Bordertaunas iespējas 20
Zilupe gan ir visattālākais novads, bet tā atrodas uz tranzītceļa un novadā ir trīs robežas pārejas punkti. Skaidrojot, kāpēc Zilupē tik maz uzņēmīgu, savus uzņēmumus izveidojušu cilvēku, Agafonovs tikai plāta rokas: “Es zinu, ka visās valstīs pierobežas pilsētas veiksmīgi attīstās. Pie mums neviens kaut kā nevēlas neko darīt. Ne par kādu naudu neviens šurp nenāks attīstīt uzņēmējdarbību! Nesaprotu, kāpēc tā. Mūsu vislielākā problēma ir darba vietas. Uzņēmēji teic, ka ieguldīt naudu Zilupē neatmaksājas. Ir braukuši arī veikalu tīklu īpašnieki, nopietni uzņēmēji, bet prasa: ja uzbūvēsim tev skaistu veikala ēku, tad pēc cik gadiem tā atmaksāsies? Arī par tranzīta parkiem uzņēmējiem esam solījuši: dosim zemi par brīvu, būvējiet tik. Nekas nenotiek.”
Boriss Veļičko, lielākais zemes apsaimniekotājs novadā, norāda arī uz robežas demoralizējošo ietekmi: “Vietējie spriež: kāpēc apstrādāt zemi vai nodarboties ar uzņēmējdarbību, dodot darbu arī citiem, ja var dzīvot, vedot no Krievijas lēto degvielu, degvīnu, cukuru, cigaretes un citas preces, ko te var pārdot dārgāk?”
Pašvaldības vadītājs norāda, ka Zilupe nav bagāta pilsēta. Uz piecus kilometrus tālo Krieviju iepirkties braucot ikviens, “kas vien var aizbraukt”, bet galvenokārt tie esot pensionāri un ļaudis pirmspensijas vecumā.
Tomēr Zilupes problēma nav bezdarbnieku legālais pārrobežu bizness, bet gan neizmantotās iespējas robežpilsētas uzņēmējdarbībā. Terehovas pārejas punkts sagādā gan tiešas biznesa iespējas, gan arī izejvielas no Krievijas garām Zilupei tiek vestas uz rūpnīcām citur Latvijā un Eiropā. Visvairāk šīs iespējas izmantot pratis Anatolijs Lapiks, kurš nodarbojies gan ar muitas noliktavu biznesu Terehovā, gan ar muitas dokumentu noformēšanu. Kāpēc neviens neuzņemas uzlabot kravas automašīnu servisu, kamēr tās stāv rindā? “Jūs paskatieties, kā noorganizēts Krievijas pusē un kāds ir pirmais iespaids par ES, iebraucot Latvijā no tās puses! Mūsu valsts nekad tā īsti nav gribējusi šīs lietas sakārtot,” ar roku atmet Oļegs Agafonovs.
Pašlaik uzņēmēji bieži saskaras ar to, ka darba ņēmējs, kuram tiek maksāta ļoti laba alga, kādu brīdi nostrādājis, pārtrauc darba attiecības, lai saņemtu prāvus bezdarbnieka pabalstus. Boriss Veļičko secina, ka tie pieradina jaunus, darbspējīgus cilvēkus slaistīties un dzīvot uz valsts rēķina: “Pabalsti, protams, jāsaglabā darba nespējīgiem un citiem sociāli neaizsargātajiem. Bet darbspējīgiem cilvēkiem tie jāierobežo.”
Viņš uzskata, ka jāsamazina milzīgais pārvaldes aparāts, kas, viņaprāt, ir krietni lielāks, nekā bijis padomju laikos. “Vai mums ceļas ražīgums tādā līmenī, ka valsts pārvaldes amatpersonām šogad algas pieaug uzreiz par 700 līdz 800 eiro? Ja darba ražīgums neceļas, man nav iespēju maksāt savam darbiniekam vairāk,” saka lauksaimnieks.
