Panāk vienošanos par zemi 2
Sestdien lauksaimnieku, meža un vides aizsardzības nevalstisko organizāciju, Ekonomikas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Tieslietu un Finanšu ministriju pārstāvjiem izdevies vienoties par likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” grozījumu projektu. Tiesa, ar vairākām atrunām.
Novembra beigās septiņas Latvijas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas bija iesniegušas Zemkopības ministrijā priekšlikumus, kuru galvenais mērķis bija ierobežot ārzemju pircēju iespiešanos lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgū. Kā zināms, Zemkopības ministrijā gatavotie likuma grozījumi paredz noteikt jaunu kārtību darījumiem ar lauksaimnieciski izmantojamo zemi. Daļa lauksaimnieku iesniegto priekšlikumu ir atbalstīti, toties citi noraidīti.
Citstarp lauksaimnieki prasīja, ka ierobežojumiem jāskar īpašumi, kuros lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpatsvars ir vismaz divi hekt-āri no īpašuma kopplatības. Taču starpministriju sanāksmē šis priekšlikums netika atbalstīts.
Lauksaimnieki grib, lai vietējās novada pašvaldības lēmumu, ar kuru pircējam atļautu pirkt zemi, varētu apstrīdēt Zemkopības ministrijā izveidotajā komisijā. Arī šis ierosinājums likumprojektā nav iekļauts, tāpēc ka komisija, ja tāda arī tiktu izveidota, nedrīkstētu atcelt pašvaldības lēmumu. Tas būtu apstrīdams un atceļams vien tiesā.
Nav atbalstīts arī lauksaimnieku ierosinājums, lai zemes pircēji vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas Latvijā būtu guvuši ieņēmumus vismaz 51% apmērā no lauksaimnieciskās ražošanas. Tas esot pretrunā ar saimnieciskās darbības dažādošanas iespējām laukos.
Lauksaimniekiem šķiet, ka nepietiek ar to vien, ka darījumu likumību uzrauga vietējo pašvaldību izveidotas komisijas. Pašlaik noteikts, ka Ministru kabinets noteiktu kārtību darījumiem ar tādiem īpašumiem, kuros lauksaimnieciski izmantojamā zeme platības ziņā aizņem lielāko daļu.
Lauksaimnieki domā, ka nepietiek ar pircēja mutisku apliecinājumu, ka nopirkto zemi turpmākos trīs gadus pēc tās iegādes izmantos lauksaimniecībā, tam jābūt rakstiskam. Pašlaik šī prasība ir ierakstīta likuma grozījumos.
Tāpat atbalstīts lauksaimnieku priekšlikums, ka jaunais (par tādu uzskatītu 40 gadu dzīves sliek-sni vēl nesasniegušo) lauksaimnieks var prasīt pašvaldībai piekrišanu zemes pirkumam, ja kopš reģistrēšanās Valsts ieņēmumu dienestā par saimnieciskās darbības veicēju pagājuši 36 mēneši – sākotnēji likumprojektā paredzēto 18 mēnešu vietā. Taču nopirkt zemi nevarētu tie jaunie, kuri lauksaimniecības izglītību iegūtu nākamo 36 mēnešu laikā. Jaunajiem lauksaimniekiem zemes iegādei prasīs lauksaimniecības izglītību vai pieredzi lauksaimniecībā, kā arī rakstisku apliecinājumu, ka turpmākos trīs gadus pēc zemes pirkuma viņi izmantos to lauksaimniecībā.
Līdzīgs termiņa ierobežojums darījumiem ar zemi skartu arī uzņēmumus, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko ražošanu, – tiem jābūt reģistrētiem vai pārņemtiem ne agrāk kā pirms 36 mēnešiem.
Starpministriju sanāksmē panāktā vienošanās paredz grozīt arī pirmpirkuma tiesību izmantošanas kārtību. Pašreizējā redakcija paredz, ka “pirmā roka” zemes iegādē būtu: kopīpašniekiem; nomniekiem; pierobežniekiem, kuriem pašlaik īpašumā ir vismazāk zemes; jaunajiem lauksaimniekiem; lauksaimniekiem līdz 50 kilometru attālumā no pārdošanai paredzētās zemes (agrāk bija tikai 20 kilometri); valsts zemes fonda pārvaldniekam.
Zemkopības ministrijā gatavotajiem likuma grozījumiem nikni pretojas nekustamo īpašumu tirdzniecības starpnieki. Pieņemot šos grozījumus, tām zustu darījumu treknie procenti. Starpnieki, piemēram, nekustamo īpašumu tirdzniecības firmas, apdrošināšanas uzņēmumi, vairs nevarētu uzpirkt zemi, lai pēc tam to pārdotu tālāk ārzemniekiem vai citiem par augstāku cenu. Šajās dienās “Latvijas Avīzes” redakcija saņēmusi iebildumus par ministrijā gatavotajiem likuma grozījumiem, piemēram, no uzņēmuma “ActusQ”. Tā īpašniece Eva Branta-Nellemanne apgalvo, ka tikšot panākta māk-slīga lauksaimniecībā izmantojamās zemes tirgus aizvēršana un konkurences ierobežošana.
Zvērinātam advokātam Ģirtam Rūdam nepatīk plānotais noteikums zemes iegādei – pircējam pēdējos trīs gadus pēc kārtas jābūt ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā. Savukārt pirmpirkuma tiesību kārtībā advokāts saskata ierobežojumu brīvai kapitāla apritei.
Arī Zemkopības ministrijā atzīst, ka likuma grozījumiem, kas paredz stingrāku kārtību zemes iegādē un prasības pēc izglītības un darba pieredzes, pretojas “atsevišķas cilvēku grupas”.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode pieļauj, ka arī šis gatavotais likumprojekts nebūs pati pilnība. Tomēr, viņasprāt, prasot pircējiem lauksaimniecības izglītību un pieredzi, tas būtu solis pareizajā virzienā.
Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācijas valdes loceklis, Kokneses novada lauksaimniecības uzņēmuma “Bormaņi” valdes priekšsēdētājs Jānis Miezītis uzskata, ka darījumu ar zemi tik un tā noteiks cena. “Lai kādus ierobežojumus noteiksim, zemi nopirks tas, kurš grib un spēj par to maksāt augstāku cenu,” saka viņš.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš cer, ka ar šiem apjomīgajiem likuma grozījumiem būšot panākts, lai lauksaimnieciski izmantojamā zeme tiktu nevis dažādiem starpniekiem, bet to rokās, kuri grib to apstrādāt.
