Pandēmijas laikā mainījušies pircēju ieradumi – rudzu maizi pērk mazāk. Kādu maizi šobrīd iecienījuši pircēji Latvijā? 11
Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rudzu maizi pērk mazāk, kviešu maizi – vairāk, sadārdzinās maizes iepakojums – tās ir tikai dažas no tendencēm maizes tirgū.
Maizes ražotāji novērojuši, ka pandēmijas laikā mainījušies pircēju ieradumi. “Patērētāju paradumi mainās, jo tie pielāgojas esošiem ierobežojumiem. Pirkumi ir plānotāki, mazāk spontāni. Ir palielinājusies pirkuma groza summa, bet ne pārdoto produktu apjoms.
Jūtams rudzu maizes pārdošanas apjoma kritums, bet pieprasījums pēc kviešu maizes ir audzis.
Pieprasītāka kļūst tostermaize un porcijmaizes,” stāsta SIA “Maiznīca Flora” tirdzniecības vadītājs Dzintars Cālītis.
Maiznieku teiktais liecina, ka pandēmijas laikā aizvien aktuālākas kļūst porcijmaizes – rikas, hamburgeri, tostermaizes.
Arī SIA ”Dona” un Latvijas Maiznieku biedrības valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs novērojis, ka patērētāji maizi pērk mazāk un kritums tirgū maizes sektorā ir apmēram 15%.”Pircēji uz veikalu iet retāk, rūpīgi plāno savus pirkumus un tēriņus, tāpēc, ja mājās beigusies maize, to aizstāj ar kādu citu produktu – gatavo graudaugu putras, tortiljas, kam ir garāks realizācijas termiņš,” stāsta Zemešs.
Maizi pērk mazāk arī veikalos esošo pircēju skaita ierobežojumu dēļ, jo patērētājs ir steidzīgs un lielākoties viņš negaida, ja jāstāv rindās.
Arī “Latvijas Maiznieka” valdes loceklis Māris Daude stāsta, ka pēdējā gada laikā Latvijā tiek novērotas pārmaiņas cilvēku ieradumos un saldētās produkcijas patēriņā – tas ir palielinājies. Savas korekcijas ikdienas ieradumu maiņā ieviesušas arī ar Covid-19 saistītās izmaiņas.
Šobrīd cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un labprāt iegādājas saldēto produkciju, kuru var uzglabāt ilgi un pagatavot, kad nepieciešams, stāsta Daude.
Vēl viņš novērojis, ka Covid-19 ietekmē pircēji izteikti sākuši pievērst uzmanību maizes derīguma termiņiem.
Daļai maiznieku apjomi gan nav sarukuši. Piemēram, SIA “Lāči” pieredze liecina – pandēmijas laikā maizes patēriņš kopumā nav samazinājies un atsevišķos segmentos pat novērojams pieaugums.
Arī “Lāču” maizes vairumtirdzniecības dati apliecina, ka 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu ir vērojams neliels pieaugums. “Arī krīzes periodā pircējs izvēlas kvalitatīvākus un veselīgākus produktus.
Mums ir savs lojālais pircējs, kurš dod priekšroku maizes vērtībai un kvalitātei – viņam ir svarīgi, lai tas būtu dabisks un veselīgs produkts.
Pieaugums ir bijis tieši mūsu pamatproduktiem, ar kuriem lepojamies, – 100% rudzu maizei,” uzsver “Lāču” saimnieks Normunds Skauģis.
Tikmēr “Maiznīcas Flora” tirdzniecības vadītājs Dzintars Cālītis zina teikt, ka sadarbība ar veikalu tīkliem pandēmijas laikā kļuvusi daudz lēnāka, jo darbs norit attālināti un visu jauno un esošo produktu izvērtēšana ir kavēta vai notiek ar lielu laika nobīdi.
Viņš piebilst – dinamika, ar kādu tirgū notika produktu inovāciju ieviešana, ir mazinājusies. Taču pandēmijas laikā nedaudz esot mainījusies lielo tirdzniecības ķēžu ieinteresētība – tās sevi vairāk pozicionē uz vietējo produktu pārdošanu, piebilst K. Zemešs.
Diemžēl noturēt cenas pirmspandēmijas līmenī esot grūti, jo pieaug iepakojama izmaksas un sadārdzinās citi resursi – ražotājam nākas uz to reaģēt.
Izmaksas aug
Pandēmijas apstākļos uzņēmumos palielinājušās izmaksas – gan drošības pasākumu ieviešanā un nodrošināšanā, to skaitā dezinfekcijas un vienreizlietojamo aizsarglīdzekļu jomā, gan iepakojamo materiālu daudzums un līdz ar to – darba apjoms.
K. Zemešs zina teikt, ka graudu biržā novērojams cenu kāpums un tas ietekmē maizes pašizmaksu, jo milti ir galvenā maizes izejviela. Taču maiznieki cenas nav mainījuši, jo vairumtirgotāji diktējot cenas un nepieļauj cenu kāpumu pandēmijas laikā.
Arī SIA “Lāči” vadība atklāj, ka pandēmijas ietekmē ražotnē un veikalos ir jāpastiprina dažādi drošības pasākumi, jāņem vērā ierobežojumi un saslimšanas riski un vienlaikus jāspēj nodrošināt garantētās produktu piegādes.
“Pagaidām esam veiksmīgi tikuši ar visu galā, tomēr situācijas nenoteiktība un neziņa saglabājas.
Izmaiņas skārušas izejvielu tirgu visa Eiropā – šobrīd ir vērojams plastikāta iepakojuma izmaksu kāpums, kas saistīts ar izejmateriāla deficītu.
Vēl pagaidām nezinām, cik lielā mērā tas mūs skars. Attiecībā uz citiem pakalpojumiem un izejvielām cenu svārstības notiek nemitīgi, un mums ar to ir jārēķinās,” saka “Lāču” saimnieks Normunds Skauģis.
“Hanzas Maiznīcu” pārcelšana tirgu neietekmēs
Jau ziņots, ka pārmaiņas maizes tirgū, visticamāk, ienesīs “Hanzas Maiznīcu” plānotā ražotnes izformēšana un pārcelšana uz abām kaimiņvalstīm.
Paužot nožēlu par to, ka no Latvijas aiziet ražotāji, K. Zemešs tomēr uzskata, ka maizes tirgu Latvijā tas īpaši neiespaidos.
Tā rezultātā gan var pieaugt konkurence, jo, piemēram, Lietuvā maize tiks saražota ar mazāku pašizmaksu un pēc tam produkciju ievedīs Latvijā un tai būs zemāka cena.
“Hanzas Maiznīcu” ražotnes pārcelšanu uz kaimiņvalstīm kā ļoti sliktu ziņu Latvijas ekonomikai vērtē M. Daude, jo daudzi darbinieki palikšot bez darba un valsts nesaņems nodokļos vairākus miljonus eiro. Taču “Latvijas Maiznieks” esot gatavs pieņemt darbā maizes nozares speciālistus.
Lai arī nozare kopumā ir dinamiska un maizes produktu profils visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgs, paredzams, ka “Hanzas Maiznīcu” ražotnes pārcelšana uz kaimiņvalstīm Lietuvu un Igauniju nozari kopumā neietekmēs, vērtē SIA “Fazer Latvija” valdes loceklis Agris Ločmelis.
Skatās, ko liek grozā
Lai arī viens no maizes ražotāju lielākajiem izaicinājumiem ir arvien krītošais maizes patēriņš, uzņēmuma “Fazer Latvija” tirgus daļa aizvadītajā gadā ir bijusi 20,2%, kas nodrošina tam stabilu pozīciju maizes ražotāju tirgū Latvijā, stāsta SIA “Fazer Latvija” valdes loceklis.
Covid-19 pandēmijas dēļ cilvēki kopumā ir kļuvuši jūtīgāki pret cenu izmaiņām un rūpīgāk seko līdzi tam, ko liek savos iepirkumu grozos, skaidri redzams arī pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem, viņš piebilst. Neskatoties uz to, ka nozarē kopumā pieaugušas izejvielu cenas, “Fazer Latvija” produktu cenas pircējiem esot saglabājušās nemainīgas.
“Kopumā šogad tirgū ir novērojams pieprasījums pēc produktiem, kas ne vien garšo labi, bet arī dara labu mūsu ķermenim un liek mums justies labi. Aizvadītajā gadā pieprasījums dažās kategorijās palielinājies – tā ir rokām darināta maize jeb “artisan” kategorija, veselīgo uzkodu, kā arī porciju maizes un tostermaizes kategorija,” stāsta “Fazer Latvija” valdes loceklis.
Jau vairākus gadus maizes tirgū vērojams kviešu maizes patēriņa pieaugums, bet rudzu maizes patēriņš sarūk
. Arvien populārāka kļūst “flatbread” formāta maize, piemēram, tortilja un polārmaize, kā arī porcijmaize vai tostermaize.
Šādas tendences ir saistāmas ar izmaiņām mūsu ikdienā, ko ieviesusi Covid-19 pandēmija, kad iedzīvotāji, īpaši jaunieši, sākuši vairāk gatavot mājās.
Piemēram, saskaņā ar globālās informācijas un mērījumu kompānijas “Nielsen” datiem no dažādajiem maizes izstrādājumu segmentiem pircēji ir arvien vairāk iecienījuši tieši tostermaizi.
Tieši tostermaizes segments aizvadītajā gadā kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Latvijā un tā vērtība un apjoms palielinājies par 17%.
Tādēļ, sekojot līdzi cilvēku paradumu maiņai un izmaiņām maizes produktu kategorijā, “Fazer Bakery Baltic” šogad plāno veikt investīcijas uzņēmuma ražošanas jaudas, procesu efektivitātes un biznesa attīstības palielināšanā.
Vislielākās investīcijas tiek plānotas tostermaižu ražošanas līnijas uzstādīšanā “Fazer” maizes ceptuvē Ogrē. Šī būs līdz šim lielākā investīcija, ko “Fazer” veicis Latvijā kopš 2015. gada, kad maiznīcā tika atklāta kūku un konditorejas izstrādājumu ražošanas vienība.
Tostermaizes ražošanas līnija palīdzēs nodrošināt pircējus visās Baltijas valstīs ar produktiem ar pievienoto vērtību, informē uzņēmumā.
