Pamest darbu KNAB nolēmis Streļčenoka kritiķis un oligarhu lietas izmeklētājs 3
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) nolēmis pamest tā dēvētās oligarhu lietas izmeklētājs Jānis Baumanis, kurš iepriekš arī nopietni kritizējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.
KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības valdes loceklis Baumanis, kura kontā ir arī tā dēvētās “Latvenergo” lietas izmeklēšana, nolēmis turpināt karjeru Augstākajā tiesā. Tiesas pārstāve Baiba Kataja aģentūrai LETA apliecināja, ka Baumanis ir izturējis konkursu uz zinātniski analītiskā padomnieka vietu Krimināllietu departamentā un drīzumā paredzēts noslēgt darba līgumu. Šādi padomnieku amati būs arī pārējos divos tiesas departamentos.
Baumanis nolēmis pamest KNAB vēl pirms oligarhu lietas nodošanas prokuratūrā kriminālvajāšanas sākšanai. Streļčenoks šogad 10.februārī žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē. Tobrīd lēmumi par atzīšanu par aizdomās turētajiem vēl nebija pieņemti.
KNAB preses pārstāve Laura Dūša pastāstīja, ka pie minētās lietas strādā vairāki darbinieki un lietas uzraudzību īsteno tiešais izmeklētāju priekšnieks, kas arī veiks nepieciešamos pasākumus, lai lietu izskatītu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktai kārtībai un termiņiem.
Dūša norādīja, ka darbinieku rotācija ir normāls un pat nepieciešams process jebkurā iestādē un KNAB pauž gandarījumu, ka profesionāli KNAB izmeklētāji ir konkurētspējīgi darba tirgū un iztur konkursus uz citiem amatiem, taču vienlaikus izsaka nožēlu, ka profesionāls darbinieks pamet darbu KNAB.
Ņemot vērā, ka parasti aizejošie darbinieki sāk darbu institūcijās, kurās atalgojums ir augstāks, KNAB meklē iespējas darbinieku atalgojuma paaugstināšanai.
KNAB saņem daudz pieteikumu uz vakantajiem amatiem, secinot, ka joprojām iedzīvotāji uzskata, ka KNAB ir prestiža darbavieta, šobrīd notiek vairāk nekā 100 saņemto pretendentu pieteikumu izvērtēšana uz vakantajiem amatiem.
Līdz ar Baumaņa aiziešanu no KNAB šogad ir aizgājis kopumā tikai viens darbinieks, savukārt darbā pieņemti seši. Pēdējo trīs gadu laikā izmeklētāji pametuši darbu KNAB pēc savas iniciatīvas, izņemot vienu izmeklētāju 2011.gadā, kuram atbrīvošana no darba piemērota kā disciplinārsods.
Darbinieku mainības rezultātā pašlaik ir tikai viens vakants izmeklētāja amats. Jautājumā par vakanto amatu aizpildīšanu KNAB informē, ka ierosinājumu par vakantā amata aizpildīšanu sniedz darbinieks, kura padotībā tas atrodas, un pēc tam lēmumu pieņem KNAB priekšnieks.
Baumanis un cita nu jau darbu KNAB pametusī Izmeklēšanas nodaļas amatpersona Signe Bole 2013.gada rudenī pauda pārliecību, ka Streļčenoks maldina sabiedrību un vājina korupcijas apkarošanu. Toreiz arī viņi aicināja sākt Streļčenoka darbības rezultātu un profesionālās atbilstības novērtēšanu.
Izmeklētāji pauda, ka ar autoritāru vadības stilu, pārspīlētām birokrātiskām un administratīvām metodēm tiek apgrūtināts un pat dažreiz paralizēts viņu darbs. Vienlaikus arī netiek sasauktas biroja padomes sēdes, tiek likvidētas koleģiālās institūcijas, notiek vēršanās pret darbiniekiem un izskausta profesionālā iniciatīva.
Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
Sākotnēji lietā bija iesaistītas un tiesiskais statuss piemērots 11 personām. KNAB veicis kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu
īpašumos – Aivara Lemberga Puzes īpašumā, Rīgas domē un brīvostas pārvaldē, Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenei piederošās SIA “Uzņēmumu vadība un konsultācijas” (UVK) telpās un citos uzņēmumos.
Kratīšanas notikušas arī laikraksta “Neatkarīgā Rīta Avīze” izdevēja SIA “Mediju nams” telpās, kā arī toreizējā AS “Diena” kontrolpaketes īpašnieka Viestura Koziola kabinetā. Tāpat KNAB vērsās Saeimā ar lūgumu dot atļauju veikt kratīšanu deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietā, tomēr Saeima atļauju kratīšanai nedeva.
