Pamata ārstniecības pakalpojumus nekoncentrēs lielajās slimnīcās 0
Pamata ārstniecības pakalpojumi, kuri iedzīvotājiem ir biežāk nepieciešami, tiks saglabāti tuvāk pacientu dzīvesvietām, un tos nav paredzēts koncentrēt tikai lielajās slimnīcās, aģentūrai LETA pavēstīja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, tādējādi noraidot Preiļu slimnīcas paustās bažas par daļas pakalpojumu likvidēšanu.
SIA “Preiļu slimnīca” ir saņēmusi informatīvā ziņojuma projektu par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju, kurā Preiļu slimnīca ir definēta kā pirmā līmeņa slimnīca, kas nozīmē veselības aprūpes pakalpojumu skaita samazināšanu tajā. Turklāt informatīvajā ziņojumā nav skaidrojuma par pakalpojumiem, kurus sniegs pirmā līmeņa slimnīca pēc reformas.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, pazeminoties Preiļu slimnīcas līmenim, ir jālikvidē atsevišķi tajā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, proti, akūtā ginekoloģijas un dzemdību palīdzība slimnīcā un uzņemšanas nodaļā, diennakts neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā, nodrošinot ķirurga, ginekologa, radiologa, anesteziologa pakalpojumus, datortomogrāfijas valsts dotēto pakalpojumu, kurš atbilst otrā līmeņa slimnīcām, kā arī intensīvā terapija un akūtā palīdzība Terapijas nodaļā.
Šneiders skaidroja, ka slimnīcu sniegto pakalpojumu finansēšana atbilstoši noteiktam slimnīcu līmenim tika sākta 2019.gada 1.aprīlī, lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Attiecīgi slimnīcas tika iedalītas piecos līmeņos, definējot katram līmenim sniegto veselības aprūpes pakalpojumu veidu un apjomu, savukārt, lai pārliecinātos par pacientiem pieejamiem pakalpojumiem un to kvalitāti, tiek vērtēta slimnīcu spēja nodrošināt slimnīcu līmenim atbilstošus pakalpojumus.
Viņš norādīja, ka slimnīcu vērtēšana tiek veikta, balstoties uz īstenotām pārbaudēm slimnīcās un slimnīcu rezultatīviem rādītājiem ar mērķi efektīvāk plānot nepieciešamo infrastruktūru un cilvēkresursus, nodrošinot vienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību un vienlīdzīgu pakalpojumu kvalitāti, vienlaikus attīstot ilgtspējīgu un perspektīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu.
Vērtēta tiek ne tikai reālā pakalpojumu pieejamība pret slimnīcas līmenim noteikto, bet arī pakalpojumu kvalitāte, proti, ir noteikts manipulāciju vai pacientu skaits, ko katrs speciālists veic vai apkalpo gada laikā, lai varētu secināt, ka konkrētais mediķis vai slimnīca var sniegt kvalitatīvu pakalpojumu.
Šogad, vērtējot slimnīcu spēju nodrošināt noteikta darbības profila pakalpojumus, tika ņemta vērā arī Covid-19 pandēmijas laikā gūtā pieredze. Ārkārtas situācija veselības aprūpē parādīja, cik liela nozīme ir katrai slimnīcai un to spējai sadarboties, lai operatīvi īsā laikā, savstarpēji sadarbojoties, iegūtu nepieciešamos resursus stacionāro pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai, sacīja Šneiders.
Vienlaikus tika konstatēts, ka neatkarīgi no slimnīcu līmeņa vai aprīkojuma, dažādu veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamība slimnīcās ir kļuvusi sistemātiska, jo slimnīcas ilgstoši nespēj piesaistīt attiecīgos speciālistus, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumus. Plānots, ka, ja kāda slimnīca kādu pakalpojumu nevar nodrošināt vai sniegt kvalitātes prasību neizpildes dēļ, tad šāds pakalpojums turpmāk netiks atmaksāts.
Lai stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi tiktu sniegti atbilstošajā vietā un laikā, plānots noteikt obligātos profilus, kurus slimnīcai ir jānodrošina, vienlaikus nosakot vienotas prasības profila nodrošināšanā. Obligātie profili tiks noteikti atbilstoši slimnīcas līmenim.
Slimnīcas varēs nodrošināt arī papildu profilus, ja šī pakalpojuma nepieciešamību akceptēs VM un slimnīcai būs pieejams atbilstošs cilvēkresursu un materiāltehniskais nodrošinājums, kā arī slimnīca spēs nodrošināt neatliekamo palīdzību šajā profilā un atbilstošā kvalitātē.Tāpat ir plānots noteikt pakalpojumu profilā nodrošināmo apjomu, infrastruktūru, materiāltehnisko nodrošinājumu, cilvēkresursus un kvalitātes kritērijus.
“Mūsu iecere ir iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai nodrošināt primārās veselības aprūpes pakalpojumus, ambulatoro palīdzību dienas stacionāros un ambulatori. Turpretī akūtos un sarežģītos gadījumos Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests pacientu nogādās uz tuvāko slimnīcu, kurā ir pretī profesionāļu komanda, kas veic nepieciešamos izmeklējums un nodrošina drošu un kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu,” skaidroja Šneiders.
Paredzēts, ka tuvu dzīvesvietai iedzīvotājiem būs pieejama stacionārās ārstniecības iestādēs aprūpe un terapija, bet sarežģītākas operācijas un komplicētāka ārstēšanu nodrošinās reģionālajās un klīniskās universitāšu slimnīcās, kurās ir nepieciešamais ārstu speciālistu nodrošinājums, pieejamas atbilstošas tehnoloģijas, speciālistu un aprūpes personāla diennakts klātbūtne.
VM vērtējumā, šāda pieeja būs pacientam draudzīgāka, kā arī efektīvāk tiks izmantoti veselības aprūpei atvēlētie līdzekļi.
Līdz ar to, pēc ministrijas paustā, bažām nav pamata. Šogad tiks izstrādāti kritēriji, ar ko slimnīcas tiks iepazīstinātas, bet to izpildi vērtēs nākamā gada laikā, ņemot vērā arī iestādes cilvēkresursus, neatliekamās medicīniskās palīdzības pieejamību un ambulatoro pakalpojumu pieejamību. Tāpat tiks vērtēti ārstniecības pakalpojumu profili, kuri turpmāk tiktu nodrošināti.
VM uzsver, ka tādi pamata pakalpojumi kā terapija, ķirurģija, ginekoloģija un citi, kuri iedzīvotājiem ir biežāk nepieciešami, saglabāsies tuvāk pacientu dzīvesvietām un tos nav paredzēts koncentrēt lielajās slimnīcās. Ja slimnīca varēs nodrošināt gan nepieciešamos cilvēkresursus, gan iekārtas un aprīkojumu, kā arī noteiktu pakalpojumu apjomu un darbību diennakts režīmā, slimnīca varēs turpināt sniegt līdzšinējo pakalpojumu klāstu.
Jau vēstīts, ka Preiļu slimnīca nosūtījusi oficiālu vēstuli VM, kurā pieprasīja skaidrojumu par veselības aprūpes pakalpojumu likvidāciju, plānojot samazināt reģionālās slimnīcas līmeni.
“Preiļu slimnīca” ir saņēmusi informatīvā ziņojuma projektu par slimnīcu tīkla attīstības stratēģiju, kurā tā ir definēta kā pirmā līmeņa slimnīca, bet ziņojumā neesot skaidrojuma par pakalpojumiem, kurus sniegs pirmā līmeņa slimnīca pēc reformas.
Vienīgais normatīvais dokuments, kas nosaka darba organizāciju atbilstoši katras slimnīcas līmenim, ir Ministru kabineta noteikumi “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, uzsver slimnīcā. No tā izriet, ka, pazeminoties Preiļu slimnīcas līmenim, ir jālikvidē veselības aprūpes pakalpojumi, proti, akūtā ginekoloģijas un dzemdību palīdzība slimnīcā un uzņemšanas nodaļā, diennakts neatliekamā palīdzība uzņemšanas nodaļā, nodrošinot ķirurga, ginekologa, radiologa, anesteziologa pakalpojumus, datortomogrāfijas valsts dotēto pakalpojumu, kurš atbilst otrā līmeņa slimnīcām, kā arī intensīvā terapija un akūtā palīdzība Terapijas nodaļā. Visi šie pakalpojumi slimnīcā patlaban esot nodrošināti atbilstoši normatīvajām prasībām.
Slimnīcas valde un mediķi norāda uz neizbēgamu pakalpojumu likvidāciju reģionā, zaudējot darbiniekus, kuri reformas rezultātā aizies no medicīnas vai sameklēs citu uzņēmumu. Tas spēcīgi ietekmēs ambulatoro pakalpojumu pieejamību un apjomu. Dienas stacionārā tiktu pārtraukti vai būtiski samazināti apjomi plānveida ķirurģijai, traumatoloģijai, ginekoloģijai, ultrasonogrāfijai, endoskopijai, rentgenoloģijai un datortomogrāfijai, norāda slimnīcā.
Tādēļ vēstulē Preiļu slimnīca pieprasa skaidrojumu par to, kad ir plānots sākt īstenot šo reformu, kādus veselības aprūpes pakalpojumus nodrošinās slimnīca pēc reformas.
Slimnīcas vadība norādījusi, ka pakalpojumu apjoma samazināšanās “Preiļu slimnīcas” līmeņošanas rezultātā traucēs sasniegt Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta “SIA “Preiļu slimnīca” dienas stacionāra pārbūve” – izvirzīto mērķi, tāpēc slimnīcas vadība interesējas, kurš segs zaudējumus, ja netiks izpildīti Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nosacījumi reformas rezultātā.
“Preiļu slimnīcas” valde un darbinieki ir mērķtiecīgi nolēmuši pastāvēt uz plaša veselības aprūpes pakalpojumu klāsta saglabāšanu reģionā. Arī Preiļu novada pašvaldība izmantos visas iespējas, lai saglabātu pēc iespējas vairāk darbavietu un nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi novadā, sola vietvara.
Kā liecina “Firmas.lv” informācija, “Preiļu slimnīcas” apgrozījums 2021.gadā bija 5,34 miljoni eiro, peļņa – 0,70 miljoni eiro. Preiļu novada domei pieder 74,14% uzņēmuma kapitāldaļu, SIA “CLP” – 25,86% kapitāldaļu.
Kā vēstīts, pagājušā gada nogalē slimnīcas ir saņēmušas VM veidotās darba grupas konceptuālā ziņojuma projektu “Par veselības aprūpes sistēmas reformu”, kas vērtē stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu profilu kritēriju piemērošanu katram slimnīcu līmenim. Darba grupas uzdevums bija turpināt 2020.gadā sākto darbu pie slimnīcu sniegto veselības aprūpes pakalpojumu vērtēšanas.
Ziņojumā, kurā analizēta esošā situācija, izteikti dažādi priekšlikumi, tostarp, piemēram, atteikties no otrā līmeņa slimnīcām, sadalot tās trešajā un pirmajā līmenī atbilstoši nodrošināmo veselības aprūpes pakalpojumu apjomam un stratēģiskajai nepieciešamībai.
Ziņojumā pausts, ka Preiļu slimnīcu un Krāslavas slimnīcu plāno noteikt kā pirmā jeb zemākā līmeņa slimnīcas, jo 2020.gadā, vērtējot slimnīcu sniegto pakalpojumu atbilstību noteiktajam līmenim, esot secināts, ka slimnīcas nenodrošina ķirurģiju visu diennakti, līdz ar to sniegto pakalpojumu apjoms atbilst pirmā līmeņa slimnīcām.
