Māris Zanders: Pandēmija nemazina kaislības ap augstskolām 1
Šonedēļ Ministru kabineta sēdē 12. maijā valdība apstiprināja likumprojektu “Grozījumi Augstskolu likumā”. Sekoja nozares pārstāvju iebildumi un vēršanās pie Saeimas deputātiem un Valsts prezidenta.
Tas viss bija tik prognozējami, ka konflikts, ja tā drīkst teikt, kļūst jau garlaicīgs.
Tomēr viedokļu atšķirīgumu prognozējamība ir vājš mierinājums un kaut kā konflikta situācija ir jārisina. Pareizāk sakot, var to nedarīt, tad būs vairāk darba žurnālistiem un dažādiem PR konsultantiem – ja grozījumu rezultātā iedibinātā kādas augstskolas padome konfliktēs ar šīs augstskolas senātu, publika uzzinās daudz krāšņu lietu par personālijām gan padomē, gan senātā. Tas viss, protams, varētu būt aizraujoši, tomēr ne sevišķi konstruktīvi.
Vai tomēr ir iespējams uztaustīt kādus pavedienus, lai viedokļu atšķirīgumu kaut nedaudz racionalizētu?
Jā, ja iesaistītās puses spēs pieņemt to, ka oponenta argumenti ir dažādi un kāds no tiem arī pamatots. Mēģināšu paskaidrot. Cik noprotams, ministre Šuplinska ir ieguvusi pārliecību, ka viņas ieceres tiek bremzētas un publiski apstrīdētas tāpēc, ka augstākās izglītības un zinātnes pārvaldes struktūru elite nevēlas dalīties ar varu, tostarp ar kontroli pār naudas plūsmām.
Būtu liekulīgi apgalvot, ka šāda iemesla nav vispār – ar varu dalīties negrib neviens to ieguvušais un pie varas pieradušais. Tomēr iebildumi pret padomēm, manuprāt, nav saistīti tikai ar “stagnātismu” un varaskāri. Divi aspekti.
Latvijā līdzšinējā pieredze diemžēl liecina, ka dažādās padomēs nonāk cilvēki, kuri nav nozares eksperti. Rodas sajūta, ka ir nostabilizējies būtībā ierobežots kandidatūru loks, kas migrē starp pārvaldes struktūru vadības krēsliem, paužot gatavību vadīt, uzraudzīt, pārraudzīt un konsultēt vienmēr un jebko, jo viņi taču esot “profesionāli menedžeri”.
Skaidrs, ka padomju idejas aizstāvji paudīs, ka virzīti tiks vienīgi un tikai “izcili, starptautiska līmeņa profesionāļi”, tomēr tas ir jau dzirdēts tik bieži, ka nav jābrīnās par zināmu alerģisku reakciju, jo kāpēc lai augstskolu padomju veidošana pēkšņi atšķirtos?
Var arī saprast neizpratni par pretošanos padomju izveidei, jo pārmaiņu deklarētais mērķis taču ir tāds, ka senāti turpinās risināt izglītības un pētniecības jautājumus konkrētajā augstskolā, un šādā izpratnē akadēmiskā brīvība nekādi netiks apdraudēta.
Jā, bet te jāņem vērā, ka izglītība un pētniecība nav tikai lekciju saturs – tā ir cieši atkarīga arī no ieguldījumiem infrastruktūrā.
Ja padome neatvēl līdzekļus kādas laboratorijas izbūvei vai iekārtu iegādei, jo padomes “universālie menedžeri” vienkārši nesaprot to nepieciešamību, tad augstskolai ar padomes vēlīgo “mēs mācību procesā nejaucamies” daudz līdzēts nebūs. Šādās iespējamās konfliktsituācijās nav pat jābūt kādam “sliktajam” – vienkārši ir atšķirīgas loģikas un prioritātes.
Piemēram, ja padome augstskolu saprot reitingu, rentabilitātes, patentu vai pat publikāciju indeksu kritērijos, tad padome, kā saka, no tīras sirds var nesaprast, kāpēc augstskola grib kaut ko tādu, kas nav tieši saistīts ar šiem kritērijiem. Savukārt pasniedzēju un pētnieku korpuss tikpat pamatoti – savas loģikas sistēmā – sašutumā vīstīs dūres par to, ka “menedžeri” neizprot zināšanu ieguves būtību un visu vērtē caur “atdeves tautsaimniecībai” prizmu.
Vai šos jautājumus var jēdzīgi izrunāt? Grūti spriest, tomēr deputātiem un Levita komandai varētu ieteikt, tēlaini izsakoties, ņemt tāfeli un sarakstīt uz tās maksimāli visus likumprojektā iesaistītos. Jo īpaši neoficiāli.
Man ir zināms priekšstats par lobismu Latvijā, un tas ļauj apgalvot, ka nereti konfliktus izraisa ne tik daudz pati ideja, cik tas, ar kādiem personāžiem tā apaug.
Vienkāršoti izsakoties, var nebūt kategorisku iebildumu pret ideju, bet aizdomas vai nepatiku ir izraisījuši idejas formālie un neformālie “bīdītāji”.
Vai “bremzētāji”. Vairs nav diskusijas par ideju, bet ir mēģinājumi izkalkulēt “aizkadra spēlētājus”, “slēptās intereses”. Pilnīgi iespējams, ka tad, ja šo planktonu paretina, galvenajām iesaistītajām pusēm kļūst arī vieglāk sarunāties.
