Pandēmija, karš, politiskā neskaidrība – kā tas ietekmē mūsu psihisko veselību? 0
Sabiedrība joprojām izjūt paaugstinātu trauksmi, ko izraisījušas pēdējo gadu krīzes – Covid-19 pandēmija, karadarbība Ukrainā un neskaidrība politiskajā vidē. TV24 raidījumā “Dr. Apinis” RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docētāja un ģimenes ārste Līva Mača uzsvēra, ka šie faktori ir būtiski ietekmējuši gan pacientu, gan mediķu psihisko veselību.
“Ģimenes ārsts – mēs esam primārā aprūpe. Mēs esam tie, kuriem primāri cilvēki vēršas,” sacīja Mača, norādot, ka pacienti aizvien biežāk sūdzas par trauksmi, bezmiegu un citām psiholoģiskām problēmām. Viņa atgādināja, ka sabiedrība vēl nav pilnībā atguvusies no Covid-19 pandēmijas, un šobrīd tai jau jāpielāgojas jauniem izaicinājumiem.
“Man liekas, ka tas bija pirmais trieciens mūsu sabiedrībai šajā pēdējā desmitgadē, kur parādījās bažas par to, ka kaut kas tāds, ko es varu darīt, kas man vienmēr ir bijis – tā brīvība – tika ierobežota,” skaidroja ārste. Viņa norādīja, ka pēc pandēmijas sekoja jauni satricinājumi – karš Ukrainā un neskaidrība politiskajā vidē, kas daudziem cilvēkiem radījusi papildu spriedzi un trauksmi.
Arī pašiem ārstiem pandēmijas laikā nācās saskarties ar milzīgu psiholoģisko slodzi. “Ne tikai pacientiem, bet arī mediķiem bija lieli trauksmes līmeņi,” atzina Mača, piebilstot, ka cilvēki vēl nav pilnībā atguvušies no šiem izaicinājumiem.
Viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir psihiskās veselības aprūpes pieejamība. Lai gan Covid-19 laikā tika ieviesta valsts apmaksāta psihoterapija, šobrīd tā vairs nav tik ātri pieejama. “Cilvēkresursi ir svarīgi, un man šķiet, ka mums to trūkst, īpaši psihiskās veselības aprūpē,” uzsvēra ārste.
Līva Mača aicināja pievērst lielāku uzmanību sabiedrības psihiskajai veselībai un nodrošināt pieejamāku atbalstu cilvēkiem, kuri izjūt trauksmi un stresu. “Mēs nevaram īsti neko izdarīt kara sakarā, bet tajā pašā laikā trauksme ir jārisina,” viņa uzsvēra.
Eksperti brīdina, ka, ja valsts līmenī netiks veikti soļi, lai uzlabotu psihiskās veselības aprūpi, sabiedrības trauksmes līmenis var turpināt pieaugt, radot nopietnas sekas gan indivīdiem, gan veselības sistēmai kopumā.
