Pamatskolā apgūst lineārus algoritmus 0
Ja skolēns apgūst mācību priekšmetu “Datorika”, viņš gūst zināšanas, kas noder arī citos mācību priekšmetos. Turklāt attīstās skolēnu algoritmiskā un loģiskā domāšana, bez kuras nevar iztikt arī citos mācību priekšmetos.
Tādi ir būtiskākie secinājumi, kas radušies pedagogiem, kuri šogad pilotprojekta gaitā skolās izmēģināja jauno mācību priekšmetu. Skolotāji atzinuši, ka, piemēram, projektā iesaistītajiem pirmklasniekiem visvairāk uzlabojušās prasmes atrast un izmantot dažādus informācijas avotus, kā arī izvērtēt tās ticamību. Savukārt ceturtklasnieki visstraujāk apguvuši dažādus datorikas terminus, taču arī viņi krietni uzlabojuši prasmes atrast tīmeklī dažāda veida informāciju.
Iesaistīti 9084 skolēni
Šajā mācību gadā jaunais mācību priekšmets izmēģināts (aprobēts) 153 pilotskolās, piedāvājot piecas dažādas datorikas mācību programmas. Pirmā paredzēta skolēniem no 1. līdz 9. klasei skolās, kas īsteno pamatizglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Otrā piemērota 1. līdz 3. klašu skolēniem integrētai datorikas jautājumu apguvei. Šīm klasēm tātad nevajadzēja apgūt datoriku atsevišķā mācību priekšmetā. Datorikas tēmas bija integrētas citos mācību priekšmetos, un tās visbiežāk mācīja nevis datorikas, bet gan sākumskolas skolotājs, kas jaunāko klašu skolēniem māca teju visus mācību priekšmetus. Trešā mācību programma bija paredzēta skolēniem no 4. līdz 6. klasei, ceturtā – 7. līdz 9. klasei, bet piektā izveidota padziļinātai datorikas apguvei 7. līdz 9. klasē. Šo programmu izvēlējās aprobēt vismazāk skolu – tikai 18. Kopumā aprobācijā piedalījās 9084 skolēni (visvairāk – pirmklasnieku) un vairāk nekā 200 skolotāju. Gan pirmajās, gan ceturtajās klasēs lielākajā daļā gadījumu “Datorika” mācību programmā netika iekļauta kā obligāts mācību priekšmets, bet tika pasniegts fakultatīvi. Tomēr tik un tā to pārsvarā apguva visi klases skolēni.
Ko mācīja?
Jau no 1. klases visiem pilotprojektā iesaistītajiem skolēniem bija jāapgūst lineāri algoritmi, bez kuriem nevar iztikt programmēšanā. Pirmklasniekiem mācību gada laikā bija jāmācās septiņi dažādi datorikas temati – pirmie soļi pie datora, zīmēšana, tekstapstrāde u. c. Starp piedāvātajiem skolotāji par visneatbilstošāko pirmklasniekiem nosauca tematu “Informācijas apmaiņas, drošība”, jo daļa pedagogu uzskata, ka šajā vecumā skolēniem tas vēl nav aktuāli. Daļa skolotāju atzinusi, ka piedāvātā programma pirmklasniekiem bijusi par grūtu, toties citi apgalvoja pretējo. Dažās skolās programmas apguvi apgrūtinājis tas, ka ir skolēni, kuri 1. klases otrajā semestrī joprojām lāga nemāk lasīt un rakstīt. Tomēr 89 procentos pilotprojektā iesaistīto skolu aprobēto programmu turpinās īstenot arī nākamajā mācību gadā.
Ceturtklasniekiem piedāvātie temati lielākoties bija līdzīgi, taču citas grūtības pakāpes. Skolotāji atzina, ka visgrūtāk šai vecuma grupai bija tikt galā ar video un attēlu apstrādi, bet visvieglāk bērni apguvuši prezentāciju veidošanu. 78 procentos gadījumu skolas turpinās mācīt datoriku tādā pašā veidā. Pārējie vai nu meklēs citas formas datorikas apguvei, vai, piemēram, skolotāju trūkuma dēļ datorikas mācīšanu atliks.
2018./2019. mācību gadā tiks ieviests jaunais, uz kompetencēm balstītais mācību saturs, kurā iekļautas arī datorikas prasmes. To vispirms sāks apgūt visi pirmklasnieki un ceturtklasnieki, bet pēc tam jauno mācību saturu pamazām piedāvās arvien vairāk klasēm, plāno Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Patlaban IT tehnoloģijas skolēni Latvijā apgūst mācību priekšmetā “Informātika”, taču tikai no 5. klases. Agrāku IT jomas apguvi, kā arī programmēšanas pamatu mācīšanu bērniem atbalsta šīs nozares uzņēmēji. Piemēram, uzņēmums “Accenture” izveidojis projektu “Start(it)”, kura gaitā programmēšanā apmācīti skolotāji, kā arī izveidoti mācību materiāli šajā jomā. Tie lieti izmantoti arī pilotprojektā iesaistītajās skolās.
PIEREDZE
Normunds Svētiņš, Druvas vidusskolas informātikas skolotājs: “Druvas vidusskolā pilotprojektā iekļāvām 1., 4. un 7. klases. Mūsu skolā datorikas priekšmets visorganiskāk iekļāvās 1. un 4. klasē, bet iemesli tam ir tīri subjektīvi. 1. klasē stundas vadīja audzinātāja, kas ir liela šī projekta entuziaste, darbojās kopā ar informātikas skolotāju, tāpēc projekta stundas ar nelielām korekcijām izdevās tīri labas. 4. klasē mācījās bērni ar labām datoriemaņām. 7. klases skolēni mūsu skolā bija īpaši nemotivēti, tāpēc īsti neizdevās realizēt visu projektā paredzēto. Pats esmu datorikas mācību programmas līdzautors un esmu izveidojis arī dažus stundu paraugus. Uzskatu, ka datorikas priekšmets ir ieviešams visās pamatskolas klasēs, taču nedrīkst saforsēt – jāatrod, kuras tēmas ir vispiemērotākās katram vecumposmam. Visu laiku jāanalizē situācija un, iespējams, jāizdara izmaiņas gan programmas saturā, gan tēmu pēctecībā. Pēdējo gadu laikā stipri mainījusies skolēnu attieksme pret datorikas priekšmetu, taču skolēni IT tehnoloģijas ne vienmēr vēlas izmantot mācībām. Pilotprojekts ir liels solis uz to, lai palielinātos cilvēku skaits, kas var strādāt ar IT saistītās profesijās. Tomēr jāsaprot arī, ka ne visi var un grib strādāt šajā jomā.”
