Pieprasījums ir tik liels, ka ne vienmēr to var nodrošināt – pandēmijā vairāk pērk zivju konservu 3
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Zivsaimniecības nozare bijusi spēcīga, vienmēr spējusi pārvarēt krīzes un turpināt attīstību. Esam labi strādājuši, bet ne tik labi, kā vēlētos. Tuvojas nākamais plānošanas periods. 56 miljoni ir tas Eiropas Savienības finansējums, kas vēl pieejams, un būtu svarīgi šos līdzekļus izmantot. Par laimi, 2020. gads nav pēdējais, vēl trīs gadus varēs apgūt šos līdzekļus, un es aicinātu nozari to darīt,” zivsaimnieku gadskārtējā konferencē, ko rīkoja Latvijas Lauku konsultāciju dienests sadarbībā ar Zemkopības ministriju (ZM), situāciju raksturoja ZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš.
Līdz šim neizlietotais ES finansējums jau ticis pārdalīts uz citiem pasākumiem, to skaitā mencu zvejas kuģu izņemšanai no flotes un investīciju projektiem.
Covid veicina pieprasījumu
Covid-19 ietekmes dēļ arī zivsaimniekiem bija iespējams pieteikties kompensāciju saņemšanai. Līdz šim kompensācijas izmaksātas trīs akvakultūras uzņēmumiem, bet zivju pārstrādē – četriem uzņēmumiem, kas ļauj secināt – ražotājiem izdevās atrast noieta tirgus un nevajadzēja plaši izmantot kompensāciju mehānismus.
Nozares vadības teiktais liecina – pandēmijas dēļ aug pieprasījums pēc zivju konserviem, un pieprasījums esot tik liels, ka ne vienmēr to iespējams nodrošināt.
Kopumā kopš 2015. gada saražoto un konservēto zivju apjoms aug, un ieņēmumi no zivju produkcijas tirdzniecības ir stabili. Pēdējā laikā zivju apstrādē pieaudzis īstenoto projektu skaits – ar ES līdzfinansējumu izveidoti ražošanas cehi, saldētavas un iegādāti pamatlīdzekļi – zivju šķirošanas un apstrādes iekārtas, kūpināšanas krāsnis, svari, saules baterijas.
Līdz šim ļoti svarīga bija dalība starptautiskajās izstādēs, bet pandēmija to ir apstādinājusi.
Ārējās tirdzniecības bilance nozarē saglabājas pozitīva – pērn zivju un zivju produktu eksports bija 212 miljonu eiro vērtībā, bet imports – 176 miljoni eiro. Tiesa, eksports ir sarucis, bet imports nedaudz pieaudzis. Lielākā daļa produkcijas tiek realizēta nevis ES, bet trešo valstu tirgos. Pieminēšanas vērts ir Ukrainas tirgus, kurp katru dienu regulāri iet produkcija, ražotāji savas pozīcijas nostiprinājuši arī Norvēģijā, Ganā un Baltkrievijā.
Sāpju bērns – akvakultūra
N. Riekstiņš neslēpj, ka sāpju bērns ir akvakultūra, kur visi vēlas izrāvienu, bet pagaidām tas nav noticis. Bija cerība, ka nozare attīstīsies, bet akvakultūrā vēl pieejami 17,2 miljoni eiro. Pērn pavisam bija 79 aktīvi akvakultūras uzņēmumi. Izvērtējot ZM datus, redzams, ka dīķsaimniecību platība pērn samazinājusies par 4,6%, bet baseinu – par 3%, savukārt būtiski – par 73,6% – audzis recirkulācijas sistēmu apjoms, un šis esot vienīgais virziens, kur var palielināt saražotās produkcijas apjomu.
Realizētās akvakultūras produkcijas daudzums pēdējos gadus bijis ap 800 t ik gadu, taču pērn vērojams samazinājums gan tonnās, gan vērtības izteiksmē.
Riekstiņš uzsver – nepieciešamas inovācijas, kā arī jādomā par vērtīgāku zivju sugu audzēšanu. Pašlaik 81,8% no realizētā ir karpas, taču arvien vairāk tiek audzētas arī varavīksnes foreles, stores, Āfrikas sami un citas sugas. Jau realizētajos projektos ražošanas apjomiem būtu jāaug būtiski. Līdz šim kopā akvakultūrā realizēti 28 projekti.
Ar mencu – slikti
Lai arī Baltijas jūrā zvejniecība ir stabila gan apjomu, gan kvotu ziņā, sliktā ziņa ir mencu zvejas aizliegums.
Mencu zveja varētu būt aizliegta vēl daudzus gadus, jo to krājumi ir ļoti sliktā stāvoklī, prognozē N. Riekstiņš.
Par zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu, t. sk. mencu, kompensācijas izmaksātas par 41 zvejas kuģi un 139 zvejniekiem, to skaitā saistībā ar Covid-19 kompensācijas izmaksātas par 17 zvejas kuģiem un 64 zvejniekiem.
Tajā pašā laikā zvejnieki turpina modernizēt zvejas ostas un zivju izkraušanas vietas – līdz šim realizēti 15 projekti. Savukārt 16 projektu īstenošanas rezultātā iegādāts gan specializētais transports, gan speciāla tehnika, tehnoloģiskās līnijas, izveidotas attīrīšanas iekārtas, veikta molu pagarināšana un citi darbi, kas būtiski uzlabo zvejnieku darbu. Zvejas ostu modernizācijas nauda apgūta gandrīz pilnībā. Savukārt pievienotās vērtības un inovāciju radīšanā piešķirtie miljoni (ap 9,9) nav izmantoti.
Turpmāk pašvaldība būs kā vienas pieturas aģentūra, kas lems par zvejas licenču jeb atļauju sniegšanu.
Turpmāk vairs nebūs jādarbojas ar papīra zvejas žurnāliem, bet ziņošana notiks elektroniski. Nozares vadība cer radīt mobilo lietotni, lai šo procesu vienkāršotu.
Jādomā, kā reaģēt
Pāreja uz e-komerciju pandēmijas laikā ar iespēju pasūtīt produktus tiešsaistē šobrīd novērojama vairākās nozarēs, īpaši pārtikas nozarē. “Eurofish” direktore Aina Afanasjeva novērojusi, ka pandēmijas pirmajā vilnī strauji pieauga saldēto zivju ražošana un patēriņš, jo cilvēki gribēja veidot uzkrājumus, pēc tam gan bijis kritums.
Pandēmija ievērojami ietekmēja viesnīcu, restorānu un kafejnīcu tīklu Eiropā, lielākie kruīza kuģi un aviokompānijas būtiski samazināja apjomus vai pārtrauca darbību.
Aina Afanasjeva zina teikt, ka arī Polijā palielināja produktu uzkrājumus ar ilgstošu uzglabāšanas termiņu, īpaši saldētus, pārstrādātus un konservētus produktus. Līdzīgi arī Krievijā samazinājās pieprasījums pēc svaigām un saldētām zivīm HORECA nozarē. Turpmāk gan ražotājiem, gan tirgotājiem jāseko tirgus attīstībai un jāveic paplašināta analīze, kādi produkti tiek pieprasīti un kā mainās tirgus, lai varētu izdarīt secinājumus par tālāko rīcību.
