Māris Antonevičs: Panamas Pandoras lāde. Un kur naudu slēpj Latvijas oligarhi? 12
Krievijas cars Nikolajs II 1897. gadā pirmajā valstī veiktajā tautskaitē ailē “Nodarbošanās” bija pieticīgi ierakstījis: “Krievu zemes saimnieks”. Visi zina, ar ko saimniekošana beidzās… Arī pašreizējais Krievijas prezidents Vladimirs Putins nereti tiek saukts par “caru”. Vairāki krievu politologi šajā sakarā ir atzīmējuši, ka Rietumu žurnālisti un politiskie analītiķi pārāk aizrāvušies, mēģinot pierādīt Putina saistību ar dažādām korupcijas lietām. Sak, tas taču nav cara līmenis – kaut ko zagt un slēpt, ja viņš var mierīgi izrīkoties ar visu Krievijas īpašumu kā ar savējo un pavalstnieki uztvers to kā pašsaprotamu. Taču nupat gaismā nākušais grandiozais skandāls, kas jau ieguvis apzīmējumu “Panamas dokumenti” (arī “Panamas arhīvs”), liecina, ka pašreizējā Krievijas vadītāja attieksme tomēr ir cita. Putins gan nav vienīgais skandāla varonis, jo dokumentos parādās 128 pasaules politiķu uzvārdi, tostarp esošie un bijušie valstu vadītāji, kā arī citas ievērojamas personības.
“Panamas arhīvs” ir “noplūdušie” juridiskās firmas “Mossack Fonseca” dokumenti, kas liecina, ka šis Panamas uzņēmums palīdzējis dažādiem ietekmīgiem cilvēkiem slēpt savu mantu un izvairīties no nodokļu maksāšanas. Runa ir par tā saucamajām ārzonas kompānijām (Latvijā bieži sauktas angļu vārdā – ofšori), kas nereti tiek izmantotas arī, lai slēptu darījumu patiesos labuma guvējus. Vācijas laikraksts “Süddeutsche Zeitung” bija ieguvis šos dokumentus no anonīma avota un vēlāk piedāvājis izpētē iesaistīties arī citu valstu medijiem. Iespējams, tā ir visu laiku lielākā žurnālistiskā izmeklēšana.
Satraukums sākās jau pagājušonedēļ, kad Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs savas valsts medijiem apgalvoja, ka gaidāma “liela noplūde” pret Putinu. Daudzi bija pārsteigti par šādu Putina svītas pārstāvja rīcību, jo faktiski viņš ar to reklamēja briestošo skandālu, nevis mēģināja to slāpēt. Tas rādīja, ka satraukums šoreiz ir lielāks nekā iepriekš, kad iespējamie Putina koruptīvie darījumi tika atspoguļoti, piemēram, BBC filmā vai citos medijos, par ko Kremlis tikai pavīpsnāja. Tagad atklātībā nonākušos faktus ir grūtāk apstrīdēt, bet tie liecina, ka ap Putinu uzbūvēta vesela “ofšoru impērija”, kurā iesaistīti prezidenta draugi un ģimenes locekļi (viens no viņiem – Putina meitas krusttēvs, mūziķis Sergejs Rodulgins, bet šobrīd ir bankas “Rossija” akcionārs, starp citu, esot uzaudzis Rīgā). Turpat arī tas pats D. Peskovs (kopā ar savu kundzi – daiļslidotāju Tatjanu Navku), kurš tik ļoti satraucās par “noplūdi”. Apgalvot, ka tas ir īpaši organizēts Rietumu uzbrukums Putinam – muļķīgi, ņemot vērā, ka viņš ir tikai viens no garā saraksta. Ja jau uzbrūk tieši Putinam, kāpēc tad publiskots arī, piemēram, Islandes premjera vai slavenā argentīniešu futbolista Lionela Mesi vārds? Krievijas propagandas aparātam būs mazliet jāpiepūlas, bet gan jau savas valsts iedzīvotājus izdosies pārliecināt, ka viss nav tā, kā izskatās. Tomēr skandāls apliecina – Putins nejūtas kā “krievu zemes saimnieks”, bet steidz raust sev un saviem tuvākajiem, kamēr ir tāda iespēja. Krievu politologs Staņislavs Belkovskis ir izteicis pieļāvumu, ka patiesībā sirds dziļumos Putina apbrīnas un vienlaikus skaudības objekts esot zināmais miljardieris Romans Abramovičs, kurš dzīvo Londonā, dārgā jahtā ceļo pa pasauli, pērk superdārgus futbola klubus un tajā pašā laikā var vienkāršos džinsos aiziet uz mākslas izstādi vai pieņemšanu. Putins to nevar un nekad nevarēs atļauties, bet tīri instinktīvi cenšas kaut ko darīt, lai šo padomju cilvēka sapni tuvinātu. Un vai pārsteigums, ka “Panamas arhīvā” atrodams arī Putina politiskā pretinieka – Ukrainas prezidenta Petro Porošenko – vārds, kurš nevis pārdevis savu saldumu biznesu, bet tikai to paslēpis ārzonās. Mentalitāte jau abiem veidojusies vienā vidē. Starp citu, Ukrainas prezidentam atklātībā nonākusī informācija varētu būt krietni sāpīgāka nekā Putinam, ņemot vērā, ka politiskā un preses brīvība abās valstīs atšķiras. Nav šaubu, ka Porošenko Ukrainā netiks taupīts un skandāls var pietuvināt viņa politiskās karjeras beigas. Krievijai gan par to priecāties nevajadzētu, jo prokrieviskās valsts vadītājs vietā nenāks, drīzāk jau pretēji.
Bet kā tad Latvija? Vismaz pagaidām informācijas devā nekas par mūsu valsts uzņēmējiem un politiķiem nav parādījies. Ir vairāki mazpazīstami cilvēki, kurus drīzāk var uzskatīt par starpniekiem darījumos. Taču nevajadzētu iedomāties, ka Latvijā viss tā jauki un tīri. Cik reižu Latvijas jaunāko laiku vēsturē nav bijis skandālu, kad gribējies noskaidrot, kas tad patiesībā stāv aiz noslēpumainās ārzonas kompānijas. Par oligarhiem dēvētās personas tikmēr ar vieglu smīniņu acīs ir teikušas, ka viņām ar to nav nekādas saistības. Jā, “Mossack Fonseca” arhīvs ir milzīgs, taču tas nav visaptverošs. Un atliek vien cerēt, ka šis gadījums būs lūzums, jo nu vairs veidot šādas shēmas nav droši. Nevar zināt, kad sekos nākamā “noplūde”.
