Pandēmijas kapsētā – ne tikai kovida upuri. Daudzus cilvēkus varēja glābt, bet viņiem atteica ārstēšanu 0
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā gadā, kad Covid-19 pandēmija Latvijā veica vislielāko postu, mūsu valstī kopumā nomira 33 947 cilvēki. No tiem 4316 cilvēki jeb 13% šajās bezkaislīgajās statistikas ailēs nonākuši kā miruši kovida dēļ. Iespējams, ka šo cilvēku ir bijis vairāk, jo Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pilnībā nesaņem datus par mājās mirušajiem.
Tomēr daudz lielāka daļa mūžībā aizgājusi no citām slimībām, tajā skaitā arī tādi cilvēki, kurus varēja glābt, bet to nebija iespējams izdarīt, jo slimnīcas bija pārpildītas ar kovida pacientiem (pārsvarā tiem, kuri neaizgāja vakcinēties).
Savā ziņā arī šie kvalitatīvu un savlaicīgu veselības aprūpi nesaņēmušie cilvēki ir kovida upuri, tikai neviens nespēj pat aptuveni pateikt, cik tādu varētu būt, jo valstī netiek veikts visaptverošs pētījums un analīze par kopējo mirstības ainu pandēmijas laikā.
Terapiju nepabeidza
“Tas, ka cīņa pret kovidu ir prasījusi daudz vairāk upuru nekā pats kovids, vairs nav nekāds noslēpums. Atteikumi uzņemt slimnīcā ar citām slimībām, tas, ka cilvēki netika pie ārstiem, – nenoliedzami ne vienu vien cilvēku ir aizraidījis viņsaulē,” ir pārliecināts Uģis Spandegs.
Viņš pandēmijas laikā apglabāja savu mammu, kurai bija nepieciešams staru terapijas kurss, ko Latvijas Onkoloģijas centrā kovida dēļ atteicās veikt pilnībā.
Lūk, Uģa skumjais pandēmijas laika stāsts: “Mammu 2020. gada nogalē uzņēma Onkoloģijas centrā, lai viņa varētu saņemt staru terapiju, bet to nepabeidza kovida dēļ. Palika, cik atceros, vēl septiņas neizpildītas staru terapijas reizes, un māti decembrī burtiski izmeta no slimnīcas, jo tajā mājā vai nodaļā parādījās kovids un sākās neadekvāta histērija no mediķu puses. Braucu viņai pakaļ ar taksi, jo slimnīcu lika pamest nekavējoties. Iespēja turpināt staru terapiju kaut ambulatori netika piedāvāta. Viņa nebija vienīgā, kurai lika doties projām.
Otrā sērija sākās pēc tam, kad mammu ārsti norīkoja veikt apstarošanu arī no iekšpuses. Tas bija pagājušā gada janvārī. Mums paziņoja, ka šādam nolūkam Rīgas Austrumu slimnīca esot iegādājusies medicīnisko aparatūru par četriem miljoniem eiro, bet diemžēl tā esot salūzusi. Mums laipni ieteica doties uz Viļņu. Es, protams, darīju, ko varēju, un mēs trīs reizes turp aizbraucām, un apstarošana patiešām tika veikta, bet mēs diemžēl tur inficējāmies un saslimām ar kovidu. Ar to arī beidzās mūsu braucieni uz Lietuvu.
Trešais cēliens bija tāds, ka mammai Latvijā atteica jebkādu ārstēšanu.
Tā arī pateica: mēs neko vairs nevaram izdarīt, brauciet mājās nomirt! Manas mammas ciešanas beidzās 2021. gada 16. septembrī.”
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko neko tamlīdzīgu gan neatceras. “Visi, kam bija nepieciešams, staru terapiju saņēma. Ne vienu mirkli kovida laikā to nepārtrauca. Izņēmums bija pacienti, kuri saslima, tad gan procedūras pārtraucām, kamēr pacients atveseļojās,” “Latvijas Avīzei” sacīja Šorubalko, piebilstot, ka kovids neesot palielinājis onkoloģisko slimnieku mirstību.
Savukārt Uģis, kurš zaudēja māti, klīnikas vadītājam netic.
Šorubalko nenoliedza, ka problēmas radījusi salūzusī staru terapijas iekārta, kas paredzēta dobumu staru terapijai un kuru veselu gadu nebija iespējams izmantot. Pacienti sūtīti uz Lietuvu, bet šo medicīnisko pakalpojumu pilnībā apmaksājis Nacionālais veselības dienests. Taču ceļa un uzturēšanās izdevumi pacientiem gan bija jāsedz pašiem.
Slimnīcā nebija vietas
Mirstību, kurai pandēmijas laikā nevajadzēja būt, atceras arī ģimenes ārsti.
Bijis ne viens vien gadījums, kad pacientiem, kuriem uzbrukusi kāda cita smaga slimība, stacionārā atteikta ārstēšana, jo tas bijis pilns ar kovida slimniekiem.
Piemēram, Vidrižu ģimenes dakterei Edītei Vītolai ir bēdīgs stāsts par kādu savu viņsaulē aizgājušu 77 gadus vecu pacientu, kuram bijis žultsvadu iekaisums, ko precīzi var konstatēt un ārstēt slimnīcā, nevis ģimenes ārsta kabinetā.
“Viņu uzņemšanas nodaļā ievietoja ar drudzi un temperatūru, bet tur konstatēja, ka pacientam nav kovida, un aizsūtīja mājās. Taču viņam bija ļoti augsti iekaisuma rādītāji un bija nepieciešama magnētiskā rezonanse, lai precizētu ģimenes ārsta uzstādīto diagnozi. Bet līdz tam netika, jo slimnīcā nebija vietas. Normālos apstākļos šāds pacients būtu ielikts nodaļā jau pirmajā reizē, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta mediķi viņu turp aizveda.
Diemžēl pēc nedēļas, kad ātrā palīdzība viņu atveda otrreiz, bija jau par vēlu – cilvēkam bija sākusies asins saindēšanās un vairs neko nevarēja palīdzēt. Grūti pateikt, vai pacients izdzīvotu, ja viņš laikus saņemtu ārstēšanu, bet katrā ziņā sirds būtu mierīga, ja viņa labā viss tiktu izdarīts,” uzskata daktere Vītola.
Ģimenes ārste pastāstīja, ka plānveida palīdzības ierobežošanas laikā bijuši nepatīkami brīži, kad atcelta medicīniskā palīdzība asinsvadu ķirurģijā, invazīvajā radioloģijā, kad nelika stentus sirds asinsvados, neoperēja kakla asinsvadus, kāju artērijas.
“Pirmajā pandēmijas vilnī nebija pieejami ne izmeklējumi, ne arī šīs medicīniskās manipulācijas. Piemēram, koronarogrāfija bija jāgaida trīs mēnešus, bet bez tās nevar ielikt stentu. Ja magnētiskā rezonanse nav pieejama sešus mēnešus, tad beigās var izrādīties, ka tā vairs nav nepieciešama, jo cilvēks jau ir miris,” secina ģimenes ārste.
Viņa gan piebilst, ka viņas praksē, par laimi, neesot nomiruši vairāk pacientu kā parasti. Pārsvarā mūžībā aizgājušie bija sasnieguši 85 gadu vecumu vai vecāki.
Sirdskaites joprojām pirmajā vietā
Kā jau minēts, 2021. gadā no kopā valstī mirušajiem 13% cilvēku kā nāves iemesls minēts kovids. Taču šai slimībai nav izdevies apsteigt sirds un asinsvadu slimības, kas ne tikai Latvijā, bet arī globāli vienmēr ir līderos kā nāves iemesls. Saskaņā ar oficiālo statistiku 2021. gadā no asinsrites sistēmas slimībām Latvijā nomira 16 802 cilvēki, kas ir puse no visiem mirušajiem. (Analizējot statistiku, redzams, ka sievietes vairāk mirst no sirds išēmiskās slimības un insulta, vīrieši – no miokarda infarkta.)
RAKUS Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs kardiologs Artis Kalniņš, ārstējot savus slimniekus, ir novērojis, ka kovids ir palielinājis mirstību no sirds un asinsvadu slimībām netiešā veidā: “Kovida ietekme uz sirds slimnieku mirstību vēl nav pamatīgi izpētīta, bet esmu gandrīz simtprocentīgi pārliecināts, ka ar kovidu ir tieši tas pats, kas ar gripu – nevakcinētajiem cilvēkiem kovids saasina visas veselības problēmas, tajā skaitā arī sirds un asinsvadu, un līdz ar to mirstība ir lielāka.
Amerikas sirds asociācijas žurnālā 2021. gada publikācijā ir analizēti 600 tūkstoši pacientu no 16 dažādiem pētījumiem, lai salīdzinātu, kā ar sirds slimībām slimo pret gripu vakcinēti un nevakcinēti cilvēki. Pārliecinoši redzams, ka tiem, kuri nav vakcinējušies pret gripu vecumā virs 60 gadiem, mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir par 15–20% lielāka nekā tiem cilvēkiem, kuri ar poti sevi aizsargājuši pret šo slimību.
Arī pirms kovida visi seniori tika intensīvi aicināti vakcinēties, jo pastāvēja risks, ja viņi saslims ar gripu, sirds slimības saasināsies, un tas var draudēt ar nāvi.”
RAKUS patlaban tiek veikts pētījums, kurā tiek analizēti mirstības rādītāji, tajā skaitā arī no kardiovaskulārajām slimībām. Slimnīcas galvenā speciāliste infektoloģijā profesore Ludmila Vīksna sacīja, ka pētījuma rezultāti būšot zināmi aprīļa vidū.
Savukārt Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietniece Petra Kriķe pastāstīja, ka pandēmijas laikā, neraugoties uz to, ka ir pieaudzis kopējais mirušo skaits slimnīcā, tas tomēr neesot palielinājies sirds un asinsvadu slimnieku vidū. “Ieskatoties 2019. gada datos par slimnīcā mirušajiem pacientiem – audzēju un asinsrites slimību grupā 2019. gadā tas bija pat lielāks par mirušo pacientu skaitu atbilstošajās grupās 2020. un 2021. gadā,” pastāstīja galvenā ārsta vietniece.
Provizoriskā statistika
Ja sirds slimnieks, kurš saslimis ar kovidu, nomirst, tad ko viņa miršanas apliecībā raksta kā nāves cēloni – sirds kaiti vai Covid-19?
Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas galvenā ārsta vietniece P. Kriķe skaidroja, ka esot pietiekami daudz klīniskās informācijas, kura ļauj spriest par kovida diagnozi: “Radioloģiskajos izmeklējumos var redzēt, kuram pacientam ir pneimonija. Klīniskie dati ļauj šo diagnozi uzstādīt pietiekami pārliecinoši.”
Savukārt RAKUS Sirds asinsvadu slimību klīnikas vadītājs A. Kalniņš skaidroja, ja pacientam ir bijis pārliecinošs infarkts, bet kovids diagnosticēts nejauši, tad, bez šaubām, infarkts ir nāves cēlonis. Bet, ja šādam pacientam ir arī smaga kovida radīta pneimonija ar divām trešdaļām plaušu bojājuma, tad par nāves cēloni tiek uzskatīts Covid-19.
“Kovida variants omikrons pacientam samērā bieži tiek atklāts kā nejauša blakus atradne. Tā ir atšķirīga infekcija no deltas mutācijas. Tā nav mirstamā kaite, bet tas nav arī tikai iesnas. Vecajiem smagi slimajiem pacientiem ar vairākām diagnozēm vieglais omikrons var radīt ļoti nopietnas problēmas un pacients no tā var nomirt,” sacīja Kalniņš.
Santa Pildava, Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pacientu drošības un veselības aprūpes kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja, norādīja, ka mirstības statistika ir provizoriska, jo SPKC neesot simtprocentīgas pārliecības, ka ārstniecības iestādes ir paziņojušas par pilnīgi visiem pacientiem, kas nomiruši slimnīcās.
“Tā ir ārstniecības iestādes atbildība, jo Ministru kabineta noteikumi liek to darīt. Jāņem vērā, ka apmēram desmit procentu no visiem kovida mirušajiem nomirst mājās. Ģimenes ārsti bieži mums neatsūta šo operatīvo informāciju,” skaidroja Pildava.
Kovids vēzi nav apsteidzis
Pandēmijas laikā kovids mirstības ziņā nav apsteidzis arī onkoloģiskās slimības. 2020. gadā no Covid-19 nomira 700 cilvēku, bet tajā pašā laikā no audzējiem – 6123 cilvēki. Nedaudz mazāka mirstība no onkoloģiskajām slimībām bija 2021. gadā, kad oficiālā statistika uzrādījusi 5859 letālus gadījumus, bet tik un tā tas bija vairāk nekā no kovida.
“Mirstība no audzējiem pēdējos desmit gados nav būtiski mainījusies. Iespējams, ka uz pandēmijas fona vairāk parādījās tieši ielaistās onkoloģiskās slimības, bet pagaidām par to nav objektīvas statistikas. Taču ārsti redz, ka laiku pa laikam parādās pacienti, kuriem jau ir samērā kritisks veselības stāvoklis, proti, trešā vai ceturtā vēža stadija,” pastāstīja Jānis Eglītis, RAKUS krūts ķirurģijas nodaļas vadītājs un Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā.
“Pirms pandēmijas krūts vēža skrīningam bija sasniegta 44% aptvere un laikus tika atklāti līdz centimetram lieli krūts audzēji. Tagad tas notiek samērā reti, sievietes pie ārsta ierodas ar daudz ielaistākiem audzējiem.
Diemžēl skrīninga aptvere šajos divos kovida gados ir būtiski samazinājusies.
Ņemot vērā epidemioloģiskās drošības ierobežojumus, sievietes negāja uz profilaktiskajām krūšu pārbaudēm, kaut gan onkoloģiju epidemioloģiskās drošības ierobežojumi neskāra, izņemot 2020. gada martu un aprīli,” saka J. Eglītis.
Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kurā iekļāvušās 38 valstis, ir norādījusi, ka Covid-19 ir būtiski netieši ietekmējis cilvēkus, kas nav bijuši inficēti ar vīrusu. Piemēram, visās OECD valstīs, ņemot vērā tur pieejamos datus, krūts vēža skrīninga aptvere 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, samazinājusies par pieciem procentiem.
Pašnāvību skaits – joprojām augstākais ES
Kovida pandēmija ir traumējusi arī daudzu cilvēku psihisko veselību. Tomēr, redzot statistiku, nevar apgalvot, ka tāpēc ir palielinājies pašnāvību skaits. 2021. gadā tas pat ir samazinājies (252), salīdzinot ar 2019. gadu, kad tīšu paškaitējumu sev nodarīja 288 cilvēki. Bet tik un tā Latvija joprojām pēc šī rādītāja atrodas vienā no augstākajām vietām Eiropas Savienības (ES) valstu vidū.
Psihiatre Krista Brūna, kura ir arī slimnīcas “Ģintermuiža” uzņemšanas nodaļas vadītāja, sacīja, ka vairāk par tīšiem paškaitējumiem, kas beigušies letāli, esot tādi, kuri līdz galam nav izdevušies, un tie ir gadījumi, kurus redz slimnīcas ārsti.
“Cilvēki krīzes laikā psiholoģiski mobilizējas, tāpēc pandēmijas sākumā slimnīcā bija mazāk pacientu. Savukārt otrajā pandēmijas vilnī arvien vairāk parādījās tie, kuriem bija saasinājušās jau esošās psihiskās veselības problēmas, kā arī pavisam jauni gadījumi.
Depresija, trauksme saasinās ne tikai tādēļ, ka ir bailes no kovida, bet arī tādēļ, ka cilvēks nespēj tikt galā ar sociālajām problēmām, ka jāsēž mājās, ka nevar komunicēt.
To visu pastiprināja arī pārmērīga alkohola lietošana. Šobrīd ir sākusies nākamā krīze – karš Ukrainā,” saka psihiatre.
Vai mirstība saruks?
Diemžēl Latvijā neviena pētniecības institūcija neanalizē kopējo mirstības ainu valstī. SPKC savāc datus, bet tā nav zinātniska iestāde, kuras uzdevums ir nodarboties ar pētniecību.
“Valstij būtu jāpasūta pētījums, un tas būtu jāiekļauj valsts pētījumu programmā. Diemžēl jāatzīst, ka zinātnieki ir pārslogoti ar citiem darbiem un nemaz tā neraujas veikt šādu uzdevumu. Tie pētījumi, kas tiek veikti atsevišķās slimnīcās, neparādīs kopīgo ainu valstī,” uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs profesors Ģirts Briģis.
Vai tad, kad no kovida cilvēki mirs mazāk, uzlabosies kopējais mirstības rādītājs? Visticamāk, ka ne, jo pārslimotā Covid-19 infekcija uz daudziem ir atstājusi paliekošas sekas.
Britu zinātniskajā žurnālā “Nature” ir publicēts ASV veiktais pētījums par laika posmu no 2020. gada marta līdz 2021. gada janvārim par Covid-19 ilgtermiņa sekām, kas izraisījis plašu rezonansi pasaulē. Pētījumā sniegti dati par ilgtermiņa ietekmi uz sirds un asinsvadu sistēmu.
Izvērtējot 153 760 kovida pacientus gadu pēc pārslimošanas, konstatēts, ka mēnesi pēc inficēšanās par 72% pieaug sirds mazspējas risks, par 63% – sirdslēkmes risks, bet par 52% – insulta risks. Pētnieki secinājuši, ka šis paaugstinātais risks būtiski skar pat tādus kovida slimniekus, kuriem iepriekš vispār nav bijušas kardiovaskulāras slimības, kā arī tos, kuriem nav bijusi smaga kovida gaita. Turklāt neatkarīgi no vecuma, dzimuma un sirds slimnieku paaugstinātajiem riskiem.
Dati liecina, ka tādu cilvēku skaits, kas Latvijā miruši vēlāk no pārslimota Covid-19, ir 31 (2021. gadā), bet šā gada janvārī – divi cilvēki. Neviens patlaban nevar pateikt, cik cilvēku vēl papildinās pandēmijas kapsētu no kovida radītajām sekām.
