Pandēmija miljoniem cilvēku izspiedusi no darba tirgus, neaizsargātākās ir sievietes 4
Autore: Kārina Hēglunda, Zviedrijas vēstniece Latvijā
Arodbiedrību pārstāvji ir galvenie cilvēktiesību aizstāvji un svarīgi dalībnieki pozitīvu sociālo pārmaiņu panākšanā. Neatkarīgu arodbiedrību pastāvēšana nozīmē, ka tiek ievērotas biedrošanās brīvība un tiesības organizēt. Tā kā pasaules mērogā demokrātiskā telpa samazinās, arī vieta arodbiedrībām samazinās, tāpēc ir svarīgi uzsvērt cilvēka darba tiesību aizsardzības nozīmi.
Starptautiskās darba organizācijas (ILO) konvencijas un Pienācīgas nodarbinātības programma ir pamats arodbiedrību tiesību un cilvēktiesību aizsardzībai darba dzīvē. ILO astoņu pamatkonvenciju vidū ir biedrošanās brīvība, tiesības organizēties, koplīgumu atzīšana un visu veidu piespiedu darba, bērnu darba un diskriminācijas darba vietā novēršana.
Covid-19 pandēmijas problēmas izjūtam plaši, bet ne vienādi. Pandēmija ir izspiedusi miljoniem cilvēku no darba tirgus, un jau tā neaizsargātās grupas ir nonākušas šausmīgos apstākļos, meklējot veidus, kā nopelnīt iztiku. Tāpēc īpaša uzmanība jāpievērš kritiskām sabiedrības grupām, kas pakļautas diskriminācijai un ekspluatācijai.
Viena no tādām ir sievietes, jo viņām parasti ir sliktāki darba apstākļi, ilgāks kopējais darba laiks un zemāks atalgojums nekā vīriešiem. Piespiedu darbs joprojām ir būtiska problēma 21. gadsimtā. Visredzamākās tā formas ir verdzība, cilvēktirdzniecība un vardarbīga seksuālā izmantošana. Cilvēki, kas dzīvo nabadzībā, migranti un pamatiedzīvotāji ir īpaši neaizsargāti, tādējādi kļūstot par piespiedu darba upuriem. Tajā pašā laikā ik gadu miljoniem bērnu tiek ekspluatēti darbā.
Zviedrija (arī Latvija) ir ratificējusi visas ILO konvencijas. Kā ILO dalībvalstij mums ir jārespektē, jāveicina un jāīsteno astoņu konvenciju principi un tiesības. Mēs uzskatām, ka cilvēktiesību prioritātes darba tirgū ne tikai veicina darba ņēmēju aizsardzību, bet arī aizsargā mūsu demokrātiju, mazina ekonomiskās atšķirības, aizsargā neaizsargātās grupas un uzlabo sieviešu ekonomisko neatkarību.
Zviedrijā arodbiedrības ir spēlējušas ļoti nozīmīgu lomu mūsu valsts demokrātijas veidošanā. Mūsdienu tipa darba arodbiedrības parādījās 19. gadsimta 70. gados. Arodbiedrību kustība, kas sastāv no pulka specializētajām arodbiedrībām, tiek organizēta vienā centrālajā organizācijā – Zviedrijas Arodbiedrību konfederācijā.
Lai gan dalības līmenis arodbiedrībā pēdējās desmitgadēs ir krities, Zviedrijā tas joprojām ir salīdzinoši augsts – aptuveni 70 procenti. Plašā līdzdalība arodbiedrībās ir devusi cilvēkiem iespēju organizēt streikus un demonstrācijas, tādējādi padarot savienības par svarīgiem politiskiem un sociāliem spēlētājiem. Arodbiedrības ir arī veicinājušas spēcīgas pilsoniskās aktivitātes kultūru. Vēlētāju aktivitāte Zviedrijā ir viena no augstākajām ES valstu vidū – 2019. gada parlamenta vēlēšanās to skaits bija rekordliels – 87 procenti.
Kopš pandēmijas sākuma Zviedrijas arodbiedrības piedzīvojušas iestāšanās uzplūdus. “Unionen”, Zviedrijas lielākā arodbiedrībā, jauno pieteikumu skaits dubultojies. Arī Zviedrijas tirdzniecības darbinieku savienībai “Handels” tikai 2020. gada martā vien pievienojās 5000 jaunu biedru.
Arodbiedrības biedru skaita pieaugumu saista ar to spēju sekmīgi pārstāvēt darbinieku tiesības pandēmijas izraisīto ekonomisko grūtību laikā. Arodbiedrības citstarp ir iestājušās pret liela mēroga darbinieku atlaišanu un darbinieku algu samazināšanu krīzes laikā.
Spēcīgu arodbiedrību veicināšana ir ne tikai Zviedrijas prioritāte mājās, bet arī starptautiski. Globālie noteikumi ir svarīgi ne tikai cilvēktiesību nodrošināšanai darba dzīvē, bet arī brīvas un godīgas tirdzniecības veicināšanai.
Turklāt pastāv neapstrīdama saikne starp augošo sociālo plaisu un neticību demokrātijai. Tāpēc mēs cenšamies arī pasaulē mazināt sociāli ekonomisko nevienlīdzību un stiprināt apstākļus produktīvam darbam ar pienācīgiem darba apstākļiem mūsu partnervalstīs.
Viens no šādiem piemēriem ir Zviedrijas iniciatīva “Globālais kurss uz pienācīgu nodarbinātību un iekļaujošu izaugsmi”. Tās mērķis ir uzlabot sociālo dialogu starp sociālajiem partneriem un valdībām, kā arī uzlabot nodarbinātības apstākļus un ražīgumu.
Arī Eiropas Savienība (ES) ir lieliska platforma dialogu rosināšanai un arodbiedrību tiesību un cilvēktiesību stiprināšanai darba dzīvē. ES nesen pieņemtais rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam ir lielisks līdzeklis cilvēktiesību veicināšanai.
Šādi centieni palīdz sasniegt arī ANO globālos mērķus ilgtspējīgas attīstības jomā, jo īpaši mērķi par dzimumu līdztiesību, mērķi par pienācīgiem darba apstākļiem un ekonomisko izaugsmi un mērķi par nevienlīdzības samazināšanu.
Ievērojot tās pašas vērtības un prioritātes, Zviedrijai un Latvijai ir kopīgas intereses un plašas iespējas veicināt darba ņēmēju tiesības un cilvēktiesības darba tirgū. Kopīgi strādājot spēcīgu arodbiedrību atbalstam, mēs varam aizsargāt mūsu demokrātijas un pozitīvi risināt tādus sociāli svarīgus jautājumus kā sociāli ekonomisko nevienlīdzību, bērnu darbu, cilvēktirdzniecību un daudzus citus.
