Pandēmija apdraud vasaras atvaļinājumus 0
Koronavīrusa pandēmija ir smagi iedragājusi pasaules ekonomiku, tajā skaitā ceļošanas un tūrisma nozari, kurā nodarbināti 330 miljoni cilvēku jeb katrs desmitais strādājošais un kura pērn deva 10,3 procentu jeb 8,9 triljonu dolāru pienesumu globālajam kopproduktam.
Jāvienojas par kopīgiem noteikumiem ceļošanai
Ceļošanas un tūrisma nozarei ir svarīga vieta Eiropas ekonomikā.
Tūrisma nozarē Eiropas Savienībā pērn bija nodarbināti 22,6 miljoni cilvēku, kas deva gandrīz desmit procentu jeb 2,02 triljonu dolāru pienesumu ES kopproduktam.
Var tikt sagrautas cilvēku cerības uz vasaras atvaļinājumu, lai mazinātu bēdas par bojāgājušajiem un kliedētu sociālās distancēšanās spriedzi. Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss mudinājis Eiropas valstis neatvērt pārāk ātri populārākos tūrisma objektus, jo koronavīrusa krīze nebūt nav beigusies un vajadzīga maksimāla piesardzība.
“Sacensība, kura valsts pirmā atļaus ceļot tūristiem, var novest pie nepieņemamiem riskiem,” Māss teica intervijā avīzei “Bild”. Viņaprāt, Eiropas valstīm vajadzētu vienoties par kopīgiem noteikumiem ceļošanas brīvībai “pēc iespējas ātrāk, bet ar nepieciešamo atbildību”.
Grieķija grib glābt vasaru
Grieķijas tūrisma ministrs Karis Teokars uzskata, ka nav pamata fatālismam, izvērtējot vasaras atvaļinājumu iespējas.
Viņaprāt, Eiropas Komisija varētu uzņemties šī procesa vadību pat globālā mērogā, izveidojot ekspertu komiteju kopīgu risinājumu izstrādei. Grieķijas tūrisma ministrs kritiski izteicies par EK prezidentes Urzulas fon der Leienas brīdinājumu vēl nesākt pasūtījumus vasaras brīvdienām.
“Es nesaku, ka viņiem (EK) būtu jāteic – sāciet pasūtīt atvaļinājumus, bet ir nepieciešama koordinācija, lai redzētu, kā mēs varam atsākt tūrismu pēc iespējas agrāk,” intervijā izdevumam “Politico” teica Teokars.
Viņš uzsvēra, ka tūrisms ir joma, kas var palīdzēt citām ekonomikas nozarēm izkļūt no krīzes. Ar tūrismu tieši un netieši saistītie ienākumi dod aptuveni 25 procentu pienesumu Grieķijas ekonomikai. Šī joma ir svarīga arī citām Eiropas dienvidu valstīm, atzīmē Teokars, piebilstot, ka risinājums jāmeklē kopīgi ziemeļu un dienvidu valstīm.
Viņaprāt, Eiropa piedāvā “vispilnīgākos un drošākos ceļojumus pasaules iedzīvotājiem”.
Grieķijā, kur ir 11 miljoni iedzīvotāju, jau marta sākumā tika veikti stingri pasākumi koronavīrusa izplatības ierobežošanai. Aprīļa beigās valstī reģistrēti 2534 inficēšanās un 136 nāves gadījumi, kas ir daudzkārt mazāk nekā Itālijā.
Grieķijas valdība gan brīdina, ka iespējams Covid-19 slimības otrais vilnis gada otrajā pusē, sagādājot jaunas problēmas valsts mazattīstītajai veselības aprūpes sistēmai, kas ieilgušās finanšu krīzes dēļ nav pietiekami finansēta. Eksperti atzīmē, ka, pandēmijai izplatoties Grieķijas salās, veselības katastrofa kļūtu nenovēršama.
Maljorka cer uz britu tūristiem
Spāņu tūrisma firmas cer, ka vismaz britu tūristi, kas tradicionāli iecienījuši atpūtu Maljorkas salā, atgriezīsies arī šovasar, par spīti koronavīrusa pandēmijai. Ja tiks atviegloti ceļošanas noteikumi un citi ierobežojumi, tūristi varētu atgriezties trīs posmos, ievērojot ekspertu brīdinājumus.
Spānijas valdība vēl nav izziņojusi varbūtējo tūrisma sezonas grafiku, jo ārkārtas stāvoklis valstī pagarināts līdz 9. maijam. Premjerministrs Pedro Sančess paziņojis, ka ierobežojumu atcelšana notiks pakāpeniski. Pēc ekonomistu aplēsēm, uzņēmēji Baleāru salās, tajā skaitā Maljorkā un Ibisā, ārkārtas stāvokļa sešās nedēļās zaudējuši vismaz 900 miljonus eiro, no kuriem puse attiecināma uz viesnīcu un restorānu biznesu. Maljorkas uzņēmēji nav gatavi norakstīt tūrisma sezonu un ir apņēmības pilni atsākt darbu, tikko tas būs iespējams veselības drošības apsvērumu dēļ.
Maljorkas tūrisma ministrs Jago Negueruela paziņojis, ka tūrisma sezona “minimālā apjomā” varētu sākties augustā, taču tūristiem no dažām valstīm, tajā skaitā Britānijas, kas vēlāk par citām ieviesa ierobežojumus koronavīrusa izplatībai, būs atļauts iebraukt daudz vēlāk.
Spānijas darba lietu ministre Jolanda Diasa izteikusies, ka, viņasprāt, “tūrisma sezona neatgriezīsies normālajā situācijā līdz 2020. gada beigām”.