Operetes žanrs pastāvēs mūžīgi 3
– Vai operetes žanram mūsdienās ir sava niša? No vienas puses – arī Operā tiek iestudēti mūzikli, no otras puses – ir kabarē, piemēram, Viktora Runtuļa iestudējumi gadumijā allaž izpārdoti, kaut biļešu cenas visai augstas.
– Kamēr vien būs lieliska operešu mūzika un to dziedās brīnišķīgi dziedātāji, pasaulē operetes žanrs pastāvēs mūžīgi. Operetei gan ir viens trūkums, salīdzinot ar mūzikliem – tie, piemēram, “Vestsaidas stāsts”, “Nožēlojamie”, tiek veidoti uz labiem literāriem pamatiem, bet operetes libreti vairāk balstās visādos pārpratumos, kaut gan ir, protams, izņēmumi. Turpat 30 gadus strādājot Operetē, no lētumiem gan tiku centies izvairīties. Manā skatījumā operete virzās uz komiskās operas pusi. Piemēram, I. Kalmana operete “Monmartras vijolīte”, ar kuru savulaik Maskavā Elgai Brahmanei esot titullomā, piedzīvojām lielas ovācijas, ir Pučīni “Bohēmas” variants, tikai ar laimīgām beigām. Mums ar Latvijas Operetes fonda direktori Agiju Ozoliņu-Kozlovsku ir mērķis atjaunot Rīgā muzikālo Operetes teātri, kur repertuārā būtu arī mūzikli, turklāt nevis tikai ar mazu estrādes orķestrīti vai ansambli, bet ar nopietnu simfonisko orķestri, kas varētu spēlēt atbilstošu tam rakstītu simfonisko partitūru. Tas ir tā vērts! Līdz šim iestudētās operešu izrādes, kā piemēram, “Grāfs Luksemburgs” un citas, bijušas izpārdotas. Tiesa, to un arī pašreiz spēlētās “Jautrās atraitnes” orķestris sastāv no dažādu kolektīvu un mācību iestāžu mūziķiem. Solisti ir Mūzikas akadēmijas absolventi, brīvmākslinieki, arī Operas solisti. Diemžēl valstī esam tiktāl nodzīvojušies, ka Rīgā, izņemot Operu, nav kur izrādīt opereti, jo nav zāles ar pietiekami lielu bedri orķestrim. Savulaik mēģinājām rādīt opereti VEF Kultūras pilī, taču tur orķestris bija jāizvieto skatuves aizmugurē un kontaktēties ar solistiem, lūkojoties monitorā, ir diezgan grūti. Man ļoti žēl, ka producents Juris Millers, atjaunojot Latvijas Zinātņu akadēmijā koncertzāli, rīkojās neprofesionāli, nekonsultējoties ar mūziķiem. Ķeroties pie telpu pārbūves, varēja padomāt par pietiekami lielu bedri orķestrim! Tās trūkuma dēļ tagad diemžēl jaunā zāle mums nav derīga. Sevī ceru uz sen solīto VEF Kultūras pils restaurāciju, kur, neaizmirstot par atbilstošu orķestra bedri, varētu būt vieta arī Operetes teātrim.
