Panākta vienošanās par 500 000 eiro atvēlēšanu komercmediju atbalstam 0
Valdību veidojošās partijas panākušas vienošanos par 500 000 eiro atvēlēšanu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī apliecinājušas atbalstu jau iepriekš izskanējušajai iecerei novirzīt papildu miljonu eiro sabiedriskajiem medijiem, šodien pēc koalīcijas sadarbības sēdes žurnālistiem pavēstīja partiju politiķi.
Šo finansējumu plānots iezīmēt nākamā gada budžetā.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) gan šodien, gan iepriekš bija norādījis, ka daļu no partijām sākotnēji paredzētā valsts finansējuma jeb miljonu eiro paredzēts novirzīt sabiedrisko mediju darbinieku algu finansēšanai. To aģentūrai apstiprināja arī nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars.
Tikmēr par 500 000 eiro avotu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanas atbalstam vēl tiks spriests, aģentūrai LETA norādīja Dzintars.
Kā ziņots, 7.oktobrī Kariņš paziņoja, ka partiju finansēšanas no valsts budžeta kārtību ieviešot pakāpeniski, koalīcijas partijas vienojušās vienu miljonu eiro nākamajā gadā piešķirt sabiedriskajiem medijiem. Tomēr toreiz atsevišķi koalīcijas partneri vēl nebija pauduši pilnīgu atbalstu šai iecerei.
Tāpat ziņots, ka VL-TB/LNNK iepriekš aicināja koalīcijas partnerus apspriest iespējamās atbalsta formas vietējā satura veidošanai komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos. Dzintars iepriekš norādīja, ka nākamajā gadā atbalsts satura veidošanai komercmedijiem samazināsies vienlaicīgi ar Krievijas plāniem palielināt finansējumu propagandas kanālu atbalstam, kas var negatīvi ietekmēt arī Latvijas informatīvo telpu.
Arī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) lūgusi Saeimai meklēt iespējas nākamā gada budžetā iekļaut papildu līdzekļus komerciālo elektronisko mediju atbalstam.
NEPLP loceklis Patriks Grīva iepriekš parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja, ka ir vairākas pozīcijas, kas ir svarīgas mediju vides attīstībai. Grīva atgādināja, ka tostarp nākamā gada budžetā nav paredzēts pietiekams līdzekļu apjoms komercmedijiem vietējā satura ražošanai.
“Sabiedrība joprojām informatīvo telpu neredz kā sabiedrisko un komerciālo mediju kopdarbu. Liela daļa sabiedrības ir komercmediju auditorija, taču nākamā gada budžetā komercmedijiem nebūs pietiekami daudz līdzekļu sabiedriskā pasūtīja īstenošanai – vietējam saturam. Skaidrs, ka ar to nodarbojas sabiedriskie mediji, bet viņi ir mazākumā pret skatīšanās apjomu. Aicinu pievērst uzmanību tam, ka veidojas problēma, ka, lielākajai daļai skatoties komerctelevīziju, iedzīvotāji nesaņems vietējo saturu, kura ražošana ir ļoti dārga,” skaidroja Grīva.
