Pamatvērtību audits: ko atklāj pirmais EK ziņojums par tiesiskuma situāciju? 0
Uldis Šmits, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušā mēneša beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar pirmo visas Eiropas Savienības dalībvalstis aptverošo gada ziņojumu par tiesiskuma situāciju. Iniciatīvas mērķis ir paplašināt šajā jomā jau esošo instrumentu klāstu, kā arī sākt iekļaujošas debates, lai izplatītu noderīgu pieredzi un stiprinātu tiesiskuma kultūru.
Dokuments tapis, balstoties uz oficiālo informāciju, dalībvalstu apmeklējumos gūtajām atziņām un “ieinteresēto personu ieguldījumu apspriešanā”. Ziņojuma tapšanas gaitā sarīkotas vairāk nekā trīssimt virtuālas sanāksmes ar dalībvalstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju piedalīšanos.
Vērtējumam tika pakļauti “četri galvenie pīlāri, kas būtiski ietekmē tiesiskumu, proti, šādi: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumi, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība, kā arī citi institucionāli jautājumi, kas saistīti ar līdzsvara un atsvara sistēmu, kura ir ļoti svarīga efektīvai demokrātiskai pārvaldībai”, sacīts komisijas paziņojumā.
Latvija – pa vidu
Attiecībā uz tiesu sistēmām norādīts, ka vairākas dalībvalstis veic reformas, lai nostiprinātu tiesu neatkarību. Taču atsevišķos gadījumos, gluži pretēji, reformu aizsegā pieaug tiesu varas atkarība no izpildvaras un lēmējvaras. (Citiem vārdiem, no valdošajiem politiķiem. Tāpēc uzsākta pārkāpuma procedūra pret Poliju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu.)
Analizējot kopējās tendences, konstatēta arī līdzekļu nepietiekamība un nepieciešamība pielāgot tiesas digitālajam laikmetam, tas īpaši izpaudās pandēmijas krīzes apstākļos.
Latvijai veltītajā ziņojuma sadaļā visumā pozitīvi novērtēti 2018. gadā ieviestie grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kuri paplašina Tieslietu padomes pilnvaru loku.
Tomēr tās darbu apgrūtina ierobežotie resursi un personāla trūkums. Secināts, ka sabiedrības un uzņēmēju priekšstatā tiesu neatkarības līmenis ir vidējs – 45% respondentu to pat uzskata par diezgan lielu vai ļoti lielu. Turpretī “lietas, kas saistās ar noziedzīgiem nodarījumiem ekonomikas un finanšu jomā, mēdz ieilgt”.
Korupcija ievilcina tiesāšanos
Ilgā tiesāšanās ir Eiropā samērā izplatīta parādība, kurai ir saskarsmes punkti ar ziņojumā izvērsti aplūkoto korupcijas apkarošanu, jo daudzās valstīs joprojām sastopamas “problēmas ar kriminālizmeklēšanas, kriminālvajāšanas un korupcijas, tostarp augsta līmeņa korupcijas, lietu izskatīšanas efektivitāti”. (Novērotāji šajā sakarā piemin Čehijas premjeram Andrejam Babišam piedēvētos interešu konfliktus un tiesiskā ziņā apšaubāmu ES fondu naudas izlietojumu.)
Vislabākajā situācijā atrodas ziemeļvalstis – Dānija, Somija un Zviedrija, kuru panākumi izskaidrojami ne tik daudz ar likumu bardzību, cik ar pilsoņiem piemītošo pat sīkus koruptīvus darījumus noraidošo kultūru.
Sadaļā par Latviju, starp citu, sacīts, ka atbilstoši “Transparency International” 2020. gada korupcijas uztveres indeksam valsts ierindojusies 13. vietā Eiropas Savienībā un 44. vietā pasaulē.
Savukārt jaunākajā “Eirobarometra” aptaujā 84% respondentu (un 77% uzņēmumu) izteikušies, ka, viņuprāt, korupcija valstī ir izplatīta. ES vidēji tā uzskata 71 procents. Pilnveidojot pretkorupcijas regulējumu, “turpinās darbs ar tiesību aktiem, lai uzlabotu lobēšanas pārredzamību un stiprinātu interešu konfliktu novēršanu”.
Plašsaziņas līdzekļi – daudzveidīgi
Plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Eiropas Savienība kopumā izceļas ar augstiem plurālisma standartiem. Prese sevi apliecinājusi kā nozīmīgu faktoru koronavīrusa pandēmijas laikā un cīņā pret dezinformāciju.
Taču pastāv izņēmumi, finansējuma nepietiekamība un politizācijas riski. Žurnālisti nereti saņem draudus un tiek pakļauti uzbrukumiem viņu profesionālo pienākumu veikšanas dēļ. (Jāatceras kaut vai Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas-Galicijas slepkavības lieta.)
Izklāstītie vispārējie secinājumi vairāk vai mazāk raksturo arī konkrēto situāciju Latvijā, kura organizācijas “Reportieri bez robežām” vērtējumā ieņem 22. vietu pasaulē.
Savukārt institucionālā līdzsvara un atsvara sistēmā īpaši svarīga loma atvēlēta pilsoniskās sabiedrības iespējām, tāpēc ziņojumā ir atsauces uz starptautiskās organizācijas “Civicus” sastādīto “pilsoniskās telpas reitingu”.
Latvija tajā figurē ES vidusmēra pozīcijās. Valstī “tiek gatavotas jaunas Saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2021. – 2027. gadam”.
Debates jau sākas
Savi trūkumi novēroti visur, bet kritikas lauvas tiesu ir izpelnījušās Ungārija, Polija un Bulgārija. Arī pretsparu nenācās ilgi gaidīt, kā jau varēja paredzēt, asākos iebildumus Briselei adresēja oficiālā Budapešta.
Turklāt tieši pirms ziņojuma publicēšanas Urzula fon der Leiena saņēma Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna vēstuli ar prasību atstādināt no amata Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieci Veru Jurovu.
Viņa intervijā žurnālam “Der Spiegel” bija nodēvējusi Orbāna veidoto “neliberālo demokrātiju” par “slimu demokrātiju”. Fon der Leiena minēto prasību noraidīja, taču tā savā ziņā ievadīja Budapeštas atbildes reakciju uz ziņojumu.
Ungārijas tieslietu ministre Judīte Varga feisbukā apgalvoja, ka dokuments nevar kalpot par pamatu turpmākajām diskusijām, jo ir nepatiess un satur informāciju, ko sniegušas organizācijas, kuras iesaistītas Ungārijai naidīgā politiskā kampaņā. (Respektīvi, Džordža Sorosa finansētas organizācijas.) Patiesībā, klāstīja ministre, valstī valda īstens plurālisms gan sabiedrībā, gan medijos atšķirībā no Rietumeiropas, kur nomācoši dominē kreisās un liberālās nostādnes.
Bet kritika izskanējusi arī no tiem, kuri domā, ka tiesiskuma pārkāpēji arvien izkļūst sveikā, “Greenpeace” pat salīdzina komisiju ar suni, kas rej, bet nekož.
Tomēr jāatceras notikumi ziņojuma fonā. Proti, pret Poliju un Ungāriju attiecīgi 2017. un 2018. gadā ievadītās, taču tagad piebremzētās pārkāpuma procedūras.
Kā arī paredzētās diskusijas par ES naudas piešķīrumu saistīšanu ar pamatvērtību respektēšanu, izskatot vispirms Eiropas Parlamentā ES prezidentvalsts Vācijas priekšlikumu, kas būtībā ir kompromiss par komisijas agrāk izstrādāto piedāvājumu.
Viedokļu polarizācija tomēr nav izzudusi, tāpēc var iestrēgt arī ES 2021.–2027. gada budžeta un ekonomikas atveseļošanas plāna apstiprināšana. Tādējādi tiesiskuma tēma nav un droši vien nebūs izsmelta.
Viedokļi
Vera Jurova, EK priekšsēdētājas vietniece vērtību un pārredzamības jautājumos: “Jaunajā ziņojumā pirmo reizi vienādā mērā aplūkotas visas dalībvalstis, lai apzinātu tendences tiesiskuma jomā un palīdzētu nepieļaut nopietnu problēmu rašanos. Ikvienam iedzīvotājam vajadzētu būt pieejamiem neatkarīgiem tiesnešiem, ikvienam iedzīvotājam ir tiesības izmantot brīvu un plurālistisku plašsaziņas līdzekļu sniegtās priekšrocības un paļauties uz to, ka viņa pamattiesības tiks ievērotas. Tikai tad mēs varam sevi saukt par patiesi demokrātisku savienību.”
Didjē Reinderss, ES tieslietu komisārs: “Jaunais ziņojums par tiesiskumu ir sākums atklātam un regulāram dialogam ar katru dalībvalsti, un tas ir veids, kā varam apmainīties ar labas prakses piemēriem un nepieļaut problēmas, pirms tās iesakņojas.”
