Pamesto kūdrāju sakopšanu vēl tikai plāno 2
Latvijā ir pamesti un degradēti kūdrāji 18 010 ha kopplatībā, kuri pēc kūdras ieguves pabeigšanas vai pārtraukšanas nav tikuši sakopti. Lielākā daļa šo teritoriju nav dabiski atjaunojusies gadu desmitiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere apstiprina, ka pamesto un degradēto purvu, kā arī vēsturisko kūdras ieguves vietu rekultivācija Latvijā joprojām ir aktuāla.
Jautāta, ko iesākt ar šīm pamestajām platībām, Rudīte Vesere atbild, ka Latvijas apstākļiem piemērotie agrāko kūdras ieguves vietu rekultivācijas veidi ir vairāki.
Pirmais – renaturalizācija. Latvijā ir jau vairāk nekā desmit gadu dokumentēta pieredze izstrādātu kūdrāju renaturalizācijā, veicot mērķtiecīgu ūdens līmeņa paaugstināšanu bez purva augu reintrodukcijas. Latvijā ir maza pieredze purva augu reintrodukcijā.
Otrais – apmežošana: gan meža ieaudzēšana ilgtermiņā, gan koksnes biomasas audzēšana, ierīkojot kokaudžu stādījumus. Plaši meža ieaudzēšanas pētījumi Latvijā veikti Sedas purvā un Cenas tīrelī, pirms aptuveni 50 gadiem stādot dažādas koku sugas. Sedas purvā dažādu sugu kultūras ierīkotas 1964. gadā.
Trešais – aramzemes ierīkošana lauksaimniecības kultūru audzēšanai. Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves ietekmētas teritorijas, kur pēc rekultivācijas ierīkotas aramzemes un notiek intensīva lauksaimniecība. Lielākās šādas teritorijas ir Mārupes novadā, Cenas tīreļa masīvā.
Ceturtais – ogulāju audzēšana, piemēram, lielogu dzērvenes un krūmmellenes. Lielogu dzērveņu audzēšana atsevišķu eksperimentu veidā Latvijā sākta pirms 1990. gada, bet bijušajās kūdras ieguves vietās tā uzsākta 2003. gadā. Tikmēr krūmmelleņu audzēšana Latvijā uzsākta tikai šā gadsimta sākumā.
Piektais – paludikultūru audzēšana: purva augu audzēšana biomasas ražošanai. Latvijā pagaidām ir ļoti neliela pieredze paludikultūru audzēšanā, piemēram, Mālpils apkārtnē 2012. gadā izveidots sfagnu lauks uz zemā tipa kūdras slāņa.
Sestais – ūdenskrātuvju izveide. Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas vai atsevišķi kūdras ieguves lauki, kuri pēc kūdras ieguves ir applūdināti vai applūduši. Biežāk tas īstenots īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai teritorijās, kur kūdras ieguves nodrošināšanai ir izmantotas ūdens pārsūknēšanas stacijas, piemēram, Sedas purvā.
Septītais – ilggadīgo zālāju ierīkošana. Latvijā ir vairākas bijušās kūdras ieguves vietas, kur šobrīd tiek veikta intensīva lauksaimnieciskā darbība un ierīkoti kultivētie zālāji, piemēram, Cenas tīreļa masīvā Olaines novadā un Mārupes apkārtnē.
Pēc VARAM amatpersonas teiktā, šo pamesto teritoriju sakopšana vēl ir priekšā, un to īpašniekiem pašiem būs jāizvēlas piemērotākais zemes turpmākas izmantošanas veids. Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.– 2030. gadam paredzēts veicināt šo vēsturiski izmantoto kūdras ieguves vietu rekultivāciju.
