Pamatīgs īssavienojums ar sprakšķēšanu iestājies Latvijā atlikušo divu centrālo televīziju attiecībās. Egila Līcīša feļetons 3
Zibeņo un pērkoņo ne tikai dabā, bet pamatīgs īssavienojums ar sprakšķēšanu iestājies Latvijā atlikušo divu centrālo televīziju attiecībās.
Konflikta cēlonis ir pulksten 20.00, kad gan sabiedriskā Latvijas televīzija, gan komercstacija “TV3” uzskata par nepieciešamu sākt vakara ziņu pārraides.
Senākos laikos, kad Latvijā vēl pastāvēja trīs vadošie televīzijas kanāli, par laiku, kad iezvanīt jaunumus, varēja vienoties bez pretenzijām citam pret citu.
“TV3” kanāls “gāja augšā” pirmais 19.00, LNT ziņas sākās 20.00, un LTV “Panorāma”, kā gadiem ierasts, noslēdza glīti izkārtoto rindiņu ar sagatavoto dienas jaunumu apskatu 20.30 pēc paveiktiem ikdienas darbiem un ieturētām vakariņām.
Cilvēki, kurus interesē tuvu un tālu salasīta informācija, varēja apsēsties dīvānā un visa vakara garumā “nogaršot” piedevās un desertā, kādi pīrāgi izcepti 3. kanāla cilvēkiem, kādas saldās tortītes savīkšījuši LNT kolēgas, kādas lašmaizītes sasmērējuši LTV Ziņu dienesta reportieri, “panorāmieši”.
Tur džinkst kā lapseņu pudurī, ikvakara informatīvās programmas sagājušas šķērsām un klājas viena otrai pāri – par postu skatītājiem.
Jūtelīgiem sieviešiem nāk virsū raudas, zinātkāri vecāki vīri vada bezmiega naktis, štukojot, kura vēsts palaista garām, kuri žurnālisti zināja ko vairāk pastāstīt un vai nevajadzēja pārslēgt uz otru kanālu.
Tā ir ziņu dienestu sacensība par to, kurš kanāls pirmais pamanīs tirgū šīgada meža veltes gailenes, kurš reportieris aizsteigsies iemūžināt unikālos kadros Kurzemes jūrmalā izskalotu milzīgu mencu un kurš būs klāt, kad no Daugavas makšķernieks izcels samu jaunā Latvijas rekorda svarā.
Kādam jāuzņemas kinooperatora Roberta Kapas loma, jo skatītāji nedrīkst palikt neinformēti, ja D-dienā, X stundā uz Zemes notiks marsiešu invāzija, un tāpat, riskējot ar kailo dzīvību, TV žurnālistam jāielaužas aiz septiņiem zieģeļiem aizzīmogotajā parlamenta namā, lai cilvēki uzzinātu kaut kripatiņu jaunumu, kas tiek plānots un darīts pašreiz vienīgajā pāri palikušajā Eiropas nocietinātajā zonā, kur, noslēgušies no visas apkārtējās pasaules, pandēmijas apstākļos strādā, ražo likumus, pieņem svarīgus lēmumus mūsu drosmīgie tautas priekšstāvji, simts Saeimas gudrie.
Likvidējot LNT kanālu, “TV3” aizņēma “neatkarīgo” ziņu rentes vietu astoņos vakarā, bet, iestājoties ārkārtas stāvoklim uzbrūkošā koronavīrusa dēļ, arī Zaķusalas televīzija pieteicās uz šiem pašiem astoņiem vakarā, pamatojot ar apstākli, ka cilvēkiem domātā aktuālā vēstījuma apjoms palielinās.
Ja to vēl, zobus sakoduši, konkurenti pacieta, tad sekojošo paziņojumu, ka, situācijai normalizējoties, LTV “Panorāma” arī turpmāk sāksies 20.00, jau uzskatīja par necienīgu izturēšanos un naidpilnu kara pieteikumu.
Nu jau divas brīvdienas pēc kārtas “TV3” taisīja atbildes gājienu un populāro izmeklējošo raidījumu “Nekā personīga” pārcēla uz nelaimīgajiem 20.00, kad sākas svētdienas “Panorāma” un LTV žurnālistu – pētnieku pārraide “De facto”.
“Varat iesālīties ar savām ziņām!” – lūpu uzmet vieni. “Mēs neatkāpsimies ne par ētera minūti!”– par savām tiesībām iestājas otri.
Kā āži uz vienas laipas sastapušies un iespītējušies ne jau žurnālisti, cilvēki ar mikrofonu, kuri velk safilmētos materiālus kā vāveres riekstus uz migu, kā sīļi ozola zīles uz dobumu.
No abu kanālu ziņu veidotājiem daudzi strādājuši kā sabiedriskajā televīzijā, tā pie privātiem maizes devējiem, viņu vidū ir veidojušās pāru attiecības un radušās ģimenes – konfrontē priekšniecība, lai piespiestu skatītājus izslēgt konkurentu kanālu.
Lūdzu, lūdzu, – nododu miljonu skatītāju auditorijas viedokli – pārstāt naidoties un atkāpties vecajās pozīcijās, kad “TV3” ziņas sākās septiņos.
Citādi – nekā personīga, bet arī man ikvakara obligātais rituālais pienākums ir noskatīties “TV Panorāmu”, un tā esmu palicis neziņā, vai “TV3” ziņas vēl lasa Arnis Krauze vai diktora arodu pārņēmis kāds cits jauneklis.