Kristaps Rjabovs: Pandēmija – augsne digitālajām iespējām 2
Kristaps Rjabovs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Sākoties Covid-19 pandēmijai, notika strauja pāreja uz e-komerciju. Epidemioloģisko ierobežojumu dēļ nācās slēgt veikalus, un uz digitālo vidi bija spiesti pāriet pat tie uzņēmumi, kas līdz tam paļāvās tikai uz pircējiem fiziskajos veikalos. Daudzi atzīst – pandēmija radījusi ne tikai izaicinājumus, bet arī virkni iespēju izaugsmei, kur agrāk to pat nesaskatīja, piemēram, e-komercijā.
Cik ilgs būs e-komercijas uzvaras gājiens? Un vai pandēmija patiešām radījusi vienlīdz labvēlīgu digitālo iespēju augsni visiem? Jau ilgāku laiku esmu pārliecināts – ja neesi internetā, tevis nav vispār. Sākoties pandēmijai, daudzi pirmo reizi uz savas ādas izjuta, ko šis teiciens īsti nozīmē, un bija spiesti uzsākt vai arī pastiprināt savu darbību interneta vidē. Šobrīd jaunie uzņēmumi, kas vēl tikai sāk darbu, domā par mājaslapu vai vizītkarti, vēl pirms uzņēmums ir reģistrēts. Tomēr nevar apgalvot, ka aktivitāšu pieaugums interneta vidē ir vienlīdz straujš visos segmentos.
E-komercija vai pakalpojuma nodrošināšana interneta vidē bieži ir primārais ienākumu avots jaunuzņēmumiem, līdz ar to būtisku digitālo izaugsmi jaunuzņēmumu sektorā neredzam. E-komercijas pieaugums vairāk bija un būs redzams vecākiem uzņēmumiem, kas radušies pirms vispasaules adaptācijas interneta vidē un bija nostabilizējuši savus ienākumus jau ārpus tās.
Šie uzņēmumi arvien mērķtiecīgāk iet uz pakalpojuma nodrošināšanu arī internetā. Vēl viens būtisks e-komercijas izaugsmes segments ir uzņēmumi, kam jau pirms pandēmijas bija interneta lapas, bet tās bija novecojušas, nebija pielāgotas mobilajām ierīcēm vai mūsdienu klientu prasībām. Šie uzņēmumi arvien labāk izprot interneta nozīmi un ir gatavi ieguldīt un attīstīties šajā virzienā, gan uzlabojot lapu, padarot to modernāku un vieglāk saprotamu lietotājiem, gan aktīvāk iesaistoties mārketingā un savas pozīcijas nostabilizēšanā interneta vidē.
Manuprāt, vienmēr atradīsies cilvēki, kas dos priekšroku gājienam uz veikalu, lai apskatītu preci klātienē, pat ja viņi ir pārliecināti par to, ka vēlas šo preci iegādāties. Tomēr, mainoties paaudzēm, šādu cilvēku būs mazāk. Pagaidām grūti spriest, vai konkrētas preces vai nozares pilnībā atgriezīsies pie fiziskiem veikaliem – drīzāk ne. Cilvēki, kuri pierod iepirkties internetā, to labprāt dara arī turpmāk, sevišķi tad, ja pērk ierastas un pārbaudītas lietas, piemēram, pārtiku un higiēnas preces.
“Visual Capitalist” pētījums par globālajām e-komercijas tendencēm rāda, ka pērn visā pasaulē e-vidē izdevumi par pārtiku un higiēnas līdzekļiem auguši par 44,8%. “Magebit” klientu vidū 2021. gada 10 mēnešos visstraujāk auguši uzņēmumi, kas internetveikalos tirgo elektronikas preces (apgrozījums audzis vidēji par 148%) un preces vaļaspriekiem un hobijiem (vidējais apgrozījuma pieaugums 197,5%). Kāpēc gan lai uzņēmumi atteiktos no šāda apgrozījuma pieauguma, atgriežoties fiziskajos veikalos?
Protams, neiztikt arī bez izaicinājumiem. Attīstoties e-komercijai, saasinās arī konkurence. Lielie interneta veikali no visas pasaules arvien vairāk pielāgojas arī Latvijas tirgum un atver savas franšīzes šeit, tāpēc uzņēmumiem ir jāņem vērā, ka viņi vairs nekonkurē tikai ar vietējiem veikaliem, bet ar visu pasauli. Kamēr mazie uzņēmumi mēģina pamazām ienākt vietējā tirgū, lielie arvien vairāk izplešas uz citām valstīm, patērētāji kļūst arvien lojālāki šiem milžiem un mazāk vēlas riskēt ar tikko atvērtu veikalu, kuram, visdrīzāk, visi procesi gan tirdzniecībā, gan loģistikā vēl nav līdz galam sakārtoti.
Lai nostiprinātu savas pozīcijas e-vidē, vissvarīgākais ir tas pats, kas fiziskajā veikalā, – pazīt un saprast savu klientu. Mūsdienās datu plūsma un informācija, ko e-veikali iegūst par katru apmeklētāju, ir milzīga un var uzrādīt būtiskas lietas.
Pirmkārt, ja izmantoti dažādi mārketinga kanāli, var analizēt katru kanālu un saprast, kurš kanāls strādā efektīvāk, kuram veltīt vairāk budžeta, bet kuru varbūt apturēt. Otrkārt, pircēju uzvedība lapā – vai cilvēki to viegli saprot, vai neapmaldās tajā, no kurām lapām tie iziet, neveicot pirkumu.
Tas ļauj analizēt, ko lapā uzlabot, kādas ir vājās vietas, un eksperimentēt, tās labojot. Treškārt, pirkumi pret lokāciju vai ierīci, ko cilvēks izmanto, – iespējams, var novērot, ka mobilajās ierīcēs ir mazāk pirkumu, tātad lapā attiecībā uz šo ierīci kaut kas nestrādā. Šie ir tikai daži piemēri, kādus datus var pētīt.
* e-komercijas IT risinājumu izstrādātāja “Magebit” izpilddirektors
