Pamatīgi ieilgusi sertifikāta kārtošana Latvijas zivju produkcijas eksportam uz Brazīliju 0
Vairāk nekā piecus gadus ieilgusi sertifikāta kārtošana Latvijas zivju produkcijas eksportam uz Brazīliju, atzina Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).
PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere sacīja, ka pagaidām nav prognozējams, kad un kā Latvijas zivju produkcijas eksporta sertifikāta kārtošana uz Brazīliju varētu noslēgties – tas lielā mērā atkarīgs no Brazīlijas ieinteresētības konkrēto produktu ievešanā, kā arī tās atbildīgā dienesta operativitātes un konstruktīvas darbības.
Pēc viņas teiktā, ir valstis, ar kurām tirdzniecības iespēju, tostarp, sertifikāta saskaņošana aizņem dažus mēnešus, bet ir valstis, piemēram, Brazīlija, ar kurām tas rit vairākus gadus, jo tās prasa aizpildīt apjomīgas anketas ražotājvalsts uzraudzības ekvivalences izvērtēšanai, var pieprasīt izvērtēt konkrētus uzņēmumus, kā arī importētājvalsts atbildīgais dienests var vēlēties veikt inspekciju potenciālajā eksportējošajā uzņēmumā.
Meistere minēja, ka pēc Brazīlijas kompetento iestāžu pieprasījuma PVD ir sniedzis apjomīgu informāciju par zvejas nozares uzņēmumu valsts uzraudzību Latvijā, norādot zivju sugas un produktus, kurus no Latvijas potenciāli varētu eksportēt turp. Līdz šim atbilde no Brazīlijas nav saņemta. Termiņš, cik ilgā laikā Brazīlijas atbildīgā dienesta komisijai jāierodas Latvijā, lai pārbaudītu Latvijas zivrūpnieku produkciju, gan neesot limitēts.
Jaunievēlētais Saeimas deputāts, Latvijas Zivrūpnieku savienības (LZS) prezidents Didzis Šmits (KPV.LV) teica, ka Latvijas zivrūpnieki jau vairākus gadus mēģina iegūt zvejas produktu eksporta sertifikātu uz Brazīliju, un šobrīd ir saskaņoti visi nepieciešamie dokumenti, lai tas īstenotos, taču Brazīlijas atbildīgā dienesta vizīte joprojām nav notikusi. “Pagaidām nav izdevies iegūt eksporta sertifikātu uz Brazīliju. Vairākus gadus par to cīnāmies, un ļoti tālu esam tikuši, atlicis šo procesu novest līdz galam,” viņš teica.
Šmits atzīmēja, ka nozarei ir ļoti svarīgi iegūt attiecīgo sertifikātu, jo Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem būtu daudz potenciālu pasūtījumu, turklāt, iekļūstot Brazīlijas tirgū, Latvijas zivju produkcijas eksportam būtu pieejamas citas Dienvidamerikas valstis.
Pēc Šmita teiktā, Latvijas vēstniecības atvēršana Brazīlijā būtu solis tuvāk šī mērķa sasniegšanai. “Brazīlijā jau sen ir plānots atvērt Latvijas vēstniecību, taču joprojām tas nav noticis. Domāju, ka nākamais gads ir tas laiks, kad pēc iespējas ātrāk tas ir jāizdara,” viņš sacīja.
Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) preses sekretārs Gints Jegermanis teica, ka prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā ministrija lūgusi 12,84 miljonus eiro, tostarp 2,9 miljoni eiro lūgti vēstniecību atvēršanai Austrālijā un Brazīlijā. Latvijas vēstniecības Brazīlijā atvēršana dotu efektīvu Latvijas interešu pārstāvību Latīņamerikas reģionā un sekmētu ekonomisko sadarbību. “ĀM ir pamatojusi, kāpēc mēs vēlētos šādu vēstniecību atvērt. Tagad viss ir gaidīšanas rezultātā, kamēr apstiprinās jauno valdību un nākamā gada budžetu,” viņš skaidroja.
LZS apvieno vadošos zivju pārstrādes uzņēmumus Latvijā. Pirms Krievijas veterinārā fitosanitārā dienesta lieguma ievest Latvijas zivju pārstrādes produktus, eksporta apjoms uz Krieviju veidoja aptuveni 100 miljonus eiro gadā, nozarē nodarbinot virs 5000 cilvēku.
