā pusē. Šobrīd zinām tikai to, ka no dotācijas, kas katra teātra budžetā veido tikai 60–40%, jo pārējo nopelna teātri paši, varam iztikt tikai kādu brīdi, un, atkarībā no ārkārtējās situācijas ilguma, iespējams, no mūsu puses būs lūgums pēc palīdzības, lai kā būsim taupījuši.”
Koncertu pārcelšana – menedžeru pasjanss
Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) šobrīd pārcēlis desmit koncertus, bet ļoti iespējams, ka nāksies pārcelt vēl divus, maija otrajā pusē plānotos. “Visticamāk, šajā sezonā publiski koncerti vairs nebūs iespējami, ņemot vērā, ka LNSO noslēguma koncerts bija plānots 21. maijā,” spriež LNSO direktore Indra Lūkina.
Lai arī koncerti un kopmēģinājumi pašlaik nenotiek, mākslinieciskās plānošanas darbs turpinās pilnā apjomā –
attālināti notiek nākamo sezonu repertuāra plānošana un pārplānošana, komunikācija ar viesmāksliniekiem, sadarbības partneriem gan Latvijā, gan ārzemēs. “Vasaras sezona ir pilnībā saplānota jau iepriekš, tādēļ ziemas koncertsezonas koncertu pārcelšanu uz tuvāko nākotni neapsveram. Visu, ko šobrīd nākas pārcelt, ir plānots īstenot 2020./2021. gada sezonā,” skaidro LNSO direktore.
Tiesa, dažas programmas no 2020./2021. gada sezonas nākšoties pārvirzīt uz vēl tālāku nākotni. “Pamatā jaunās sezonas plāns tiks saglabāts, pagaidām esam tikuši sekmīgi galā ar šo ārkārtas situācijas doto pasjansu. Protams, ar nosacījumu, ka jaunā koncertsezona var sākties septembrī, uz ko ļoti ceram.”
Pašlaik ir noslēdzies arī LNSO mājvietas, Lielās ģildes, atjaunošanas projekta iepirkuma konkurss. “Ļoti ceram, ka ārkārtas situācija neietekmēs Lielās ģildes atjaunošanas projektu, jo finansējums tam plānots no Eiropas struktūrfondiem,” pauda I. Lūkina.
Ārkārtējai situācijai ilgstot līdz 12. maijam, LNSO aptuvenie zaudējumi lēšami 42 tūkstošu apmērā.
“Pašlaik darbinieku atalgojumu tas neietekmē, ņemot vērā valsts dotāciju un pašu ieņēmumu uzkrājumus, tuvākajos mēnešos varam būt stabili. Mūziķiem pirmajās divās ārkārtas situācijas nedēļās bija jau iepriekš plānots gadskārtējais apmaksātais atvaļinājums.”
Diemžēl agrāk nekā citreiz – jau aprīļa vidū – tiks pārtrauktas darba attiecības ar apkalpojošās daļas darbiniekiem (biļešu kontrolieri, garderobisti), kuri tiek pieņemti darbā uz vienu sezonu.
Tikmēr, lai sasniegtu klausītājus, orķestris izmanto digitālās platformas.
Šobrīd top Zemes dienai un Bēthovena 250. jubilejai veltīts muzikāls video, ko orķestris plāno publicēt 22. aprīlī. Ja būs iespēja uz vienas skatuves, ievērojot distanci, muzicēt pieciem mūziķiem, plānots tiešsaistē straumēt kamermūzikas koncertu.
Ir domāts par iespēju koncertus straumēt digitāli, kad orķestris drīkstēs atsākt ikdienas darbu Lielajā ģildē. Plānos ir darbs pie CD ieraksta jūnija sākumā, ja vien būs atļauts vienkopus atrasties 70 līdz 80 cilvēkiem.
Tūrisma robs muzejos
“Muzejam ir nedabīgs stāvoklis, kad tas ir slēgts apmeklētājiem, un apmeklētāju neesamība ir tā, kas mūs psiholoģiski visvairāk uztrauc,” teic Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce, uzsverot, ka muzejs un tā struktūras ļoti smagi pārdzīvo ārkārtējo situāciju.
Tiesa, kamēr muzeju durvis slēgtas, tiek piedāvātas vairākas virtuālas mākslas baudīšanas iespējas.
Piemēram, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs digitalizējis daļu no mākslinieču apvienības “Skuja Braden” izstādes “Samsāra”, savukārt LNMM publicējis pēdējo gadu videomākslas izlasi.
“Viens no vissarežģītākajiem jautājumiem ir tas, ka nevaram normāli plānot tālāko izstāžu darbību,” norāda LNMM direktore. Šobrīd visas iepriekš atklātās izstādes “stāv”, gaidot brīdi, kad muzejam tiks atļauta publiska darbība.
Par tālāko izstāžu norisi tikšot lemts mirklī, kad tiks atjaunota muzeja darbība –
tās tiks pārbīdītas laikā uz priekšu.
“Tas ir ļoti komplicēti saistībā ar projektiem, kuros iesaistīti sadarbības partneri no citām valstīm. 2018. gadā Parīzē, Orsē muzejā, notikušo triju Baltijas valstu simbolisma mākslas izstādi šā gada jūlijā bija iecerēts atvērt Viļņas Nacionālajā mākslas muzejā, bet Rīgā – novembra vidū. Visticamāk, izstādes laiki mainīsies.”
Tiesa, ārkārtējās situācijas laikā ir pabeigts apjomīgs LNMM darbs – 50 tūkstoši “Arsenāla” krājuma eksponātu pārvietoti uz jauno muzeja krātuvi Pulka ielā.
Pašlaik ir uzsākti izstāžu zāles “Arsenāls” rekonstrukcijas pirmās kārtas būvniecības darbi,
nav apstājusies arī rekonstrukcijas otrās kārtas projektēšana. “Pagaidām rekonstrukcijas beigu termiņu (2021. gads) nav plānots mainīt, taču nav izslēgts, ka laika gaitā var rasties korekcijas,” prognozē M. Lāce.
Situācija atstās arī pamatīgu robu muzeja finansēs. “Mēnesī zaudējam aptuveni 60 tūkstošus eiro pašu ieņēmumu,” lēš M. Lāce.
Sāpīgākais cirtiens muzeja kabatā, atgriežoties apritē, ir paredzamais tūristu plūsmas apsīkums,
jo tieši tūristi vasarā, pēc muzeja aprēķiniem, ir teju puse no visiem apmeklētājiem.
Īpaši šā iemesla dēļ cietīs tūristu iecienītie muzeji – Rundāles pils un Turaidas muzejrezervāts, norāda LNMM direktore, piebilstot: “Muzejiem ir būtiski nepazaudēt savu vietējo skatītāju, lai gan muzeja apmeklējums cilvēkiem laikā, kad sāksies iziešana no pandēmijas, varētu nebūt pirmā nepieciešamība.
Ļoti ceru, ka mūsu iestrādes un līdzšinējā darbība veicinās to, ka skatītājs mūs atcerēsies un nāks.”
