Jauns lielsaimnieks 20
Kaimiņos uzbriest otrs lielsaimnieks Anatolijs Lapiks, bijušais Zilupes mērs. Viņš spēj pārsolīt cenu zemei, jo nauda viņam ir. Lapiks ienāca pašvaldībā kopā ar tagadējo mēru un viņa vietnieku pirms 15 gadiem – visi viņam piederošās firmas “Merkūrijs LA” darbinieki kopā. Tagad Lapiks ir uzņēmējs ar pavisam citu tvērienu, nodarbojies gan ar muitas noliktavu biznesu Terehovā (SIA “Merkūrijs EU”, kas šogad pārdots Krievijas pilsonim), gan ar muitas dokumentu noformēšanu (SIA “Merkūrijs DL”, kas šogad arī pārdots kādam citam Krievijas uzņēmējam).
Sarunā viņš atzīst, ka joprojām nodarbojas ar muitas lietām, bet vairāk ar tūrismu. Atpūtas komplekss “Zirga smaids” Nirzas ezera krastā pat reklamējās Vanšu tilta galā Rīgā, un šī reklāma jau piepildījusi visas nedēļas nogales vasarā. Ar savu ceturto merkūriju – “Merkurij Agro” – Lapiks meties lauksaimniecībā Zaļesjes pagasta Lomošos, turpat blakus Terehovai. “Varbūt par vēlu, bet paspēsim.” Arī viņam nākas iepirkt zemes no zviedru zemes īpašnieka. “Zemi pārdeva par kapeikām, valsts nedomāja, kur tas var novest, un te nu esam,” atmet ar roku Lapiks. Tomēr kādiem 40 cilvēkiem viņš darbu spēj nodrošināt. Prasmīgus strādniekus atrast grūti, viņš atzīst.
Kā nonākuši, ka tik liela platība pieder ārzemniekiem? Vainīgi likumi, spriež Marčenkova. “Teica, ka ārzemnieki nedrīkst pirkt zemi, bet katru likumu var apiet ar līkumu. Viņi dibināja kapitālsabiedrības, atrada cilvēkus, lai 51% daļu būtu vietējiem. Atceros, kā atnāca cilvēks ar 25 pasēm un katrā ielikta pilnvara. Mūsu valdība izlikās, ka neko nezina,” atceras Marčenoka.
