Vienīgā strīdīgā teritorija – Valka. Pamiers ļauj nobalsot par reformas likumu 2
Ārkārtējās situācijas ietekmē opozīcija ar koalīciju piektdien vienojās par novadu kartē iesniegto priekšlikumu atsaukšanu un konstruktīvu dialogu pirms tās galīgās apstiprināšanas.
Saeimas opozīcija ar valdības partijām vienojās atsaukt visus vēl neizskatītos priekšlikumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, lai, ņemot vērā ārkārtējo situāciju, otrajā lasījumā nobalsotu par pašvaldību reformas likumu.
Koalīcija deva deputātiem ilgāku laiku priekšlikumu sagatavošanai uz trešo lasījumu.
Panākta arī vienošanās, ka sarunās par novadu kartes galīgo redakciju tiks iesaistītas opozīcijas frakcijas un tajās piedalīsies arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”), informēja Viktors Valainis (ZZS), pēc kura iniciatīvas opozīcija vērsās pie koalīcijas.
Ministrs J. Pūce žurnālistiem solīja “konstruktīvas sarunas par priekšlikumiem” un paredzēja, ka līdz 1. jūlijam izdosies likumu pieņemt.
Līdz ar balsojumu par reformas projektu arī Saeima sāk darbu īpašajā režīmā, kad deputāti līdz 14. aprīlim sanāks tikai uz ārkārtas sēdēm un komisiju sēdēm, kurās izskatīs ar koronavīrusa “Covid-19” ierobežošanas pasākumiem saistītus jautājumus. Piektdien parlaments atbalstīja arī valdības lēmumu uz mēnesi izsludināt ārkārtējo situāciju.
Strenči tiks pie Valmieras
Pamiera gaisotnē notika iepriekš neprognozēts balsojums par Varakļānu novada un Murmastienes pagasta iekļaušanu Latgalē – Rēzeknes novadā.
Pašvaldību robežas vēl būs jākoriģē, jo Varakļāni vienlaikus ir palikuši arī Madonas novadā.
Tāda situācija daļēji radās, jo Jaunās konservatīvās partijas (JKP) deputātiem, kas nepiedalījās frakciju sarunās, nebija saistošs tajā lemtais. Taču par Varakļānu atdošanu Latgalei nobalsoja ne tikai JKP, bet arī Nacionālās apvienības un “Saskaņas” deputāti.
Kā vēlāk skaidroja NA politiķi, tā nācies rīkoties, jo priekšlikums, kuru iesnieguši vairāki deputāti, uzskatāms par atsauktu tikai tad, ja tam piekrīt visi iesniedzēji. Uz trešo lasījumu arī vairs nebūtu iespējams iesniegt konceptuāli pretēju ierosinājumu, ja šis būtu noraidīts.
Vairākums arī vienojās Valmieras novadu paplašināt vēl vairāk,
līdztekus Rūjienai un Naukšēniem tajā iezīmējot arī Strenčus un nedalītus Beverīnas un Burtnieku novadus ar Trikātu un Ēveli. Valkas novads pagaidām ir saglabāts esošajās robežās.
J. Pūce žurnālistiem sacīja, ka
Valkas pašvaldība ir vienīgā problemātiskā teritorija, par kuru būs jāmeklē risinājums.
Esot skaidrs, ka tā nespēs pildīt visas pašvaldības funkcijas, tāpēc nāksies rast finansiālās iespējas, kā to atbalstīt, vai arī “jāmaina teritoriālais iedalījums”.
Iepriekš koalīcijā tika secināts, ka iespēju nav daudz, – tādā gadījumā Valka jāpievieno jau tā lielajam Valmieras novadam vai arī Smiltenes novadam, kam nebija atbalsta.
V. Valainis uzskata, ka problemātisko jautājumu esot vairāk – arī nepamatotā Jelgavas un Ventspils apvienošana ar lauku novadiem. Viņš cer, ka partiju vienošanās tiks ievērota un arī opozīciju iesaistīs neformālajās sarunās par reformu.
“Ir jādara viss, lai jaunajai novadu kartei būtu pēc iespējas lielāks parlamenta atbalsts, bet tāpēc mēs vēlamies, lai mūs uzklausa,” sacīja V. Valainis. Tagad ZZS balsoja pret šo likumprojektu, bet “Saskaņa” un vairāki neatkarīgie deputāti balsojumā nepiedalījās.
Projektu otrajā lasījumā atbalstīja 52 deputāti no koalīcijas, priekšlikumu iesniegšanai ir paredzētas divas nedēļas. Visus ierosinājumus atsauca arī “Saskaņas” deputāte Inga Goldberga, kura tāpat cer uz visu frakciju iesaistīšanu diskusijā.
Viens no viņas ierosinājumiem paredzēja Krāslavas novadam atdot atpakaļ ne tikai Šķeltovu un Grāverus, bet arī Kastuļinas pagastu, kas vienīgais no agrākajiem Krāslavas rajona pagastiem kā Aglonas novada daļa ir iekļauts Preiļu novadā.
Bordāna partija paliek savrup
Piektdien bija sestā diena, kad Saeima skatīja ar pašvaldību reformu saistīto likumu. Sēdes sākumā Viktors Valainis (ZZS) paziņoja, ka, ņemot vērā situāciju valstī, viņš un arī ZZS atsauks savus priekšlikumus, jo “apstākļos, kad valstij ir jādomā par vīrusa izraisītajām sekām, vairs nav iespējams fokusēties uz šo jautājumu”.
“Attīstībai/Par”, “Jaunās Vienotības”, Nacionālās apvienības un “KPV LV” frakciju vadītāji vienojās ar “Saskaņas” un ZZS pārstāvjiem par šādu rīcību, lai likumprojektu varētu pieņemt otrajā lasījumā.
Tikšanās notika Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces (NA) sanāksmju telpā, bet JKP sarunās neiesaistījās un tās frakcijas vadītāja vietnieks Krišjānis Feldmans Saeimas sēdē paziņoja, ka viņam neesot zināmas vienošanās, “kas tur pa kaktiem notiek”.
Deputāts “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka viņam nav jāvienojas ar “visādiem ZZS un pretvalstiskiem spēkiem”, ar ko domājis “Saskaņu”.
Neizpratnē par šādu JKP rīcību laikā, kad valstī ir ārkārtējā situācija, bija ne tikai ZZS un “Saskaņas” līderi, bet arī neatkarīgie deputāti Aldis Gobzems un Didzis Šmits, kurš pateicās “visiem, kas spēja vienoties un noslēgt pamieru”.
Boriss Cilevičs (“Saskaņa”) sēdē sacīja, ka ir laiks aizmirst pozīcijas un opozīcijas domstarpības, lai kopīgiem spēkiem “pārvarētu tās briesmas, kas draud”.
