Uldis Šmits: Pandēmijas politiskajai izmantošanai ir neskaitāmas izpausmes un mutāciju daudzums 1
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ikgadējā Pasaules Veselības organizācijas asambleja, kaut īsa un virtuāla, šoreiz izraisīja daudz lielāku interesi nekā parasti.
Uzmanību piesaistīja stīvēšanās ap rezolūcijas tekstu, kuru galu galā 19. maijā pieņēma – pret nebalsoja neviena no 194 dalībvalstīm, arī ASV un Ķīna.
Kaut gan Tramps vēl nupat bija piedraudējis, ka vispār pārstās finansēt PVO, ko viņš vaino Uhaņā izraisījušās pandēmijas draudu noklusēšanā.
Savukārt Pekina vairāku valstu prasības šajā sakarā veikt izmeklēšanu nodēvēja par politisku uzbrukumu.
Pamatā Eiropas Savienības formulētā rezolūcija, kas ieturēta “lai vilks paēdis un kaza dzīva” stilā, tāpēc paredz visaptverošu un neatkarīgu starptautiskās un PVO reakcijas izvērtējumu. (Izvairoties no vārda “izmeklēšana”, uz ko sākotnēji uzstāja Austrālija un citi.)
Ķīna nav piesaukta, tomēr norādīts, ka nepieciešams identificēt vīrusa izcelsmi un to, kādā veidā tas no dzīvnieku pasaules nokļuvis pie cilvēka.
Tas būtu ārkārtīgi svarīgi pirmām kārtām zinātniekiem un mediķiem.
Bet pastāv šaubas, vai patiesības noskaidrošana netiks inficēta ar politikānismu.
Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins videouzrunā apgalvoja, ka izmeklēšana var notikt vien tad, kad pandēmija būs uzveikta.
Pekina esot gatava ieguldīt šajā lietā zināmus pūliņus, proti, divu gadu laikā piešķirt krīzes skartajām valstīm divus miljardus dolāru, izveidot globālu humānās reaģēšanas centru medicīnas materiālu piegādēm un uzcelt Āfrikā kontroles un profilakses centru.
Tomēr diez vai Sji izklāstītie labie nodomi apturēs Pekinai adresēto kritiku. To varētu apslāpēt vienīgi atklātība par Uhaņā notikušo un piekļuves nodrošināšana attiecīgajiem objektiem, kas maz ticams.
Turklāt Tramps acīmredzami nav noskaņots apturēt pārmetumu lavīnu vismaz līdz vēlēšanām.
Viņa padomnieks tirdzniecības jautājumos Pīters Navarro “ABC News” ēterā 18. maijā (todien Ženēvā sākās PVO asambleja) stāstīja, ka Ķīna “izsējusi” infekciju ar tūristu palīdzību – “izmantojot PVO kā aizsegu, divus mēnešus slēpa vīrusu no pasaules, bet pēc tam nosūtīja simtiem tūkstošus cilvēku lidmašīnās uz Milānu, Ņujorku…”
Tikmēr ASV valsts sekretārs Pompeo pēdējo nedēļu intervijās presei ievirzījis apsūdzības tādā kā ideoloģiskā gultnē, paužot pārliecību, ka “Ķīnas komunistiskā partija samaksās” par nodarīto.
Vai, ka autokrātijas “noved pie tādām epidēmijām vai pie tā, ko mēs redzējām Černobiļā”, bet “demokrātijas izvedīs pasauli no pandēmijas” un tām jāapvienojas.
Grūti iebilst. Taču Baltā nama saimnieks iepriekš nav izcēlies ar karstu vēlmi vienot demokrātijas vai pelt diktatorus.
Toties Trampam vienmēr bijusi raksturīga neuzticības pilna attieksme pret ASV drošības dienestiem, kuri, izrādās, viņu brīdinājuši par stāvokļa bīstamību kopš janvāra.
Nekas tāds nepiemīt Trampa pretspēlētājam Putinam, kas visu uzlūko čekista acīm, un, ja arī Krievija un viņa reitingi stipri cieš no pandēmijas, tā rada itin piemērotus apstākļus hibrīdkara izvēršanai. Īpaši dezinformācijas frontē.
Nesen šajā sakarā izteicās Eiropas Komisijas pārstāvis Pīters Stano (komentārā “Bild”), norādot arī uz Krievijas valsts plašsaziņas līdzekļu lomu.
Viņa izdarītie vispārējie secinājumi būtu papildināmi ar pāris konkrētiem piemēriem. Atkārtošanas vērtiem, vienkārši ilustrācijai pāris vārdos.
Koronavīruss ir amerikāņu izgudrots bioloģiskais ierocis planētas iedzīvotāju skaita samazināšanai.
Vai atkal – tā ir Bila Geitsa ideja, lai atvieglotu cilvēces “čipizāciju” un kontroli vai kalpotu viņa bagātības vairošanai.
Tamlīdzīgas tēzes vai versijas izplata ne jau visur sastopamas marginālas figūras, tāpēc Valsts domes līmenī izskan mudinājumi Geitsa perinātās ļaunprātības pakļaut izmeklēšanai.
Drusku atgādina filmas scenārija uzmetumu, bet sekas mēdz būt gluži reālas.
Turpretī bez sekām var palikt šķietami lielā vienprātībā pieņemtā PVO asamblejas rezolūcija, jo pandēmijas politiskajai izmantošanai ir neskaitāmas izpausmes un mutāciju daudzums nav ierobežots.
